Latvijas Sodu izpildes kodeksa (LSIK) 49.² pants paredz, ka notiesātais, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz 5 diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību, izņemot gadījumus, ja:

• notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;
• notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;
• notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē LSIK 49.³ un 78.⁴ pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā;
• notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Tāpat LSIK 50.⁶ pantā minēts:

• Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātajam iegūt izglītību izglītības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas neapdraud sabiedrības drošību un ja nav pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādē noteikto notiesāto dienas kārtību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina iespēju notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.
• Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var apmeklēt valsts un pašvaldību iestādes, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, arī lai piedalītos bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajos aktos par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu noteiktajam.
• Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu sievieti, kurai, izciešot sodu atklātajā cietumā, piedzimis bērns, var pārvietot kopā ar bērnu uz daļēji slēgtā cietuma nodaļu, kurā sodu izcieš sievietes ar bērniem, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm (notiesātā šajā nodaļā uzturas līdz soda termiņa beigām vai līdz laikam, kad bērns sasniedz viena gada vecumu, – notiesātajai šajā nodaļā ir atklātajā cietumā paredzētās tiesības, ciktāl tās iespējams nodrošināt daļēji slēgtā cietumā).

Savukārt saskaņā ar LSIK 56.³ pantu:

• Ja notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt uzņēmumā ārpus cietuma teritorijas, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz darba līgumu.
• Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas ar notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, tiek noslēgts darba līgums.
• Lai notiesāto varētu nodarbināt, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod attiecīgu rīkojumu, kas vienlaikus ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktā darba vietā. Rīkojums ir neatņemama minētā darba līguma sastāvdaļa. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteikto soda izciešanas režīmu. Atteikumam izdot rīkojumu par notiesātā nodarbināšanu ir jābūt pamatotam. Rīkojumu par atteikumu nodarbināt notiesāto var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.
• Darba līgums ir tiesisks pamats, lai komersants vai brīvības atņemšanas iestāde kā notiesātā darba devējs par notiesāto veiktu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus (tai skaitā darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un izdarītu no notiesātā ienākumiem ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši LSIK 56.⁵ pantam notiesātos, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto pārbaudi darba vietā un kontrolē viņu atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām. Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu neatļaut nodarbināt notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā ārpus tās pašvaldības teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

LSIK 66. pants paredz, ka notiesātos atbrīvo no darba brīvības atņemšanas iestādēs eksāmenu kārtošanai uz laiku, kāds paredzēts darba likumdošanas aktos. Darba algu viņiem par šo laiku neaprēķina, uzturu izsniedz bez maksas. Notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, eksāmenu kārtošanas nolūkā ir atļauts izbraukt no brīvības atņemšanas iestādes.

Savukārt LSIK 68. pantā noteikts, ka par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:

• izteikt pateicību;
• atļaut izmantot papildus līdz 6 telefonsarunām gadā;
• papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā 6 papildu satikšanās gadā;
• audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem – atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz 8 stundām;
• atzīt notiesāto par atbilstošu LSIK 50.³ panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām;
• atklātajos cietumos – ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju 1 reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm, bet svētku dienās – līdz piecām diennaktīm;
• ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz 3 diennaktīm gadā;
• ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritoriju līdz 5 diennaktīm gadā;
• notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, – tiesības veikt videozvanus līdz 2 reizēm mēnesī uz laiku, kas nav ilgāks par 30 minūtēm, brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.

LSIK 78.⁴ pants paredz arī notiesātā tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus brīvības atņemšanas iestādes īstenošanas kārtību:

• Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus par personiskajiem līdzekļiem veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku no vienas stundas līdz trim diennaktīm.
• Iesniegumā notiesātais norāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamības pamatojumu, ārstniecības iestādi, kurā tiks saņemts veselības aprūpes pakalpojums, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību. Ja šā panta pirmajā daļā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs.
• Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta pirmajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.
• Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, taču pirms tam, kad notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.

UZZIŅAI

LSIK 50.⁶ panta ceturtā daļa noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

• atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties minētā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā;
• valkāt personisko apģērbu, glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo telefonu, kuri reģistrēti brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā, kā arī izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;
• brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem;
• iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas.

LISK 70. panta ceturtā daļa paredz, ka par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

• fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana;
• citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana;
• alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana;
• atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas;
• atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;
• piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;
• atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību;
• notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos;
• citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem;
• mobilā telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus);
• cietuma īpašuma tīša bojāšana;
• atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana.

Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus:

• izteikt rājienu;
• aizliegt atstāt cietuma administrācijas norādīto teritoriju uz laiku līdz 3 mēnešiem;
• ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Ja Jums ir jautājumi, varat vērsties Ieslodzījuma vietu pārvaldē (kontaktinformāciju var meklēt šeit).