Darba likums pieļauj darba algu noteikt gan bruto, gan neto izteiksmē. Neto darba samaksa ir samaksa, kas tiek aprēķināta, no bruto darba samaksas atņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko maksā darbinieks, un iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Ja darbinieks ir vienojies ar darba devēju par saņemamo neto algu, tad darbinieks ir piekritis, ka darba devējs bruto algu aprēķina atkarībā no darba līgumā noteiktās neto algas, un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktie atvieglojumi neietekmē darba līgumā nolīgto atalgojumu. 

Nodokļu normatīvie akti nenosaka un neierobežo darba tiesisko attiecību jautājumus. Nodokļu normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā piemēro nodokļu atvieglojumus. Proti, pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma tiek atskaitīti: 

• valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 

• mēneša neapliekamais minimums; 

• maksātājam paredzētie atvieglojumi, tai skaitā par apgādībā esošām personām, ja tās ir norādītas viņa algas nodokļu grāmatiņā.

Par samaksātajiem nodokļiem aktuālo informāciju katru mēnesi jūs varat iegūt no darba algas lapiņas. Darba likuma 71. pants nosaka: izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tostarp virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums aprēķinu izskaidrot.