Ja zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja uz tās – citam, mājas īpašniekam par zemes izmantošanu ir jāmaksā.

Dalītais īpašums var būt izveidojies divējādi:

• vēsturiskās situācijas risinājums, ko praksē dēvē par piespiedu dalīto īpašumu;
• brīvprātīgs dalītais īpašums, kas ir brīvprātīgi, uz nomas līguma pamata radīts un ir spēkā tikai noteiktu laiku.

Piespiedu dalītais īpašums vēsturiski veidojies likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā noteiktajos gadījumos, uz šiem gadījumiem ir attiecināmas zemes likumiskās lietošanas tiesības.   

Piespiedu dalītā īpašuma gadījumos paredzēts, ka būves īpašnieks par zemes likumiskās lietošanas tiesībām maksā 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 eiro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru.

Ja normatīvie akti zemes reformas un privatizācijas jomā neregulē platības jautājumu, bet pusēm ir bijusi vienošanās par šo platību (zemes nomas līgums), līgumā noteiktā zemes platība paliek spēkā arī zemes likumiskās lietošanas tiesībās.

Piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējums (tātad zemes likumiskās lietošanas tiesības) neattiecas uz brīvprātīgo dalīto īpašumu. Brīvprātīgā dalītā īpašumā pušu tiesiskās attiecības regulē zemes nomas līgums, uz kura pamata nomnieks ir uzcēlis būvi uz iznomātāja zemes kā patstāvīgu īpašuma objektu, tostarp jautājumos par nomas maksu.

Ja ir domstarpības, ieteicams vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta, lai saņemtu konsultāciju un informāciju par iespējamajiem risinājumiem, jo tos ietekmē konkrētā situācija un fakti par īpašumiem un īpašumtiesībām.