Vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijā šā gada martā bija 1,886 eiro par litru, savukārt vidējā 95. markas benzīna cena- 1,667 eiro par litru. Tādējādi salīdzinājumā ar šā gada februāri dīzeļdegviela un 95. markas benzīns sadārdzinājās attiecīgi par 25,4% un 11,4%. Gada izteiksmē dīzeļdegvielas cena palielinājusies par 24,1% un 95. markas benzīna cena - par 7,5%. Ņemot vērā, ka degvielas kopējais īpatsvars mājsaimniecību patēriņu grozā 2026. gadā veido 4,1%, degvielas devums vidējā inflācijā šā gada martā sastādīja 0,8 procentpunktus, kas kopumā izskaidro vidējo patēriņa cenu pieauguma paātrinājumu martā.
Dīzeļdegvielas cenas būtiski straujāks pieaugums salīdzinājumā ar benzīnu ir saistīts ar to, ka, atšķirībā no benzīna, ES kopumā patērē vairāk dīzeļdegvielas, nekā spēj saražot. Šī situācija padara dīzeļdegvielas cenu ievērojami jutīgāku pret jūras transporta riskiem un loģistikas traucējumiem.
Sagaidāms, ka šā gada aprīlī degvielas cenas vidēji būs vēl augstākas nekā martā, dīzeļdegvielas cenai pārsniedzot 2 eiro, bet 95. markas benzīna cena varētu sasniegt 1,85 eiro par litru. Pašlaik nenoteiktību uztur augstās naftas cenu svārstības. Ja šā gada 7. aprīļa tirdzniecības sesijā jēlnaftas Brent nākotnes līgumu cena ar piegādi jūnijā svārstījās ap 110 USD par barelu, savukārt jau 8. aprīlī, kad tika pasludināts divu nedēļu pamiers starp ASV un Irānu, Brent nākotnes līguma cena samazinājās līdz 95 USD par barelu. Tomēr Hormuza šauruma caurlaides spēja saglabājas ierobežota, kas uzturēs augstas naftas cenu svārstības līdz pat brīdim, kad konflikts būs pilnībā pārtraukts.
Diskusijas par otrās kārtas efektiem un degvielas sadārdzinājuma ietekmi uz citu preču un pakalpojumu cenām ir pamatotas, taču šo efektu pilnvērtīga izpausme vēl gaidāma. Šīs ietekmes apmēru noteiks konflikta ilgums un enerģētikas infrastruktūras bojājumu apmērs. Vērtējot marta datus, jāsecina, ka paaugstinājās pasažieru pārvadājumu pakalpojumu cena, proti, taksometru pakalpojumu cena, kā arī sadārdzinājās pasažieru aviopārvadājumi un pārvadājumi pa jūru, tomēr cenu pieaugums nebija būtisks. Pārējām preču un pakalpojumu grupām šā gada martā saglabājās iepriekšējo mēnešu dinamika. Svarīgi atzīmēt, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums veidoja vien 1,1%. Tas ir zemākais kāpums gandrīz divu gadu periodā. Komunālo pakalpojumu cena, kā arī elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas tarifi pagaidām neizjūt pieaugošo naftas un gāzes cenu spiedienu. Tomēr tas ir saistīts ar atšķirīgu šo pakalpojumu cenu veidošanās procesu, jo līgumi ar energoresursu piegādātājiem un līgumi ar mājsaimniecībām tiek slēgti uz ilgāku laiku.
Eurostat operatīvie dati liecina, ka gada inflācija martā pieauga gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Slovākiju un Slovēniju, kur tā bija pat zemāka nekā februārī. Eirozonā kopumā inflācija martā pieauga līdz 2,5% salīdzinājumā ar 1,9% februārī. Arī citās ES valstīs augstāku inflāciju noteica degvielas cenu pieaugums.
