Civillikuma 994. pants noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.  

Nekustamo īpašumu var pārdot tikai pats īpašnieks, un īpašniekam var rasties pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli.  

Kapitāla pieaugumu aprēķina, ja ienākumam nav piemērojams kāds likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantā paredzētais atbrīvojums no nodokļa.  

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punktu ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas nav apliekams ar nodokli, ja:  

• īpašums atsavinātājam ir piederējis vismaz 60 mēnešus (piecus gadus);
• vismaz 12 mēnešus pēc kārtas šajā periodā tajā ir bijusi atsavinātāja deklarētā dzīvesvieta (kas nav papildu adrese).

Apliekamā ienākuma noteikšanai kapitāla pieaugumu nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldījumus, kas ir dokumentāri pierādāmi un saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu, ieskaitot samaksātos procentu maksājumus par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un nekustamā īpašuma iegādes saistību. 

Ieguldījumi konkrētajā nekustamajā īpašumā jāapliecina ar samaksu apliecinošiem dokumentiem, piemēram, kvītīm, čekiem, kredītiestādes konta izrakstu, interneta bankas maksājuma uzdevumu. 

Nodokļa maksātājam ir jānodrošina pierādījumi par veiktajiem ieguldījumiem. Dokumentiem, kas pamato izdevumus, jāsatur nepārprotama un skaidra norāde par to, ka attiecīgie izdevumi ir radušies tieši konkrētā nekustamā īpašuma uzlabošanai. 

Tiesu praksē ir skatīti strīdi par šādu ienākumu atzīšanu nodokļa samazināšanas nolūkā. Lai noskaidrotu nodokļa piemērošanu individuālā situācijā, jākonsultējas Valsts ieņēmumu dienestā.