Lemjot par atbalstu likumprojektiem un vērtējot izpildvaras darbu, komisiju deputāti uzklausa ministriju argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokļus. Attēlā: 12. Saeimas Ārlietu komisijas sēdes norise.
FOTO: Ieva Ābele, Saeima
Sākot darbu, jaunievēlētā Saeima izveido komisijas, nosakot to locekļu skaitu un uzdevumus. LV portāls skaidro, kā Saeimas komisijas tiek veidotas un ar ko tās nodarbojas.
Jaunievēlētā 13. Saeima par komisiju izveidi lems pēc nedēļas – 20. novembrī, šāda vienošanās 8. novembrī panākta Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopsēdē.
Parlamentā pastāvīgi darbojas Saeimas kārtības rullī noteiktas 16 komisijas:
Šīs komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, izskata deputātu pieprasījumus, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata iespējamos deputātu ētikas pārkāpumus vai izvērtē Latvijas nacionālās pozīcijas starpvalstu jautājumos.
Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai Saeimas sēdēs apspriežamās lietas. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.
Otrs komisiju darba virziens ir izpildvaras darbības uzraudzīšana, izskatot sabiedrībā aktuālus jautājumus un spriežot par nepieciešamiem uzlabojumiem ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu darbā. Komisijas organizē regulāras tikšanās ar ministriem vai attiecīgo institūciju pārstāvjiem, lai apspriestu komisijas kompetencē esošos jautājumus, kā arī sniedz savas rekomendācijas un ieteikumus izpildvaras darba uzlabošanai, tādējādi īstenojot parlamentāro kontroli pār valdības darbu.
Komisijai ir tiesības tieši, bez Saeimas Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no ministriem un tiem padotajām (pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.
Lemjot par atbalstu likumprojektiem un vērtējot izpildvaras darbu, komisiju deputāti uzklausa ministriju argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokļus. Komisiju sēdēs sastopas dažādas intereses, atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas risinājums. Komisijas sēdes ir atklātas, taču tā var lemt arī par aizklātu sēžu sasaukšanu.
Informācijai. Lai pieteiktos Saeimas sēdes apmeklējumam, jāsazinās ar Apmeklētāju un informācijas centru (tālrunis saziņai: 67087321, e-pasta adrese: info@saeima.lv) vai interesējošās komisijas sekretāru.
Komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs.
Likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus komisija izskata uz Saeimas lēmuma pamata vai iesniedz tos pati, ja tie ir saistīti ar komisijas darba mērķiem. Likumprojektus atbildīgā komisija izskata pirms katra lasījuma. Komisijas var rīkot kopīgas sēdes. Lēmumi komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu.
Komisijas sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolā fiksē darba kārtību, pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus. Katram komisijas loceklim ir tiesības pievienot savu atsevišķo viedokli protokolam ne vēlāk kā nākamajā sēdē. Komisijas sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse no komisijas locekļu skaita. Komisijas var darboties arī starp sesijām.
Komisijas tiek veidotas, ievērojot frakciju proporcionālo pārstāvību. Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā ievēlē divus deputātus no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas, bet Nacionālās drošības komisija – vienu pārstāvi no katras frakcijas. Komisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams – arī priekšsēdētāja biedru. Deputāts vienlaikus drīkst strādāt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās un divās apakškomisijās. Taču priekšsēdētāja amatu viņš var ieņemt tikai vienā pastāvīgajā komisijā.
Vairākos iepriekšējos Saeimas sasaukumos iegājusies prakse par komisijas priekšsēdi izraudzīties deputātu, kurš pārstāv to pašu politisko spēku, kurš vada attiecīgās komisijas darbības jomai atbilstošo ministriju. Piemēram, 12. Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vadīja Zaļo un zemnieku savienības deputāts Jānis Vucāns, bet Finanšu ministriju – šīs pašas partiju apvienības pārstāve Dana Reizniece-Ozola.
Tas tiek pamatots ar labākām sadarbības iespējām starp ministriju un komisiju, taču, kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja, kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse, šāda prakse nereti nonāk pretrunā ar varas dalījuma principu, saskaņā ar kuru izpildvara ir pakārtota lēmējvarai. Proti, valdības iniciatīvas Saeimā tiek pieņemtas nekritiski, bez pienācīga izvērtējuma.
Nozīmīgākās jaunievēlētās Saeimas komisijas, ņemot vērā paredzamos tām veicamos aktuālos uzdevumus tuvākajos gados, būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisija, kuras atbildības jomā ir arī veselības aprūpes sistēma, vērtē I. Kreituse.
Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai pastāvīgā Saeimas komisija no saviem locekļiem var ievēlēt apakškomisijas. Piemēram, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lai padziļinātu darbu sporta jomā, izveidojusi Sporta apakškomisiju. Viena komisija var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi. Priekšsēdētāju un sekretāru apakškomisija ievēlē no saviem locekļiem.
Apakškomisijas pirmo sēdi sasauc un līdz apakškomisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada komisijas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada apakškomisijas priekšsēdētājs. Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijas sēdē.
Noteiktos gadījumos Saeima ieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu. Piemēram, 12. Saeimā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā tā dēvētajā oligarhu lietā.
Deputāta mēnešalga 2018. gadā, to aprēķinot, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kā arī Saeimas kārtības rullī noteikto, ir 2749 eiro, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā. Papildus tam mēnešalgas daļa par amata pildīšanu Saeimas pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam ir 1194 eiro, bet priekšsēdētāja vietniekam un komisijas sekretāram 301 eiro. Tikpat attiecīgi saņem parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un komisijas sekretārs. Savukārt apakškomisijas priekšsēža amata piemaksa ir 323 eiro, bet apakškomisijas sekretāram – 146 eiro mēnesī.