Kā liecina depozīta sistēmas dati, visvairāk apritē neatgriežas neliela tilpuma dzērienu iepakojumi, īpaši skārdenes (23%). Tas lielā mērā skaidrojams ar pārrobežu tirdzniecības efektu, jo ievērojams daudzums Latvijā iegādāto dzērienu kopā ar ceļotājiem nonāk kaimiņvalstīs un Skandināvijā. Tāpat starp visbiežāk neatgrieztajiem iepakojuma veidiem ierindojas arī neliela izmēra PET iepakojums.
Vasarā, pieaugot izbraucienu, festivālu un pikniku skaitam, šādu iepakojumu patēriņš kļūst vēl lielāks, tāpēc katrs nenodotais iepakojums nozīmē ne tikai pārtrauktu aprites ciklu, bet arī zaudētu iespēju šos materiālus izmantot atkārtoti. “Jāņu brīvdienas un vasaras svelme ir laiks, kad depozīta sistēma strādā ar maksimālo jaudu. Mūsu mērķis ir atgādināt, ka katra pludmalē vai mežā atstātā skārdene vai pudele ir nevis vienkārši atkritums, bet gan zaudēta iespēja. Nododot taru, mēs noslēdzam ciklu – iepakojums pārtop jaunā iepakojumā un jau drīz atgriežas veikalu plauktos. Būtiski, ka katrs nenodotais iepakojums nozīmē ne tikai zaudētu resursu, bet arī ilgtermiņa slogu videi,” uzsver SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Ja iepakojums depozīta punktā nenonāk un tā vietā tiek atstāts dabā, sekas videi var būt ilgstošas. Ceļmalā vai mežā pamesta alumīnija skārdene var saglabāties vairākus simtus gadu, plastmasas pudele – līdz pat 450 gadiem, savukārt stikls vidē praktiski nesadalās un var saglabāties pat simtiem tūkstošu gadu.
Kampaņas “Nodod, lai satiktos vēlreiz!” mērķis ir atgādināt, ka depozīta iepakojums nav atkritums, bet gan vērtīgs resurss, kas var atgriezties apritē no jauna. “Nododot taru depozīta sistēmā, tiek samazināts neatjaunojamo resursu patēriņš, mazināts vides piesārņojums un nodrošināts, ka iepakojums kļūst par izejvielu jauniem produktiem, nevis paliek dabā. Latvijas gadījumā tas arī samazina iepakojuma izejvielu importu, jeb citiem vārdiem – vairāk naudas paliek valsts apritē, nevis aizplūst uz ārvalstīm. Tāpēc Depozīta punkts aicina arī vasaras izbraucienos un svētku laikā neatstāt taru mežos, pie ūdenstilpnēm vai sadzīves atkritumos, bet nogādāt to tuvākajā depozīta punktā, ļaujot taru satikt vēlreiz jau jaunas skārdenes vai pudeles veidā!” uzsver Miks Stūrītis.
Lai depozīta iepakojumu nodošana būtu ērtāka arī tiem iedzīvotājiem, kuri vienā reizē vēlas nodot lielāku taras apjomu, Latvijā pieejami īpaši lieljaudas iepakojumu pieņemšanas risinājumi. Viens no tiem ir Baltijā jaudīgākais taromāts – Dižtaromāts Mežciemā (Hipokrāta ielā 28, Rīgā), kur PET pudeles, skārdenes un stikla iepakojumu iespējams nodot, vienkārši ieberot tos iekārtā. Savukārt vairākās vietās Latvijā pieejami arī beramtaromāti, kuros vienā reizē var iebērt līdz pat 100 PET pudelēm un skārdenēm. Šāds risinājums ievērojami paātrina procesu un ir ideāli piemērots pēc lielākiem pasākumiem, talkām vai mājsaimniecībām ar lielākiem taras uzkrājumiem. Visas nodošanas vietas un beramtaromātu lokācijas atrodamas depozīta punkts mājaslapas kartē.
Par “Depozīta punkts”
Depozīta sistēma ir praktisks solis ceļā uz tīrāku Latviju gan mums, gan nākamajām paaudzēm, un tā palīdz virzīt dzērienu ražotāju, tirgotāju un sabiedrības rīcību klimatam draudzīgā virzienā, vienlaikus sniedzot iespēju pilnvērtīgi apsaimniekot dabā visbiežāk sastopamos dzērienu iepakojumus. Ieviešot ilgtspējīgu, mūsdienīgu un ērtu dzērienu iepakojumu šķirošanas un pārstrādes sistēmu, mums ir iespēja nostiprināt videi draudzīgus paradumus sabiedrības ikdienā un padarīt mūsu valsti sakoptāku un tīrāku. Depozīta sistēmu Latvijā pārvalda SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO), kurā apvienojušies gan vietējie, gan Baltijas mēroga vadošie dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji. Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
