LV portāla infografika.
Līdz 27. novembrim sabiedriskajai apspriešanai nodots rīcības plāna projekts Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. LV portāla uzrunātie reģiona un ekonomikas eksperti norāda uz problēmām, kuras plāna projektā netiek risinātas, vienlaikus min arī konkrētus darbības virzienus, lai ieguldījumi būtu jēgpilni.
Rīcības plāna projekts Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam iecerēts kā īstermiņa plānošanas dokuments, kas detalizē un attīsta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ietvertos mērķus un uzdevumus.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāna projektu izstrādājusi, ņemot vērā ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences Latgales plānošanas reģiona sociālekonomiskajos rādītājos, kā arī nepieciešamību nodrošināt pēctecību iepriekšējos rīcības plānos Latgales reģiona izaugsmei (2013.–2014. gadam, 2015.–2017. gadam un 2018.–2021. gadam) iekļautajām iniciatīvām, lai Austrumu pierobežā radītu iespējas mazināt reģionālās attīstības atšķirības ar pārējiem Latvijas reģioniem.
Kā secināts plāna projektā, divi galvenie aspekti, kas raksturo ekonomiskās attīstības problēmas Austrumu pierobežā, ir:
Līdz ar to plāna projekts izstrādāts, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju Eiropas Savienības Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu.
Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz:
Lai stiprinātu drošības situāciju, izbūvējot septiņus jaunus katastrofu pārvaldības centrus Austrumu pierobežas teritorijā, iecerēts nodrošināt sešas militārās bāzes un 550 valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošanu Latgales reģionā u. c.
Savukārt ekonomikas jomā uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu rezultātā plānots radīt 712 jaunas darba vietas, sniegt atbalstu 34 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem inovāciju klāsteru programmas ietvaros u. c.
Cilvēkresursu attīstības jomā paredzēts stiprināt uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģiju, integrēt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā, nodrošinot četras jaunas studiju programmas un grantus doktorantūras un postdoktorantūras studentiem u. c.
Identificēto sociālekonomisko un drošības izaicinājumu risināšanai ietverti 53 pasākumi, kuriem kopējais pieejamais finansējums ir 476 082 274 eiro, tai skaitā valsts budžeta finansējums 150 810 098 eiro un ES fondu un cits ārvalstu finansējums 325 272 176 eiro apmērā.
LV portāls jautā: Kā vērtējat rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, un kas tajā būtu pilnveidojams?
Dzintars Adlers
Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam ietverta informācija par esošo situāciju un projektu aktivitātēm visā valstī, kam finansējums jau piešķirts.
Šobrīd plānā nav norādīts, kāds būs papildu finansējums Austrumu pierobežas pašvaldībām.
Nepieciešams konkrēti un nepārprotami noteikt, kuras pašvaldības ietilpst Austrumu pierobežā. Plānā iekļauta viena karte un definējums, bet ir zināmi arī citi traktējumi par to, kas ir Austrumu pierobeža. Iespējams, tie var būt pat vairāki līmeņi, piemēram, piecas pašvaldības, kurām ir robeža ar kaimiņiem austrumos, un tad nākamais līmenis – citas robežai tuvākās pašvaldības.
Uzņēmumiem un pašvaldībām, īstenojot projektus, patlaban ir daudz ierobežojumu un nosacījumu finansējuma piesaistei. Austrumu pierobežas pašvaldību teritoriju stiprināšanai turpmāk nepieciešams atcelt visus ierobežojumus, kas attiecas uz investīcijām un jaunajām darba vietām projektu realizētājiem attiecīgajā teritorijā, lai neierobežotu nevienas jaunas darba vietas radīšanu.
Austrumu pierobežā nav “jāapgūst” Eiropas nauda, bet jāīsteno jēgpilni projekti.
Katrai Austrumu pierobežas pašvaldībai jāpiešķir atbalsta finansējums vismaz līdz pieciem miljoniem eiro, lai tā varētu īstenot attīstības plānos ietverto sabiedrībai nozīmīgāko prioritāro projektu.
