SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
02. decembrī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
4
4

Saeimas speciālās komisijas. Kā tās darbojas

FOTO: Ernests Dinka, Saeima

Saeima novembrī izveidojusi speciālo komisiju, kura nodarbosies ar administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem. LV portāls skaidro, kā tiek veidotas un kā strādā Saeimas speciālās komisijas.

īsumā
  • Pēc deputātu ierosinājuma ar vienkāršu balsu vairākumu parlaments var izveidot speciālas komisijas atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai.
  • Uz Saeimas speciālo komisiju darbību attiecināmi tie paši nosacījumi, kas regulē parlamenta pastāvīgo komisiju darbu.
  • Komisijas darbības laiks tiek noteikts Saeimas lēmumā par speciālās komisijas izveidošanu.
  • Administratīvi teritoriālās reformas komisija savu darbību veiks līdz visu ar administratīvi teritoriālo reformu saistīto likumprojektu izskatīšanai.

Saeima 7. novembrī pieņēma lēmumu par speciālās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izveidošanu. Komisija izskatīs likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” un citus ar administratīvi teritoriālo reformu saistītos likumprojektus un jautājumus.

Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai

Saeimas kārtības ruļļa 150. pants paredz, ka līdztekus pastāvīgajām komisijām atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai parlaments var izveidot speciālas komisijas. Komisijas izveide notiek pēc deputātu ierosinājuma ar vienkāršu balsu vairākumu. Izveidojot Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, Saeimas Frakciju padome un Saeimas Prezidijs vienojās, ka visas frakcijas darbam komisijā deleģēs savu locekli. Komisijā strādās Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Andris Kazinovskis (Jaunā konservatīvā partija), Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”), Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”), Ēriks Pucens un Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).

Izskata likumprojektus, uzklausa ministriju, ekspertu un NVO viedokli

Uz Saeimas speciālo komisiju darbību attiecināmi tie paši nosacījumi, kas regulē parlamenta pastāvīgo komisiju darbu, skaidro Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs.

Komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs.

Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.

Komisijas organizē regulāras tikšanās ar ministriem vai attiecīgo institūciju pārstāvjiem, lai apspriestu dažādus jautājumus, kā arī sniedz rekomendācijas un ieteikumus izpildvaras darba uzlabošanai, tādējādi realizējot parlamentāro kontroli pār valdības darbu.

Komisijai ir tiesības tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt attiecīgās amatpersonas sniegt paskaidrojumus.

Lemjot par atbalstu likumprojektiem un vērtējot izpildvaras darbu, komisiju deputāti uzklausa atbildīgo ministriju argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokli. Komisiju sēdēs sastopas dažādas intereses, atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas risinājums.

Komisijas sēdes ir atklātas, bet uz Saeimas vai komisijas lēmuma pamata var rīkot arī aizklātas sēdes.

Komisijas sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse komisijas locekļu.

Komisija vadību ievēlē no sava vidus

Komisija no saviem locekļiem ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams – arī priekšsēdētāja biedru. Par Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts A. T. Pelšs un Ē. Pucens.

Par komisijas priekšsēdētāju deputāts vienlaikus var būt tikai vienā pastāvīgajā komisijā.

Deputāts vienlaikus var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis un triju apakškomisiju loceklis.

Ja komisijas priekšsēdētājs vai viņa biedrs sēdē nepiedalās, sēdi atklāj un vada komisijas sekretārs.

Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var ievēlēt no saviem locekļiem ne vairāk kā divas apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi, ja viņi tam piekrīt.

Darbības laiku nosaka Saeima

Ja kāds komisijas loceklis bez svarīga iemesla ir izlaidis trīs sēdes pēc kārtas, komisijas priekšsēdētājs to paziņo viņa frakcijai vai politiskajam blokam. Ja arī pēc tam komisijas loceklis neierodas sēdēs, pēc komisijas priekšlikuma Saeima var viņu atsaukt un ievēlēt citu.

Komisijas darbības laiks tiek noteikts Saeimas lēmumā par speciālās komisijas izveidošanu. Administratīvi teritoriālās reformas komisija savu darbību veiks līdz visu ar administratīvi teritoriālo reformu saistīto likumprojektu izskatīšanai.

Mēnešalgas daļu par amata pildīšanu saņem komisiju priekšsēdētāji, priekšsēdētāja biedri un sekretārs, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs. Speciālās izmeklēšanas komisijas vadībai – priekšsēdētājam, priekšsēdētāja biedram (ja tāds nepieciešams) un sekretāram – par amata pildīšanu pienākas tāda pati mēnešalgas daļa kā pastāvīgo komisiju vadībai. Proti, komisijas priekšsēdētājam mēnešalgas daļa par amata pildīšanu 2019. gadā ir 1287 eiro, savukārt priekšsēdētāja biedram, kā arī sekretāram – 324 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Administratīvi teritoriālās reformas komisija ir trešā speciālā komisija, kas izveidota kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas:

  • 6. Saeima 1996. gadā izveidoja komisiju Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta – par cilvēktiesībām – izstrādei.
  • 9. Saeima 2006. gadā izveidoja speciālu komisiju grozījumu sagatavošanai Saeimas kārtības rullī un citos ar šiem grozījumiem saistītajos likumos;

Noteiktos gadījumos Saeima ieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu. 13. Saeima ir izveidojusi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izvērtēšanai.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU