Apsaimniekotājs ir tiesīgs vienpersoniski izmantot mājas uzkrājuma fonda līdzekļus tikai ļoti ierobežotos gadījumos, un šādai rīcībai ir jābūt gan tiesiski pamatotai, gan caurskatāmai.  

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē dzīvojamās mājas uzkrājuma fonds ir dzīvokļu īpašnieku kopības manta. Apsaimniekotājs nav šo līdzekļu īpašnieks. Tas nozīmē, ka jebkura uzkrājuma fonda līdzekļu izlietošana balstās uz dzīvokļu īpašnieku lēmumu vai likumā noteiktu izņēmumu. Apsaimniekotāja kā pārvaldnieka kompetenci regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants. 

Praksē un judikatūrā ir atzīts, ka apsaimniekotājs drīkst nekavējoties un bez iepriekšējas saskaņošanas ar uzkrājuma fonda līdzekļiem rīkoties tikai tad, ja notikusi avārija vai pastāv draudi cilvēku drošībai, vai jāveic pasākumi mājas saglabāšanai. Tāpat apsaimniekotājs šādi var rīkoties, ja darbi ir neatliekami, lai novērstu bojājumu sekas (piemēram, plīsis stāvvads, iebrucis jumts). Pēc tam apsaimniekotājam dzīvokļu īpašnieki ir jāinformē par līdzekļu tēriņiem, sniedzot detalizētu atskaiti par veiktajiem pakalpojumiem un uzrādot izmaksas pamatojošus dokumentus. 

Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības rakstiski prasīt apsaimniekotājam skaidrojumu par to, kā konkrēti tika izlietoti uzkrājuma fonda līdzekļi, lūdzot sniegt detalizētu atskaiti, t. sk. rēķinu, aktu, darbu pieņemšanas dokumentu kopijas.