Dalītais īpašums, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet būve uz tās – citam, var būt izveidojies divējādi: 

• vēsturiskās situācijas risinājums, ko praksē dēvē par piespiedu dalīto īpašumu; 
• brīvprātīgs dalītais īpašums, kas ir brīvprātīgi, uz nomas līguma pamata radīts un ir spēkā tikai noteiktu laiku.

Dalītā īpašuma pastāvēšana ir noteikta likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Spēkā stāšanās likums) 14. pantā. Šī panta pirmās daļas 1.–4. punktā norādīti piespiedu dalītā īpašuma gadījumi, kad dalītais īpašums ir izveidojies vēsturisku notikumu rezultātā un tā rašanās nav atkarīga no iesaistīto pušu gribas.

Saskaņā ar minēto regulējumu piespiedu dalītais īpašums ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja šīs zemes bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves). 

Piespiedu dalītajā īpašumā starp pusēm pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Kopš 2022. gada piespiedu dalītajā īpašumā zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku nomas līgumattiecības pakāpeniski aizstāja zemes likumiskās lietošanas tiesības, nosakot pienākumu būves īpašniekam maksāt 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 eiro gadā.

Piespiedu nomas reforma attiecībā uz dažādiem gadījumiem paredz: 

• ja likums nosaka lietošanā esošo zemes platību vai tās noteikšanas procesu, tā arī turpmāk ir uzskatāma par lietošanā esošo zemes platību; 
• ja likums neregulē platības jautājumu, bet pusēm ir bijusi vienošanās par šo platību vai pušu strīdu ir izšķīrusi tiesa, noteiktā zemes platība paliek spēkā arī likumiskās zemes lietošanas tiesībās; 
• ja likums neregulē platības jautājumu un puses to nav risinājušas, par platību pusēm jāvienojas vai jāvēršas tiesā, lai strīds tiktu izšķirts.

No piespiedu dalītā īpašuma ir nošķirams tā dēvētais “brīvprātīgais dalītais īpašums”, kuru regulē Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punkts, kas bija spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim. No 2017. gada 1. janvāra jaunus brīvprātīgos dalītos īpašumus veidot vairs nav iespējams, tomēr tie, kuri tika izveidoti līdz šim datumam, turpina pastāvēt, kamēr ir spēkā nomas līgumi, uz kuru pamata tie izveidoti. Brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumā normatīvie akti neregulē maksas apmēru. Tiesiskās attiecības pušu starpā regulē noslēgtais nomas līgums.

No jūsu sniegtās informācijas nav secināms, kāds ir dalītā īpašuma rašanās pamats, vai ir līgums par kopīpašuma sadalītu lietošanu, zemes lietošanu, kā arī cita būtiska informācija, kas var ietekmēt risinājumu. Jums ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju, kurš konkrēto situāciju izvērtēs, balstoties uz pieejamajiem dokumentiem un faktiskajiem apstākļiem.

Plašāk par tēmu LV portālā >> 

• Kāda ir atšķirība starp brīvprātīgu dalīto un piespiedu dalīto īpašumu 
• Zemes lietošanas maksas regulējums atšķiras piespiedu un brīvprātīgi dalītā īpašuma gadījumos 
• Zemes likumiskās lietošanas tiesības aizstāj zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku nomas attiecības piespiedu dalītajos īpašumos