Manā dzīvoklī no augšējā stāva dzīvokļa notika divas applūšanas. 1. Pirmajā dienā (19. jūnijā) pārnācu mājās plkst. 21.40 un konstatēju noplūdi, taču ūdens tecēšana jau bija pilnībā mitējusies. Es mēģināju sazināties ar kaimiņu, taču viņu mājās nesastapu. Tā kā jauna ūdens pieplūde nenotika un situācija jau bija dabiski lokalizēta, avārijas dienesta piesaistei nebija jēgas – dienestam nebūtu ko lokalizēt. Es nekavējoties savācu ūdeni, lai minimizētu zaudējumus. 2. Atkārtotās noplūdes gadījumā (20. jūnijā) plkst. 18.35 es uzreiz vērsos pie augšējā dzīvokļa kaimiņiem, kuri šoreiz bija mājās, operatīvi reaģēja un paši savā dzīvoklī noslēdza ūdens padeves vārstus, apturot avāriju dažu minūšu laikā. Arī šoreiz avārijas dienests netika izsaukts, jo avārija tika sekmīgi lokalizēta pašu spēkiem un nekavējoties. Pirmajā darba dienā pēc oficiālajām svētku brīvdienām (22. jūnijā) es iesniedzu oficiālu iesniegumu mājas apsaimniekotājam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP). Tāpat negadījums uzreiz tika pieteikts apdrošinātājam “Compensa”.
Apdrošinātāja rīcība:
Apdrošinātājs atsūtīja lēmumu, kurā paziņoja, ka samazina apdrošināšanas atlīdzību par 50% (par pamatu ņemot “vieglu neuzmanību” un to, ka netika izsaukts avārijas dienests), kā rezultātā ir ierobežotas viņu subrogācijas tiesības un iespēja pārliecināties par riska iestāšanās apstākļiem. Tāpat apdrošinātājs lēmumā norādīja tikai gala summas (kopējo zaudējumu apjomu pēc sava eksperta aprēķina), neiepazīstinot mani ar detalizētu remontdarbu tāmi un aprēķiniem pa pozīcijām. Vēstulē apdrošinātājs norādīja, ka lēmums var tikt pārskatīts, ja es pati spēšu vienoties ar kaimiņu un iesniegt abpusēji parakstītu brīvas formas aktu par noplūdes cēloni.
Savā pieteikumā es jau sākotnēji biju norādījusi, ka remontam plānoju piesaistīt neatkarīgu būvniecības uzņēmumu (SIA), nevis veikt remontu “saimnieciskā kārtā”, taču apdrošinātājs lēmumā patvaļīgi piemēro nosacījumus par saimniecisko kārtu un nepamatoti pieņem, ka esmu lūgusi tieši skaidras naudas kompensāciju.
Vēlos noskaidrot šādus jautājumus:
1. Vai apdrošinātājam ir tiesisks pamats samazināt atlīdzību par 50%, apelējot pie tā, ka netika izsaukts avārijas dienests, ja aktīva avārija reāli nepastāvēja (pirmajā reizē ūdens vairs netecēja, otrajā reizē kaimiņš pats uzreiz noslēdza ūdeni) un zaudējumu minimizēšana tika nodrošināta operatīvāk, nekā to spētu dienests? Vai Latvijas tiesību akti uzliek par pienākumu saukt avārijas dienestu uz “sausu” vai jau lokalizētu objektu?
2. Vai apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt, lai es (cietusī puse – privātpersona) pati vācu pierādījumus, apsekoju kaimiņa īpašumu un sastādu aktu ar trešo personu par noplūdes cēloni? Vai tas nav paša apdrošinātāja un mājas apsaimniekotāja pienākums subrogācijas procesa ietvaros?
3. Vai apdrošinātājs drīkst pieņemt lēmumu par izmaksas summu, neiepazīstinot klientu ar detalizētu eksperta sastādīto tāmi (remontdarbu apjomiem un izmaksām par katru pozīciju)?
Paldies jau iepriekš par juridisko skaidrojumu!
Precīzas atbildes sniegšanai ir nepieciešams iepazīties ar noslēgtā apdrošināšanas līguma saturu un tajā paredzētajiem noteikumiem, lai izvērtētu līgumslēdzēju rīcības atbilstību noslēgtajam līgumam. Vispārējā gadījumā apdrošinātājam var būt tiesības samazināt vai atteikt atlīdzības izmaksu, piemēram, ja apdrošinātais nav rīkojies saskaņā ar līguma noteikumiem vai ir sniedzis nepatiesas ziņas.