Plānā iekļautas atsauces uz pašvaldībām pieejamo finansējumu, kuru Alūksnes novada pašvaldība jau izmanto projektu realizēšanai. Pašreiz nebūtu korekti publicēt plānu 2025.–2027. gadam, kurā virkne minēto procesu jau būs notikuši 2024. gadā vai šajā brīdī jau ir apstiprināti.
Tāpat norādītas atsauces par militārās bāzes attīstību, katastrofu pārvaldības centra būvniecību, priekšlikums par finansējumu pašvaldībām patvertņu izbūvei un ierosinājums iekļaut Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritorijā arī Alūksnes novadu.
Tomēr vēlētos vairāk konkrētas informācijas par to, kāds papildu finansējums un aktivitātes būs paredzēts un pieejams Austrumu pierobežas pašvaldībām un konkrēti Alūksnes novada teritorijas iedzīvotājiem.
Pēteris Strautiņš
“Luminor” bankas ekonomists
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Stāsts par Austrumu pierobežas attīstību lielā mērā ir stāsts par Latgales attīstību. Lielākā robežas posma daļa atrodas tieši minētajā reģionā.
Šajā reģionā ienākumu līmenis ir zemāks nekā pārējos. Vienlaikus ir vairāki iemesli būt optimistiskiem par tā attīstību.
Piemēram, Latgales reģiona rūpniecībā ir ievērojama metālapstrādes, mašīnbūves un elektronikas nozaru daļa, kas ir labvēlīgs faktors, jo tās ir strauji augošas jomas. Pilsētas Latgalē ir aktivizējušās rūpniecības attīstībai piemērotu teritoriju veidošanā.
Taču reģiona potenciāls galvenokārt ir saistīts ar Daugavpili un Rēzekni. Konkrētajās pilsētās ir liels potenciālo darbinieku skaits, prasmju daudzveidība, izmantojama infrastruktūra. Līvāni ir attīstīta pilsēta, pateicoties optiskās šķiedras ražošanai, bet nelielā iedzīvotāju skaita dēļ tā nevar izšķiroši ietekmēt kopējos rādītājus reģionā, kā arī pilsēta atrodas patālu no pierobežas.
Vai ir iespējams piesaistīt jaunus ražotājus citās pilsētās, kā, piemēram, Krāslavā, Ludzā? Tas ir paveicams, tomēr to panākt būs daudz grūtāk. Iemesls ir arvien pieaugošā konkurence. Proti, cīņā par investīcijām ir aktivizējušās ne tikai lielākās pilsētas Latgalē, bet arī pašvaldības citos reģionos.
Potenciālie investori ir izlutināti.
Taču es ceru, ka panākumus var sasniegt. Visas minētās pilsētas neatrodas tieši uz robežas, tomēr, ja tajās pieaugs darba vietu skaits, tad tuvāko pierobežas apvidu iedzīvotājiem radīsies papildu darba iespējas.
Vai ir cerības panākt strauju ekonomikas attīstību pierobežas pagastos? Domāju, ka daudzviet tas būs ļoti sarežģīts uzdevums. No tiem jau ir aizbraukuši pārāk daudz ekonomiski aktīvo cilvēku, kuri spētu veidot jaunus uzņēmumus. Vietām problēma ir infrastruktūra, bet šaubos, vai valsts spēs finansēt visu pierobežas ceļu asfaltēšanu, it īpaši brīdī, kad tā steidzami nepieciešama reģionos, kur ekonomiskā aktivitāte ir ievērojami lielāka. Tādēļ negaidu, ka attiecīgajos pagastos radīsies nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība, eksportspējīgie pakalpojumi, kuru tur vēl nav.
Vienlaikus pastāv nozīmīga iespēja – Latgales reģionā ir liels uz dabas resursiem balstīto nozaru potenciāls.
