Bibliotēku likums pieņemts jau 1998. gadā, un kopš tā laika bibliotēku funkcijas ir būtiski mainījušās. Bibliotēku loma ir ievērojami paplašinājusies, un daudzos jautājumos esošais regulējums vairs neatbilst realitātei. Ir jāstiprina bibliotēku darbība un funkcijas, īpaši ņemot vērā to nozīmi lasītprasmes veicināšanā un sabiedrības informētībā, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā uzsvērts, ka izglītota un informēta sabiedrība ir būtiska arī valsts drošībai.
Mērķis ir nodrošināt ikvienam brīvu un neierobežotu piekļuvi informācijai, zināšanām un kultūras mantojumam, kā arī sekmēt mūžizglītību un sabiedrības pilsonisko līdzdalību. Bibliotēkas arvien biežāk kļūst par daudzfunkcionāliem centriem, īpaši reģionos, kur tā nereti ir vienīgā vieta, kas nodrošina gan kultūras, gan sociālos pakalpojumus un vietējās kopienas satikšanās iespējas.
Grozījumi paplašina bibliotēkas definīciju, nostiprinot to kā izglītojošu, informācijas, kultūras un sabiedrības līdzdarbības institūciju. Tāpat likumā pirmo reizi noteikts Latvijas bibliotēku tīkls kā līdzsvarots, saskanīgs un vienots valsts, pašvaldību un privāto bibliotēku kopumus, kas aptver visu valsts teritoriju, kā arī definēti visi Latvijas bibliotēku tīklā esošo bibliotēku tipi. Šajā tīklā ietilps Latvijas Nacionālā bibliotēka, publiskās, augstākās izglītības iestāžu, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu, kā arī speciālās bibliotēkas.
Izmaiņas precizē arī bibliotēku pamatfunkcijas, tostarp stiprina to lomu vietējo kopienu attīstībā un kultūras mantojuma saglabāšanā. Vienlaikus mazināts administratīvais slogs, piemēram, bibliotēku akreditācijas termiņš pagarināts no pieciem uz sešiem gadiem, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas darbības kvalitāti turpmāk novērtēs attiecīgās izglītības iestādes akreditācijas procesā, savukārt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai vairs nebūs nepieciešama akreditācija. Tāpat mazināts arī bibliotēkas reģistrācijai iesniedzamo ziņu apjoms.
