Eksporta kritumu lielākoties noteica koksnes, minerālproduktu un lauksaimniecības preču eksporta kritums. 2026. gada februārī būtiskākais preču eksporta samazinājums gada griezumā bija vērojams augu valsts produktu eksportā (‑ 34,1% jeb ‑ 38,3 milj. eiro), koksnes un koka izstrādājumu eksportā (‑ 8,3% jeb ‑ 20,9 milj. eiro) un minerālproduktu eksportā (‑ 8,0% jeb ‑ 14,5 milj. eiro).
Vienlaikus atsevišķās preču grupās saglabājās izaugsme. Pārtikas rūpniecības ražojumu eksports palielinājās par 7,9%, savukārt mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports pieauga par 4,7%, kas daļēji kompensēja kritumu citās pozīcijās. Pozitīvs devums bija arī sauszemes transportlīdzekļu eksportam, ko galvenokārt nodrošināja vieglo un kravas automobiļu eksporta pieaugums.
Preču importa pieaugumu februārī galvenokārt noteica minerālproduktu imports, kas gada laikā palielinājās par 40,4% jeb 84,8 milj. eiro. Straujākais pieaugums bija vērojams dīzeļdegvielas un dabasgāzes importā. Importa pieaugums fiksēts arī mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importā (+ 10,7%) un pārtikas rūpniecības ražojumu importā (+ 5,4%). Savukārt samazinājums bija vērojams plastmasas un tās izstrādājumu, kā arī satiksmes līdzekļu importā.
Irānas konflikta un Hormuza šauruma riski martā acīmredzami jau ietekmēja tirdzniecību, it īpaši naftas produktu tirdzniecību. Tomēr februārī, apskatot cenu dinamiku plašajai minerālo kurināmo kategorijai (KN 27) cenu izaugsme importā kopsummā vispār nav novērota, bet tieši naftas produktu (KN 2710) kategorijai tā ir relatīvi neliela (+ 3,7%) pret janvāra datiem. Naftas produktu imports februārī pret janvāri pieauga par 64,1% fiziskajās mērvienībās (kg), tādejādi dotajā gadījumā importa plūsmas vērtības pieaugumu lielākoties ietekmēja tieši fiziskais apjoms.
Sagaidāms, ka ievērojama naftas produktu cenu ietekme ir sagaidāma marta datos. Ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā kopš 2026. gada janvāra ir pieaudzis (janvārī – 99,7, februārī – 100,8, bet martā – 101,0). Tomēr marta rādītājs, visticamāk, vēl pilnībā neatspoguļo marta ģeopolitisko notikumu Tuvajos Austrumos ietekmi, tāpēc aprīlī iespējama ekonomikas sentimenta pasliktināšanās.
Februārī Latvijas nozīmīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,4% no kopējā eksporta), Igaunija (12,5%), Vācija (7,2%) un Zviedrija (5,3%). Importā lielāko īpatsvaru veidoja Lietuva (18,6%), Vācija (11,8%), Polija (10,2%) un Igaunija (9,1%).
Finanšu ministrijas vērtējumā tuvākajos mēnešos ārējās tirdzniecības dinamiku noteiks konflikta attīstība Tuvajos Austrumos un energoresursu cenu izaugsmes stabilizēšanās temps. Ja ģeopolitiskā spriedze saglabāsies, iespējams lēnāks eksporta apjomu pieaugums un turpmāks importa vērtības kāpums, īpaši enerģētikas segmentos. Vienlaikus Latvijas uzņēmumu orientācija uz Eiropas Savienības tirgiem palīdz daļēji mazināt riskus, kas saistīti ar globālo nenoteiktību.
