Ja kapitālsabiedrība tiek likvidēta, tad tai ir jānokārto visas savas saistības. Likumā noteiktajā kārtībā sabiedrībai: 1) pienācīgi jāpārtrauc darba attiecības; 2) jāizmaksā visa samaksa, kas darbiniekam pienākas.

Darba likuma normas paredz, ka darba attiecības darba devējs ar darbinieku var izbeigt vienojoties, ja abas puses tam piekrīt. Šādā gadījumā likums prasa šo vienošanos noformēt rakstveidā (skatī 114. pantu). Sabiedrības likvidācijas gadījumā ir iespējams arī vienpusējs darba devēja uzteikums, ko paredz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punkts.

Pārtraucot darba attiecības, darba devējam ir pienākums darbiniekam izmaksāt visus no darba attiecībām izrietošos maksājumus, tostarp:

• neizmaksāto darba samaksu (darba algu);
• ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma samaksu par laika posmu, kurā darbinieks nav izmantojis sev pienākošos ikgadējo atvaļinājumu;
• atlaišanas pabalstu – Darba likuma 112. pants darba devējam paredz pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu, ja uzteikums ir saistīts ar darbavietas likvidāciju. Pabalsta lielums ir atkarīgs no tā, cik ilgi darbinieks bijis nodarbināts pie darba devēja. Darbiniekam pienākas pabalsts viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus; divu mēnešu izpeļņas apmērā, ja darba attiecības ilgušas līdz 10 gadiem; triju mēnešu izpeļņas apmērā, ja darbinieks bijis nodarbināts 10–20 gadus; četru mēnešu izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus;
• ņemot vērā darba attiecību specifiku, darba devējam var rasties pienākums darba ņēmējam izmaksāt arī citus maksājumus, tostarp: izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem bijuši nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas: 1) ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu; 2) darbiniekam radušies, pārceļoties uz citu dzīvesvietu pēc darba devēja iniciatīvas; 3) darbiniekam radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kurš atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos (amortizāciju) (skatīt 76. pantu); zaudējumus: darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos zaudējumus, kuri darbiniekam, veicot darbu, radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma bojājumu vai bojāeju un par kuriem darbinieks nav vainojams (skatīt 77. pantu).

Papildus visam minētajam jāuzsver, ka, uzsakot darbu, darba devējam ir pienākums ar darbinieku attiecības nokārtot pēdējā darba dienā, samaksājot darbiniekam visu naudas summu, kas viņam pienākas. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, tad viņam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu (skatīt 128. pantu).