Pirmajā konferences dienā tika diskutēts par nodarbinātības dienestu un aizsardzības institūciju sadarbību, prasmēs balstītu darbinieku piesaisti un noturēšanu aizsardzības un drošības sektoros. Otrās dienas uzmanības centrā bija reintegrācijas jautājumi: kā palīdzēt veterāniem pēc militārā dienesta beigām veiksmīgi iekļauties civilajā darba tirgū.
Mūsdienu militārā un drošības vide mainās līdz ar tehnoloģiju attīstību un globālajām tendencēm. Robotika, automatizācija, mākslīgais intelekts un kiberdrošība maina prasmes, kas nepieciešamas darbam aizsardzības un drošības sektorā. Personālam nepieciešamas jaunas zināšanas un adaptācijas spējas, lai strādātu ar modernajām tehnoloģijām.
Tikai aptuveni 20% drošības un aizsardzības jomas darbinieku nodarbināti militārajās profesijās, pārējie strādā atbalsta profesijās, un valsts nodarbinātības dienesti šeit var sniegt būtisku palīdzību, piesaistot un sagatavojot militārajai jomai vajadzīgo nemilitāro profesiju kandidātus. Personāla atlasē svarīga ir ne tikai pieredze, bet arī pieprasīto prasmju novērtēšana un pārnesamība - no militārās uz civilās jomas vajadzībām.
Latvijas, Slovēnijas un Vācijas piemēri konferencē spilgti parādīja, kā valsts nodarbinātības dienesti var cieši sadarboties ar aizsardzības institūcijām – sākot no stratēģiskām partnerībām līdz jauniešu uzrunāšanai un kopīgu pakalpojumu modeļu veidošanai. Zviedrijas, Nīderlandes, OECD un “Accenture” pārstāvji dalījās pieredzē, kā reālus rezultātus var sniegt mērķēta darbaspēka plānošana un atbalsta pasākumi.
Konferences interaktīvajās darbnīcās īpaša uzmanība tika pievērsta Ukrainas veterānu un pārvietoto personu reintegrācijai, uzsverot koučinga un prasmju validācijas nozīmi, kā arī domāšanas un rīcības kultūras pārmaiņu nepieciešamību. Bija iedvesmojoši stāsti par pārejas procesa īstenošanas pieredzi, tostarp par veiksmīgu pārkvalifikāciju un darba devēju iesaisti.
Militārā dienesta veterāni ir vērtīgs darbaspēks, un darba devēji bieži vien pieprasa tās kvalificētas prasmes, ko veterāni ir ieguvuši militārajā karjerā. Šīs prasmes ir ļoti nozīmīgas arī civilajā sektorā, taču veterāni nereti saskaras ar kultūras, psiholoģiskiem, kvalifikācijas atzīšanas un prasmju pārnesamības izaicinājumiem. Daudziem nav bijusi, piemēram, CV sagatavošanas vai darba interviju pieredze, tāpēc individuāli pielāgots atbalsts jau pirms militārās karjeras noslēguma, būtiski veicina veterānu veiksmīgu iekļaušanos civilajā darba tirgū.
Konferencē tika uzsvērts, ka koordinēta sadarbība starp aizsardzības iestādēm, nodarbinātības dienestiem un darba devējiem ne vien atvieglo personāla atlasi un sagatavošanu, bet arī veicina ilgtspējīgu darbinieku attīstību, noturību un veiksmīgu reintegrāciju sabiedrībā.
NVA direktore Evita Simsone: “Konference Rīgā pierādīja, cik svarīga ir valsts nodarbinātības dienestu sadarbība ar aizsardzības un drošības sektoru. Tikai apvienojot spēkus, mēs varam izstrādāt ilgtspējīgus risinājumus un nodrošināt, lai cilvēki, kuri kalpo savām valstīm, saņemtu pienācīgu atbalstu gan karjeras laikā, gan pēc dienesta. Rīgā aizvadītā konference apliecināja – drošības pamats ir cilvēks, un mūsu kopīgais mērķis ir atbalstīt viņu visos šī ceļa posmos – no dienesta līdz civilajai dzīvei.”
