Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”. Skaidro asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Vārna: 

“Izvērtējot jautājumus par koplietošanas elektroenerģijas, mājas uzturēšanas izdevumu un karstā ūdens sagatavošanas izmaksu aprēķinu, ir jānošķir izdevumu veidi, jo visiem dzīvojamās mājas izdevumiem normatīvajos aktos nav vienas universālas aprēķina formulas. Visus mājas izdevumus sadalīt pēc vienas formulas nav korekti. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi citu lēmumu, tad sadales kārtība nosakāma atbilstoši konkrētajam pakalpojuma veidam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

Būtiski nošķirt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un uzturēšanas izdevumus. Par pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību lemj dzīvokļu īpašnieku kopība. Tos parasti aprēķina atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumam, proti, proporcionāli dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamajām daļām, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi citu tiesisku kārtību.

Pārvaldniekam jānorāda, uz kāda tiesiskā pamata – normatīvā akta, pārvaldīšanas līguma, pakalpojuma līguma vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma – katram maksājumam tiek piemērota konkrētā sadales metode.

Norādāms, ka Latvijā nav vienas iestādes, kas vispārējā kārtībā pēc būtības pārbaudītu katru pārvaldnieka sagatavoto rēķinu un katru aprēķina formulu. Vispārēji kompetence sadalās šādi:

• Būvniecības valsts kontroles birojs / BIS – jautājumos par Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru un BIS uzturēšanu;
• PTAC – var vērtēt patērētāju tiesību jautājumus, līguma noteikumus un informācijas sniegšanu, taču PTAC pats norāda, ka neizskata individuālus strīdus par konkrētu rēķinu summu pamatotību pēc būtības;
• tiesa – ja ir civiltiesisks strīds par aprēķinu, parādu, nepamatoti piemērotu maksu vai kopības lēmuma tiesiskumu.

Tādēļ dzīvokļu īpašniekiem sākotnēji pārvaldniekam jāpieprasa aprēķinu pamatojošie dokumenti, bet, ja atbilde nav sniegta vai aprēķins joprojām ir apstrīdams, tālāk iespējama vēršanās kompetentajās iestādēs vai tiesā.

AS “Rīgas siltums” siltumenerģiju parasti piegādā līdz dzīvojamās mājas ievadam un izraksta rēķinu par mājā patērēto siltumenerģiju. Siltumenerģijas sadale starp apkuri, karstā ūdens sagatavošanu un cirkulāciju ir pārvaldnieka vai pilnvarotās personas pienākums, piemērojot normatīvajos aktos, līgumā un dzīvokļu īpašnieku lēmumos noteikto kārtību.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka pakalpojuma līgumā jābūt noteiktai kārtībai, kritērijiem un metodikai, pēc kuras katram dzīvokļa īpašniekam aprēķina apmaksājamo daļu par mājai nepieciešamo pakalpojumu.

Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajām mājām papildus par patērētās siltumenerģijas sadali var būt piemērojami Rīgas domes saistošie noteikumi. Tajos siltumenerģijas patēriņš tiek sadalīts apkurei, karstā ūdens sagatavošanai un cirkulācijai, izmantojot formulas, piemēram, kopējo patēriņu sadalot kā cirkulācijas, karstā ūdens un apkures patēriņa summu.

Tādēļ, vērtējot konkrētu aprēķinu, obligāti ir jāpieprasa ne tikai rēķins, bet arī kopējais AS “Rīgas siltums” rēķins par māju, mājas siltummezgla uzskaites dati, izmantotā karstā ūdens sagatavošanas formula, cirkulācijas aprēķins, konkrēta mēneša aprēķina piemērs vienam dzīvoklim.

Pārvaldniekam nav tiesību vienpersoniski bez pamatojuma mainīt aprēķinu metodiku, ja tā ir noteikta normatīvajos aktos, pakalpojuma līgumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā. Pārvaldnieks var piemērot tikai tādu metodiku, kurai ir tiesisks pamats. Ja metodika tiek mainīta, tad dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības saņemt skaidrojumu, kad, uz kāda pamata un ar kādu lēmumu vai dokumentu šādas izmaiņas ir ieviestas.

Pienākumu kārtot mājas lietu nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Mājas lietā jābūt arī dzīvokļu īpašnieku lēmumiem, pārvaldīšanas līgumam, pilnvarojumiem, pakalpojumu līgumiem, darbu plāniem, tāmēm, faktiskajiem ieņēmumu un izdevumu pārskatiem, uzkrājuma informācijai, tehniskās apsekošanas un vizuālo apskašu dokumentiem. Tāpat likums paredz, ka noteikti mājas lietas dokumenti ir ievietojami BIS un mājas lietas kārtotājam dokumenti mājas lietai jāpievieno noteiktā termiņā.

Ja pārvaldnieks ir noslēdzis pārvaldīšanas līgumu, tad viņam ir pienākums reģistrēties Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā viena mēneša laikā pēc pārvaldīšanas līguma noslēgšanas. Ja pārvaldnieks ilgstoši nav reģistrēts vai BIS sadaļa “Mājas lieta” ir tukša, tad tas ir pamats mājas iedzīvotājiem rakstveidā prasīt paskaidrojumu, kāpēc pārvaldnieks nav reģistrējies Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā un kāpēc BIS sistēmā nav ievietojis pārvaldīšanas līgumu, pilnvarojuma dokumentus un visus obligāti uzturamos mājas lietas dokumentus. Tāpat var noteikt termiņu, kurā trūkumi tiks novērsti.

Norādāms, ka dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē ir lemt ne vien par pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību, bet arī par pārvaldīšanas uzdevuma došanu vai atsaukšanu. Šie lēmumi ir pieņemami Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.”