Primāri lauksaimniecība un mežsaimniecība, arī ieguves rūpniecība. Attiecībā uz šīm nozarēm nevar izvēlēties, kur tām darboties. Minētajām jomām jābūt tur, kur ir konkrētie resursi. Visur Latvijā ir auglīga zeme, tomēr šo resursu var izmantot labāk. Tādējādi uz attiecīgo mērķi arī jākoncentrē uzmanība.
Runājot par pierobežas attīstības plānu, tajā, tāpat kā daudzos citos plānos, valsts institūcijas ir sarakstījušas to, kas tām ir svarīgi, – vienai jārūpējas par platjoslas sakaru attīstību, otrai par bezizmešu transportlīdzekļu plašāku pielietojumu, citai par pakalpojumu kvalitāti pašvaldībās. Līdz ar to rezultāts ir “visiem visu”. Līdzīga stila dokumentu ir radīts daudz. Tas ir labs izejmateriāls, bet politiķiem viss ir jāizvērtē, ņemot vērā veselo saprātu. Respektīvi, kas no visa piedāvātā patiešām var veicināt pierobežas attīstību, kurā virzienā iztērētajiem eiro būs atdeve.
Es ieteiktu vērst uzmanību dabas resursu nozaru attīstībai. Birokrātijai jeb civildienestam ir ļoti grūti ieskaidrot, ka dažās vietās un/vai jomās situācija ir bezcerīga. Tomēr dažkārt tā ir.
Ivo Dembovskis
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales reģionālās padomes priekšsēdētājs
Publicitātes foto
Detalizēti izvērtējot rīcības plānā iekļautās aktivitātes, jāsecina, ka vairāk nekā 90% no piedāvātajiem nozaru ministriju priekšlikumiem ir plānveida pasākumi, kas Austrumu pierobežā tiktu realizēti neatkarīgi no konkrētā rīcības plāna esamības.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales reģionālā padome akcentē būtisku nepieciešamību papildināt esošā rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam redakciju, piedāvājot atbalsta instrumentus, lai novērstu patiesos cēloņus reģiona nabadzībai, emigrācijai, sliktai pakalpojumu pieejamībai un lai rīcības plāns būtu skaidra atbilde uz eksistenciālajiem jautājumiem un izaicinājumiem Austrumu pierobežā.
Piemēram, kāpēc vidusskolas absolventam izvēlēties turpināt studijas Austrumu pierobežas augstskolās un koledžās/tehnikumos? Kāpēc investoram investēt jaunu uzņēmumu radīšanā Austrumu pierobežā, ja ir liels attālums no ostām, lidostām, turklāt tuvumā ir agresorvalstis?
Kā Austrumlatvijas ražotājiem konkurēt ar uzņēmumiem Pierīgā un kaimiņvalstīs, ja tiem ir ostas vai ievērojamas atlaides elektroenerģijai? Kā pasargāt investīcijas no iespējamiem kara draudiem pierobežā?
Ja aicinām investorus un apgalvojam, ka te ir droši, tad arī piedāvājam garantijas investīciju apdrošināšanai pierobežā, jo tas ir būtisks iemesls, kāpēc investori saskata riskus attiecībā uz investīcijām konkrētajā reģionā.
Piedāvājam rīcības plānā ietvert aktivitātes, kas saistītas ar: plašāku atbalsta pasākumu piešķiršanu Latgales un Rēzeknes speciāli ekonomiskajām zonām; stipendijām vai daļēju studiju maksas kompensēšanu studētgribētājiem, lai viņi izvēlētos studēt un strādāt darba tirgū Austrumu pierobežas reģionā; elektroenerģijas tarifu atlaidēm eksportspējīgajiem uzņēmumiem; investīciju apdrošināšanu un valsts galvojumu/garantiju u. c.
Vairumam piedāvāto papildu priekšlikumu nav nepieciešams rezervēt tūlītēju finansējumu, gluži pretēji, – atbalsts sāk darboties brīdī, kad tiek sasniegts ekonomiskais rezultāts.
