E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 38439
Lasīšanai: 7 minūtes
TĒMA: Nodokļi
6
6

Nodokļa atbrīvojums, ja ienākumu no vienīgā nekustamā īpašuma pārdošanas iegulda funkcionāli līdzīgā īpašumā

J
jautā:
18. martā, 2026
Edgars

Labdien! Lūdzu skaidrojumu par IIN atbrīvojuma nosacījumiem nekustamā īpašuma pārdošanā šādā situācijā: fiziska persona 2022. gada novembrī mantojuma ceļā ieguva nekustamo īpašumu (dzīvojamo māju). Mantojuma atstājējs bija personas radinieks ceturtajā radniecības pakāpē Civillikuma izpratnē. Īpašums zemesgrāmatā uz mantinieka vārda nostiprināts 2022. gada novembrī. Persona šajā īpašumā deklarējusi dzīvesvietu kopš 2023. gada janvāra. Tas ir personas vienīgais nekustamais īpašums. Persona apsver īpašuma pārdošanu tuvākajā laikā un dzīvokļa iegādi tā vietā. Jautājumi: 1) Vai, ņemot vērā, ka radniecība ar mantojuma atstājēju ir ceturtajā pakāpē (tātad tālāka par likumā noteikto trešo pakāpi), IIN likuma 9. panta 19.² daļa (mantojuma atstājēja piederības laika ieskaitīšana) uz šo personu neattiecas un 60 mēneši skaitāmi no zemesgrāmatas nostiprināšanas datuma uz mantinieka vārda? 2) Vai, pamatojoties uz IIN likuma 9. panta pirmās daļas 33. punktu, ja persona pārdod šo kā vienīgo zemesgrāmatā reģistrēto īpašumu pēc tam, kad tajā deklarēta dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus, ienākums ir atbrīvots no IIN neatkarīgi no tā, vai 60 mēneši ir pagājuši? 3) Vai, pamatojoties uz IIN likuma 9. panta pirmās daļas 34.² punktu, ja persona pārdod vienīgo īpašumu un 12 mēnešu laikā pēc pārdošanas iegulda ienākumu funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā (piem., dzīvoklī) ienākums ir atbrīvots no IIN? Un no kura brīža tieši skaitās šie 12 mēneši no līguma parakstīšanas dienas vai naudas saņemšanas dienas? 4) Vai tas pats 34.² punkta atbrīvojums darbojas arī apgrieztā secībā ja persona vispirms iegādājas jaunu dzīvokli un tikai pēc tam pārdod māju? Ja jā vai ir kāds konkrēts termiņš, cik ilgi pirms mājas pārdošanas dzīvoklis jāpērk, lai atbrīvojums joprojām būtu spēkā? Paldies! 

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Šajā gadījumā mantojuma atstājēja īpašuma piederības periods nav izmantojams, lai piemērotu atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas, jo likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punkts skaidri nosaka: ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, tad šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums. 

Līdz ar to mantiniekam īpašumtiesības ir no 2022. gada novembra, kad mantotais īpašums uz viņa vārda ierakstīts zemesgrāmatā. Tāpēc nodokļa atbrīvojuma nebūs tajos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos, kuros viens no kritērijiem ir nekustamā īpašuma piederības periods 60 mēneši (pieci gadi).  

Likumā paredzēts, kādos gadījumos ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas ar nodokli neapliek, kā arī noteikti termiņi, tajā skaitā ieguldījumam funkcionāli līdzīgā īpašumā. Proti, nodoklis nav jāmaksā: 

  • ja pārdod īpašumu, kas vismaz piecus gadus ir īpašumā un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas piecu gadu periodā līdz pārdošanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta;  
  • ja nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums un viss ienākums no konkrētā nekustamā īpašuma pārdošanas no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms tā atsavināšanas;  
  • ja īpašums atrodas fiziskās personas īpašumā (no dienas, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai bija fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums.

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.1 panta pirmo daļu par ienākuma gūšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad tiek saņemta nauda vai citas lietas. 

Šā panta 14. daļā paredzēts: par ienākuma gūšanas dienu no šā likuma 9. panta pirmās daļas 34.2 punktā minētā ienākuma uzskata nākamo dienu pēc dienas, kad notecējuši 12 mēneši no nekustamā īpašuma atsavināšanas dienas, ja faktiskā ienākuma gūšanas diena ir bijusi ne vēlāk par šo dienu. 

Pārdodot vienīgo īpašumu, nodokļa atbrīvojums paredzēts tad, ja 12 mēnešu laikā pirms tā pārdošanas vai 12 mēnešu laikā pirms tā pārdošanas iegādājas citu īpašumu. Likumā noteikts: ja nekustamais īpašums saskaņā ar 9. panta pirmās daļas pirmās daļas 34.2 punktu ir iegādāts pirms tā atsavināšanas, tad maksātājs mēneša laikā pēc ienākuma no kapitāla pieauguma gūšanas par to informē Valsts ieņēmumu dienestu. 

Ja no jauna iegulda mazāku summu nekā gūtais ienākums, tad starpība, kas veidojas, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un veiktā ieguldījuma summu, ir apliekama ar nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma.  

Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >>  

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 138 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas