Labdien! Lūdzu sniegt juridisku skaidrojumu par asistenta pakalpojuma stundu apjoma noteikšanu un samazināšanu. Manam bērnam ar sociālā dienesta lēmumu saskaņā ar MK noteikumu Nr. 316 10.1. punktu ir piešķirts asistenta pakalpojums mēnesī 100 stundu apjomā, jo saņemu ārsta nozīmētus rehabilitācijas pakalpojumus. Tomēr sociālais dienests vienā gadījumā samazināja pieejamo stundu apjomu par piecām stundām, pamatojot, ka vienā konkrētā nedēļā rehabilitācijas nodarbība nenotika. Nodarbība nenotika no mums neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram, svētku diena, speciālista prombūtne vai citi organizatoriski apstākļi). Vienlaikus pārējā mēneša laikā rehabilitācijas pakalpojumi tika apmeklēti regulāri, vairākas reizes nedēļā. Par stundu samazināšanu netika izsniegts rakstveida lēmums vai lēmuma grozījumi; informācija tika sniegta tikai telefoniski.
Apzinos, ka šī īsā svētku nedēļa var būt ar tādu pašu scenāriju, tādēļ vēlos saprast:
1. Vai MK noteikumu Nr. 316 prasība “ne retāk kā reizi nedēļā saņem medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus” ir interpretējama burtiski katras atsevišķas kalendāra nedēļas ietvaros? Vai arī vērtējams pakalpojuma saņemšanas regularitātes fakts kopumā noteiktā periodā?
2. Vai sociālajam dienestam ir tiesības samazināt asistenta pakalpojuma stundu apjomu par piecām stundām tikai tādēļ, ka vienā kalendāra nedēļā objektīvu iemeslu dēļ nav notikusi rehabilitācijas nodarbība?
3. Vai šāds samazinājums ir pieļaujams bez rakstveida administratīvā lēmuma vai lēmuma grozījumiem, personu informējot tikai telefoniski?
4. Vai asistentam vai pakalpojuma saņēmējam ir tiesības saņemt detalizētu aprēķinu par apmaksātajām stundām un izmaksāto atlīdzību (stundu skaits, piemērotā likme, aprēķina pamatojums un veiktie samazinājumi)?
Pateicos par skaidrojumu!
No valsts budžeta līdzekļiem finansētais asistenta pakalpojums (atbalsta sniegšana bērnam ārpus mājokļa) netiek piešķirts uz nedēļu, bet 80 vai 100 stundas tiek piešķirtas mēnesī uz noteiktu periodu, piemēram, trim gadiem. Nedēļa ir paredzēta kā atskaites periods tiesībām uz asistenta pakalpojuma 100 stundām, ņemot vērā kritēriju, ka medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojums tiek saņemts ne retāk kā reizi nedēļā.
Tiesiskais pamatojums minētajam ir Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 316 “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti” 8.1 punkts: “Ja asistenta pakalpojumu pieprasa, lai ne retāk kā reizi nedēļā saņemtu ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus, iesniegumam papildus pievieno arī ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījuma kopiju attiecīgā ārstniecības pakalpojuma saņemšanai vai līguma kopiju par rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījumu attiecīgā ārstniecības pakalpojuma saņemšanai, kā arī līguma kopiju par rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu. Nosūtījuma vai līguma kopiju vietā persona var iesniegt arī attiecīgā ārstniecības pakalpojuma vai rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja izziņu par pakalpojuma saņemšanas ilgumu.”
Noteikumi arī paredz, ka asistenta un pavadoņa pakalpojuma apjomu par nepilnu kalendāra mēnesi nodrošina atbilstoši pakalpojuma sniedzēja faktiski nostrādāto stundu skaitam par periodu, kurā pakalpojuma saņēmējam bija tiesības uz attiecīgo pakalpojumu.
