Sniegtās informācijas apjoms nav pietiekams, lai varētu skaidrot iemeslus, kāpēc pašvaldība viendzīvokļa māju nav nodevusi privatizācijai, bet piekritusi nodot atsavināšanai. Katrā gadījumā pašvaldības sniegtajā atteikumā privatizēt viendzīvokļa māju būtu jābūt norādītam atteikuma iemeslam un pamatojumam.  

Vispārīgi norādāms, ka privatizācijas kārtība bija piemērojama ikvienai valsts vai pašvaldības dzīvojamai mājai, kura līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās dienai (1995. gada 25. jūlijam) bija nodota ekspluatācijā.  

Privatizācijai netika nodotas šādas pašvaldības dzīvojamās mājas/dzīvokļi: 

• neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un neizīrētie dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes lēmums; 
• izīrētas pašvaldības daudzdzīvokļu un viendzīvokļa dzīvojamās mājas, kuras atrodas brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, kā arī attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdes viedokli, līdz 2008. gada 1. decembrim ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes lēmums. Ja pēc 2008. gada 1. decembra tiek grozīti attiecīgās teritorijas attīstības plāni, ņemot vērā attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdes viedokli, pašvaldības dome var atcelt lēmumu par izīrētas pašvaldības daudzdzīvokļu vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā; 
• neapdzīvojamās telpas, ja tajās izvietotas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai iestādes;  
• dienesta viesnīcas, dienesta dzīvokļi, kā arī sociālās dzīvojamās mājas;
• nedzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi;
• likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas. 

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 30. punkts noteic, ka no 2006. gada 1. septembra valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, izņemot likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 30.¹ punktā paredzētos gadījumus. Tas nozīmē, ka dzīvokļus pamatā varēja privatizēt līdz 2006.gada 1.septembrim, savukārt pēc šī datuma – vispārējā kārtība paredz dzīvokļu atsavināšanu. 

Jebkurā gadījumā strīdi, kuri rodas dzīvojamo māju privatizācijas procesā, ir piekritīgi tiesai.