Apdrošināšanas līgumu slēgšanu regulē Aprošināšanas līguma likums (turpmāk – ALL), kura 27. pants noteic:
“(1) Par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinātais nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, paziņo apdrošinātājam, veic visus iespējamos saprātīgos pasākumus, lai samazinātu zaudējumus, un ievēro apdrošinātāja norādījumus, ja tādi ir sniegti.
(2) Apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais un labuma guvējs nevar iebilst pret apdrošinātāja pieprasījumu konstatēt un novērtēt zaudējumu apmēru, to rašanās apstākļus, kā arī pret pieprasījumu iesniegt apdrošinātājam visus savā rīcībā esošos dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, tai skaitā dokumentus, kas satur personu veselības datus un komercnoslēpumu. Apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais un labuma guvējs sniedz arī citu savā rīcībā esošo informāciju, kura attiecas uz apdrošinātā riska iestāšanos un kuru pieprasījis apdrošinātājs, kā arī pilda citus apdrošināšanas līgumā paredzētos pienākumus. Apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais un labuma guvējs ir atbildīgi par tās informācijas patiesumu, kuru katrs no viņiem ir sniedzis apdrošinātājam, kā arī neviens no viņiem nedrīkst gūt labumu no tā, ka pārējie ir snieguši informāciju nepilnīgi vai snieguši nepatiesu vai maldinošu informāciju.
(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās informācijas sniegšana nav uzskatāma par likuma un citu normatīvo aktu, kā arī līguma noteikumu pārkāpumu un nerada apdrošinājuma ņēmējam, apdrošinātajam un labuma guvējam civiltiesisko, administratīvo vai krimināltiesisko atbildību.”
ALL 28. panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājam, lai pārliecinātos par apdrošinātā riska iestāšanos un zaudējumu apmēru, ir tiesības pārbaudīt tā saistību izpildei nepieciešamo informāciju saistībā ar apdrošināšanas līgumu, pieprasot ziņas no valsts un pašvaldības iestādēm vai citām personām, kuru rīcībā var būt šāda informācija.
Saskaņā ar ALL 29. pantu apdrošinātājs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai labuma guvējs ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no ALL 27. pantā noteiktajiem pienākumiem. Šādā gadījumā apdrošinātājam ir tiesības vienpusēji izbeigt apdrošināšanas līgumu ar apdrošinātā riska iestāšanās brīdi, neatmaksājot apdrošināšanas prēmiju. Apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību, bet ne vairāk kā par 50 procentiem, ja apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai labuma guvējs vieglas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šā likuma 27. pantā noteiktajiem pienākumiem.
ALL 31. panta otrā daļa paredz, ka apdrošinātājam nav tiesību:
Vienlaikus ALL 31. panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājam ir pienākums iepazīstināt ar apdrošinātāja lēmumu pamatojošiem dokumentiem un pienākums sniegt informāciju, proti, ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, iesniedz attiecīgu pieprasījumu, apdrošinātājs iepazīstina šo personu ar savā rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato lēmumu par šai personai pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vai izsniedz to kopijas. Personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, ir tiesības saņemt šajā daļā norādīto dokumentu kopijas par samaksu, kas nepārsniedz dokumentu kopiju sagatavošanas izdevumus.
Ja starp līgumslēdzējiem ir strīds, tad ALL 4. pants noteic, ka apdrošināšanas līgumā jābūt norādītai strīdu izšķiršanas kārtībai (arī ārpustiesas). Tāpat apdrošinātājam ir pienākums izskatīt sūdzību, ko par apdrošināšanas līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu iesniedzis apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai cita persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību, un 20 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas sniegt motivētu atbildi. Ja norādītajā termiņā objektīvu iemeslu dēļ atbildi nav iespējams sniegt, tad apdrošinātājam ir pienākums sniegt informāciju, kurā pamatota atbildes sniegšanas pagarinājuma nepieciešamība un norādīts saprātīgs termiņš, kad tiks sniegta atbilde.
Plašāk par tematu LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
