Saeimas frakcijas un to darbība

“Katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā,” nosaka Saeimas kārtības ruļļa 7. pants. Tas ietver deputāta dalību komisiju un frakciju darbā, Saeimas sēdēs, deputātu darba grupās, tādējādi pārstāvot savu vēlētāju intereses.

Kas un kāpēc veido Saeimas frakcijas

Saeimā ievēlētie politiskie spēki – partijas un to apvienības – darbību likumdevēja funkciju un savu politisko mērķu efektīvākai īstenošanai organizē, veidojot frakcijas – no viena kandidātu saraksta ievēlētu deputātu apvienības. Frakciju var izveidot ne mazāk kā pieci viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti. Viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā, nosaka Saeimas kārtības rullis.

Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas, viņš nezaudē deputāta mandātu un turpmāk ir pie frakcijām nepiederošs deputāts. Tādā gadījumā uzskatāms, ka atbilstoši Satversmes 14. panta otrajai daļai viņš pilda brīvo mandātu, kas ļauj deputātam darboties visas valsts interesēs saskaņā ar savu sirdsapziņu un pārliecību, norāda konstitucionālo tiesību speciālists Jānis Pleps.

Pie frakcijas nepiederošam deputātam nav frakcijām pieejamā tehniskā nodrošinājuma. Par to deputātu ievēlēšanu komisijās, kuri nepieder pie frakcijām, lemj Saeima.

Informāciju par frakcijas izveidošanu, frakcijas nolikumu un frakcijas amatpersonu ievēlēšanu iesniedz Saeimas Prezidijam. Par frakcijas sastāvu un visām izmaiņām tajā nekavējoties paziņojams Saeimas Prezidijam.

13. Saeimā ir izveidotas septiņas frakcijas:

• Frakcija “Saskaņa” (22 deputāti);
• Frakcija “KPV LV” (16 deputāti);
• Jauno konservatīvo frakcija (16 deputāti);
• Frakcija “Attīstībai/Par!” (13 deputāti);
• Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija (13 deputāti);
• Zaļo un zemnieku savienības frakcija (11 deputāti);
• Frakcija “Jaunā Vienotība” (8 deputāti);
• Par frakcijām nepiederošu deputāti kļuvusi no “Saskaņas” ievēlētā Jūlija Stepaņenko.

Atsevišķas frakcijas, lai īstenotu kopīgas intereses, var apvienoties politiskajos blokos, kuros tiesīgi iesaistīties arī pie frakcijām nepiederoši deputāti. Piemēram, 9. Saeimā Tautas partijas frakcija un LPP/LC frakcija izveidoja politisko bloku “Par labu Latviju”, lai tā sastāvā kopīgi startētu 10. Saeimas vēlēšanās.

Kādas ir Saeimas frakcijas tiesības

Saeimas Prezidijs, frakcijas un politiskie bloki izveido Frakciju padomi, kura noskaidro un saskaņo frakciju un politisko bloku darbību un taktiku Saeimā un tās komisijās, kā arī kopā ar Prezidiju kārto uz izlemj jautājumus, kurus neregulē Saeimas kārtības rullis. Frakciju padomes sastāvā ir Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un politiskā bloka. Frakciju padomes atzinumiem ir ieteikuma raksturs.

Frakcijas izvirza savus pārstāvjus darbam parlamenta komisijās. Pēc frakcijas priekšlikuma Saeima var grozīt sēdes darba kārtību. Pie frakcijas piederoši deputāti (pa vienam no katras frakcijas) var Saeimas sēdē no tribīnes debatēs paust frakcijas viedokli. Frakcija un politiskais bloks var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā. Frakcijas pilnvarotam pārstāvim ir tiesības būt klāt Saeimas komisiju atklātajās sēdēs.

Frakcijas vadība var ierosināt attaisnot pie frakcijas piederoša deputāta kavējumu, ja deputāts sēdes laikā veicis uzdevumu frakcijas vārdā, piemēram, ticies ar žurnālistiem, vēlētājiem.

Kā organizē deputātu darbību frakcijā

Saeimas frakcijas izstrādā to locekļiem saistošus nolikumus. Tajos ietvertās frakcijas locekļu tiesības un pienākumi var atšķirties. Pamata prasības deputātiem ir ievērot sava politiskā spēka programmu un lēmumus, pildīt frakcijas vadītāja dotos uzdevumus, sniegt frakcijai informāciju par savu darbību Saeimas struktūrvienībās, kā arī pārstāvēt frakciju un tās viedokli tajās. Frakcijas nolikumā var būt ietvertas prasības attiecībā uz tā dēvētās frakcijas disciplīnas ievērošanu saistībā ar deputāta izvēli Saeimas balsojumos, pieļaujot gan brīvu izvēli, gan pakļaušanos frakcijas kopējam lēmumam par balsojumu. Frakciju nolikumi ir saistoši tikai tiem deputātiem, kuri tos parakstījuši.

Gadījumā, ja deputāts ir parakstījis nolikumu, taču nepakļaujas tajā ietvertajiem nosacījumiem, viņu var izslēgt gan no partijas vai to apvienības, gan no frakcijas. Tomēr pat tad, ja nolikumā teikts, ka šādos gadījumos parlamentārietim jānoliek deputāta mandāts, to pieprasīt nav tiesību, jo saskaņā ar Satversmi pilsoņu kopums balso par konkrētiem priekšstāvjiem, kas īsteno viņiem piešķirto mandātu, atzīst J. Pleps. Saeimas kārtības rullis nosaka, ka deputāts mandātu zaudē pēc paša vēlēšanās vai arī, ja tiek izdots kriminālvajāšanai un stājas spēka notiesājošs spriedums.

Saeimas frakciju priekšsēdētāju un viņu vietnieku pienākumus, kā arī ievēlēšanas procedūru nosaka frakcijas savos nolikumos. Frakcijas vadītāju pamatuzdevums ir nodrošināt frakcijas darbību, vadīt tās sēdes.

Saeimas frakcijas vadītājiem paredzēts papildu ikmēneša atalgojumus. Šogad tas frakcijas priekšsēdētājam noteikts 1194 eiro apmērā, bet priekšsēdētāja vietniekam – 301 eiro.

Saeimas frakciju darbību nodrošina frakcijas darbinieki – konsultanti un tehniskais sekretārs –, kas sniedz atbalstu pie frakcijas piederošiem deputātiem vēstuļu, likumprojektu, priekšlikumu, pieprasījumu sagatavošanā u. tml.

Frakcijas darbinieku skaitu nosaka atbilstoši frakcijas lielumam. Darba tiesiskās attiecības dibina un darba līgumu slēdz uz vienu no šādiem termiņiem:

• uz frakcijas darbības periodu attiecīgās Saeimas pilnvaru laikā;
• uz noteiktu laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un šo darba līgumu var pagarināt.

Ja frakcijas darbība izbeidzas pirms noslēgtā darba līguma termiņa, frakcijas darbinieka darba līgums izbeidzas ar dienu, kad frakcija izbeidz darbību. Darba tiesiskās attiecības ar frakcijas darbinieku nodibina un izbeidz Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc frakcijas vadītāja priekšlikuma.