Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ernests Dinka, Saeima.
Pašreizējā ģeopolitiskā nedrošība liek pievērst īpašu uzmanību Saeimas Nacionālās drošības komisijas veidošanai pēc aizvadītajām parlamenta vēlēšanām. Ar ko nodarbojas minētā komisija un kā tās darbību ietekmētu situācija, kāda varētu izveidoties, ņemot vērā jauno koalīcijas sastāvu?
Centienos izveidot valdību aktualizēts jautājums, cik politisko spēku būs valdošajā koalīcijā.
Pēcvēlēšanu nedēļā iezīmējušies divi varianti – vēlēšanās visvairāk mandātu ieguvusī “Jaunā vienotība”, kurai patlaban ir valdības veidošanas iniciatīva, varētu veidot gan plašāku četru partneru koalīciju, gan šaurāku, kurā pārstāvēti trīs Saeimā ievēlētie politiskie spēki. Tomēr tādā gadījumā, ņemot vērā, ka Nacionālās drošības komisijā (NDK) ievēlē pa vienam deputātam no katras frakcijas, kuras 14. Saeimā būs septiņas, pastāv risks, ka valdošā koalīcija nespētu īstenot kontroli komisijā, tai, iespējams, pārejot opozīcijas rokās.
Līdztekus jānorāda – NDK locekļiem nepieciešama pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Tādējādi, ja valsts drošības iestādes kādas frakcijas visiem deputātiem liegtu pieeju darbam ar valsts noslēpumu, šī frakcija nebūtu pārstāvēta NDK un tai būtu jāstrādā nepilnā sastāvā.
NDK darbība aptver valsts drošības iestāžu uzraudzību un parlamentāro kontroli. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Latvijas Republikā ir trīs valsts drošības iestādes: Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Valsts drošības dienests.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs ir arī viens no Nacionālās drošības padomes locekļiem. Saskaņā ar komisijas locekļu lēmumu komisijas sēdes ir aizklātas un tiek klasificētas.
Komisijas kompetence un tiesības definētas speciālajos likumos, un tās ir šādas:
Komisiju izveidošanas principus un sastāvu nosaka Saeima. Komisijas tiek izveidotas katra Saeimas sasaukuma sākumā, bet to sastāvu parlaments var mainīt arī vēlāk darba gaitā. Saskaņā ar Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem Nacionālajā drošības komisijā strādā pa vienam pārstāvim no katras frakcijas.
Saeimas komisiju sastāvs tiek veidots, ievērojot frakciju proporcionālo pārstāvību, skaidro komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere. Tātad, jo šaurāka ir valdošā koalīcija, jo sarežģītāk tai nodrošināt kontroli NDK, kā arī strādāt citās parlamenta komisijās. “Tas nozīmē, ka jāiegulda lielāks darbs. Šis ir viens no apsvērumiem, kas patlaban liek domāt par plašāku, nevis šaurāku koalīciju,” norāda deputāte, paužot, ka nevar atklāt, kādas un cik izteiktas līdz šim komisijā bijušas domstarpības starp koalīcijas un opozīcijas frakciju pārstāvjiem.
Tiesa, kā skaidro NDK sekretāre Inese Voika, šai komisijai ir vairāk kontrolējošas funkcijas, un tā savas iniciatīvas likumdošanas jomā deleģē citām parlamenta komisijām. Līdztekus deputāte norāda: “NDK deputāti strādā valsts interesēs, nevis daloties koalīcijā un opozīcijā.” Kā atgādina I. Lībiņa-Egnere, komisiju šajā Saeimas sasaukumā vadījis arī ārpus koalīcijas esošas frakcijas pārstāvis – Māris Kučinskis, kurš “ir pierādījis savu valstisko stāju”.
“Manuprāt, esošā sistēma ir līdzsvarota un loģiska,” jautāts par pašreizējās NDK sastāva veidošanas kārtības atbilstību situācijai, ja kādam no komisijas locekļiem vai visiem kādas frakcijas deputātiem tiktu liegta pieeja valsts noslēpumam, skaidro Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības komisijas priekšsēdis, tiesībzinātnieks Andrejs Judins. Parlamentārietis norāda –, ja kāds deputāts neatbilst darbam NDK, viņa frakcijai ir tiesības deleģēt citu pārstāvi, bet gadījumā, ja visi tajā pārstāvētie deputāti nesaņemtu pielaidi valsts noslēpumam, komisija var strādāt arī nepilnā sastāvā. Komisija ir rīcībspējīga arī ar pusi no tās locekļiem, kas nodrošina kvorumu, atzīst I. Lībiņa-Egnere.
“Nacionālās drošības komisijai šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad neviens nezina, kādi būs nākamie četri gadi, ir ļoti liela loma,” skaidro I. Lībiņa-Egnere. Patlaban nav paredzams, kādi varētu būt iespējamie riski un sadarbības spējas komisijas turpmākajā darbībā, jo jaunievēlētajā parlamentā ir liels skaits politisko piederību mainījušu un jaunu deputātu, par kuriem maz zināms, atklāj deputāte. Viņa norāda –, kaut arī visu NDK locekļu atbilstību darbam komisijā pārbauda valsts drošības iestādes, tās pārliecinās par to, vai deputāti var strādāt ar valsts noslēpumu, bet ne “saturiski”.
Likums Par valsts noslēpumu noteic, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības.
Pielaide arī tiek atteikta, ja persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudē ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
