Paredzēts, ka elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš piedāvā skatīties filmas, seriālus vai citus video pēc pieprasījuma un tā pakalpojumi ir pieejami cilvēkiem Latvijā, katru gadu būs jāiegulda nauda Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā. Prasības attieksies gan uz Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan uz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām straumēšanas platformām, kuru mērķauditorija ir Latvijā.
Likuma grozījumi paredz trīs veidus, kā ieguldīt. To varēs darīt ar tiešu ieguldījumu Latvijā latviešu valodā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā vai Latvijas filmu veidošanā bez valodas. Otrs veids, kā ieguldīt, būs, iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuāliem darbiem latviešu valodā vai Latvijas filmām bez valodas. Savukārt trešais veids paredz iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā, ar subtitriem latviešu valodā vai bez valodas.
Ieguldījumam būs jābūt 3,5 procentu apmērā no ieņēmumiem, ko uzņēmums iepriekšējā gadā Latvijā ir guvis no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma.
“Šīs iemaksas ieviešana būtu labs atbalsts Latvijas kino un nacionālajam saturam. Latvijai ir vēl daudz ko parādīt, un ir jāatbalsta vietējā satura veidošana. To apliecina ne tikai “Straumes”, bet arī daudzu citu latviešu filmu un animāciju panākumi starptautiski. Šis finansējums dotu Latvijas kino nozarei iespēju attīstīties, radīt vairāk kvalitatīva satura un sasniegt plašāku auditoriju,” akcentē komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.
Kultūras ministrija sēdē norādīja, ka šīs iemaksas Latvijas kino nozarei gadā varētu dot ap papildu vienu miljonu eiro. Savukārt Nacionālais kino centrs norādīja, ka Latvijas kino budžets patlaban ir seši miljoni eiro, kamēr Igaunijā tas ir vairāk nekā 18 miljoni, bet Lietuvā – vairāk nekā 10 miljoni. 2025. gadā Latvijas saturu noskatījās vairāk nekā 13 miljonus reižu, bet Latvijas kino sasniedza 24 procentus tirgus daļu. Šādu nodevu jau piemēro 17 Eiropas valstīs, un vidēji tas ir piecu procentu apmērā no ieņēmumiem.
Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, tai skaitā “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons”. Latvijas tirgū darbojas arī aptuveni 80 citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, tostarp “Netflix”, “Go3”, “Apple TV+”, “Google Play”, “YouTube Movies & Shows”, “Amazon Prime Video”, “discovery+”, “Disney+”, “Max”, “Rakuten TV” un “Viaplay”.
Lai grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Filmu likumā stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
