Būvvaldē tika saskaņots daudzstāvu mājas projekts un labiekārtojuma plāns, un 2023. gada septembrī māja tika nodota ekspluatācijā. Mājas priekšā izbūvēta stāvvieta operatīvajam un tehniskajam transportam, kuras izmēri ir 5,2 m garumā un 4,8 m platumā. No malām to ierobežo nožogojums, tūjas un mājas konstrukcijas.
Saskaņā ar LVS 190-7:2002 “Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumiem”: malējās stāvvietas platumam jābūt vismaz 2,85 m (ne mazāk kā 2,60 m); ja stāvvietu ierobežo būvkonstrukcijas vai nožogojumi (bokss), platumam jābūt vismaz 2,90 m (ne mazāk kā 2,70 m). No minētā izriet, ka 4,8 m platā vietā nav iespējams ierīkot divas pilnvērtīgas stāvvietas, jo tas neatbilst noteiktajām prasībām. Papildus tam, automašīnai izbraucot no vienas no stāvvietām, manevrējot netiek ievērots minimālais 0,75 m attālums no mājas būvkonstrukcijas (vējtvera). Tāpat pastāv risks, ka braukšanas ceļu var aizšķērsot vējtvera atvērtās durvis. Svarīgi, ka stāvvieta paredzēta operatīvajam transportam, tāpēc būtiska ir brīva piekļuve, lai varētu iekāpt un izkāpt.
1) Vai būvvalde projekta saskaņošanas gaitā bija tiesīga apstiprināt divu stāvvietu izvietošanu 4,8 m platā vietā, paredzot katrai tikai 2,40 m, lai gan vieta ir ierobežota ar konstrukcijām un apstādījumiem, kā arī netiek ievērots 0,75 m attāluma nosacījums no mājas konstrukcijām? (Ja šajā vietā būtu paredzēta viena stāvvieta, tad LVS 190-7:2002 prasības tiktu ievērotas.)
2) Vai būvvaldes pieņemtais lēmums, ja tas paredzēja šādu risinājumu, ir apstrīdams ar mērķi sakārtot situāciju atbilstoši normatīvajām prasībām?
Saprotams, ka mājas attīstītājs, kurš pieļāvis šādu risinājumu, nav ieinteresēts situāciju mainīt, jo tas samazina iespējamās peļņas iespējas. Praktiski šīs vietas, lai gan bija paredzētas operatīvajam un tehniskajam transportam, tika izīrētas mājas iedzīvotājiem, radot konfliktus.
Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti katram būvniecībā iesaistītajam nosaka savu kompetenci un atbildību. Pašvaldības un būvvaldes kompetenci primāri nosaka Būvniecība likuma 7. un 12. pants. Minētajā kontekstā īpaši jāuzsver regulējums 12.panta 3.1 daļā. Tas noteic, ka būvvalde vērtē tikai konkrētus jautājumus un tehniskās prasības, t. i.:
1) arhitektoniskās kvalitātes principu, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības;
3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības.
Būvvalde nevērtē to, vai tiek ievērotas minimālās tehniskās prasības, kuras noteiktas kādā no Latvijas būvnormatīviem vai standartā, kas piemērojams attiecīgā būvnormatīva prasību izpildei, tajā skaitā tā nevērtē to, vai un kā tiek ievērotas prasības, kas noteiktas standartā LVS 190-7:2002 “Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumi”. Standartā noteikto stāvvietu izvietojuma un platuma prasību ievērošana ir attiecīgā būvspeciālista atbildība. Papildu informāciju par standartā noteikto prasību ievērošanu var iegūt Būvniecības informācijas sistēmas sadaļā “Noderīgi”, “Skaidrojumi un vadlīnijas”.
Būvvaldes veikta būves pieņemšana ekspluatācijā vai būvniecības ieceres akcepts nav uzskatāms par būvvaldes lēmumu, kas būtu attiecināms uz stāvvietas platumu, novietojumu vai tā izīrēšanu. Tātad jautājumos par stāvvietu platumiem, novietojumu un izīrēšanu būvvalde (vai tās lēmumi) nav iesaistāma.
Minētā situācija ir civiltiesisks strīds, kas risināms tiesā, vēršoties pret konkrēto attīstītāju, nevis kā jautājums par būvvaldes lēmuma apstrīdēšanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