Samaksa asistentam tiek noteikta atbilstoši sniegtajam asistenta pakalpojuma stundu skaitam, proti, asistentam tiek maksāts par faktiski nostrādāto stundu skaitu, pavadot bērnu ar invaliditāti ārpus mājokļa. Sociālie dienesti savā skaidrojošajā informācijā korekti norāda, ka pakalpojuma stundu skaits ir līdz 80 vai 100 stundām mēnesī.
Tiesību aktos ir vienkāršots regulējums, lai asistenta pakalpojuma saņēmējus un sniedzējus atbrīvotu no vairākām birokrātiski apgrūtinošām procedūrām. Persona pati vienu reizi mēnesī iesniedz apliecinājumu par pakalpojuma sniegšanu/saņemšanu, norādot dienas, kad pakalpojums un veiktās aktivitātes saņemti. Apliecinājumā norāda dienas, kad sniegts asistenta pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu. Atbildība ir pašam cilvēkam, ar parakstu apliecinot sniegtās informācijas patiesumu.
Taču tas nenozīmē, ka netiek sekots līdzi tam, kā no budžeta (nodokļu maksātāju naudas) piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti.
MK noteikumi Nr. 316 paredz, ka pakalpojuma sniedzējs vai juridiskā persona šo noteikumu 22. punktā minētajā līgumā noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz sociālajā dienestā apliecinājumu par iepriekšējā mēnesī sniegto asistenta vai pavadoņa pakalpojumu. Sociālais dienests kontrolē minētā līguma saistību izpildi.
Sociālais dienests izlases kārtībā veic asistenta un pavadoņa pakalpojuma saņēmēju lietu kontroli ne mazāk kā 10% apmērā no kalendāra gadā asistenta un pavadoņa pakalpojumu saņēmušo unikālo personu skaita un pārliecinās par pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas pamatotību.
Samaksu sociālajiem dienestiem par sniegto asistenta pakalpojumu veic Labklājības ministrija.
Labklājības ministrija ir tiesīga izlases kārtībā veikt piešķirto līdzekļu izlietojuma kontroli, pieprasot sociālajam dienestam ar asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniegšanu un līdzekļu izlietojumu saistītos dokumentus.
Administratīvā procesa likumā noteikts: “Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi –, neietekmē tā stāšanos spēkā.”
Pēc lēmuma pieņemšanas par asistenta pakalpojuma piešķiršanu sociālais dienests slēdz līgumu ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju un tā sniedzēju. Līgumā nosaka pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.
Tādējādi informācijai par pakalpojumu var sekot līdzi arī pats asistents, pamatojoties uz līgumā paredzēto.
Tas, kāda ir saņemtā atlīdzība, ir atkarīgs no asistenta kā nodokļu maksātāja statusa. Pakalpojuma sniedzējs, tas ir, asistents, pats izvēlas, vai reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātajam vai kā darba devēju izraudzīties sociālo dienestu. Pašnodarbināta persona saņem visu atlīdzībai paredzēto valsts finansējumu atbilstoši nostrādātajām stundām, pati aprēķina un samaksā visus nodokļu maksājumus un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas. Ja asistents nav pašnodarbinātais, tad sociālais dienests kā darba devējs no atlīdzībai paredzētā valsts finansējuma par personu samaksā visus nodokļus (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli).
Tiesību aktos nav detalizēta regulējuma visām dzīves situācijām, kas var būt dažādas. Labklājības ministrija apkopojumā “Asistenta pakalpojuma pašvaldībā un pavadoņa pakalpojuma nodrošināšana personām ar invaliditāti” ir sniegusi plašu informāciju, tāpat tajā pieejami vairāki semināru ieraksti, tostarp atbildes uz sociālo dienestu uzdotajiem jautājumiem.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka sociālā dienesta pienākums ir sniegt informāciju un konsultācijas personai saprotamā veidā. Ja nav saprotama atlīdzības kārtība un apmērs, jālūdz sociālā dienesta darbiniekam to izskaidrot.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
