Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katram Saeimas Prezidija loceklim atvēlēta noteikta vieta plenārsēžu zālē.
LV portāla kolāža; Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Jaunievēlētais parlaments parasti uzsāk darbu, ievēlot Saeimas Prezidiju. LV portāls skaidro, kā šī deputātu kopa tiek ievēlēta un ar ko nodarbojas pieci Saeimas Prezidija locekļi.
Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras, noteikts Satversmē. Saeimas Prezidiju parasti ievēlē pirmajā jaunievēlētā parlamenta sēdē.
Saeimas Prezidijs ir deputātu vēlēta institūcija, kura vada Saeimas darbību:
Saeimas Prezidijs sastāv no Saeimas priekšsēdētāja, diviem viņa biedriem, Saeimas sekretāra un viņa biedra. Saeimas Prezidija darbu reglamentē Saeimas kārtības rullis.
Prezidija locekļu amata kandidatūras deputāti piesaka rakstveidā, un par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem Saeima balso vienlaikus ar vēlēšanu zīmēm. Par ievēlētu uzskatāms visvairāk balsu ieguvušais kandidāts, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu (lai priekšlikums būtu pieņemts, “par” balsu jābūt vairāk nekā “pret” un “atturas” balsīm kopā).
Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām, tostarp opozīcijas, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu Saeimas vēlēšanās. Saskaņā ar Satversmē noteikto jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj un līdz jaunā Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs.
Saeimas priekšsēdētājs vada Saeimas sēdes – dod vārdu un ir tiesīgs pārtraukt runātājus, kā arī gādā par kārtību sēdēs. Līdztekus sava amata pienākumiem Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus un piedalās Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā.
Saeimas priekšsēdētājs reprezentē Saeimu. Pildot sava amata pienākumus, Saeimas priekšsēdētājs iesaistās diplomātisko attiecību veidošanā, gan tiekoties ar citu valstu augstākajām amatpersonām, delegācijām un ārvalstu vēstniekiem, gan arī apmeklējot citas valstis oficiālās vai darba vizītēs. Reizi gadā Saeimas priekšsēdētājs uz tikšanos ar parlamenta deputātiem aicina ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvjus. Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju ikgadējā sanāksmē Saeimas priekšsēdētājs un deputāti tiekas ar Latvijas diplomātiem – mūsu valsts vēstniekiem.
Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus. Tas notiek tad, ja Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, atsakās no amata, tiek atsaukts, nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu.
Saeimas priekšsēdētājs ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā.
Saeimas priekšsēdētāja biedri priekšsēdētāja prombūtnes laikā pēc savstarpējas vienošanās pilda viņa pienākumus. Priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā kārtējos darbus, arī sēžu vadīšanu.
Saeimas sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu, ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus, pārbauda stenogrammas un pārzina Saeimas Administrācijas darbus, savstarpēji vienojoties par šo darbu sadali.
Prezidija sēdes parasti notiek divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās. Sēdes sasauc Saeimas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā – viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem. Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā, tomēr tās var sasaukt arī jebkurā citā laikā un vietā.
Deputāta mēnešalga 2018. gadā, to aprēķinot, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kā arī Saeimas kārtības rullī noteikto, ir 2749 eiro, informē Saeimas sabiedrisko attiecību birojā. Savukārt papildus tam mēnešalgas daļa par amata pildīšanu Saeimas priekšsēdētājam ir 1486 eiro, tā biedram – 1271 eiro, tikpat arī Saeimas sekretāram, bet tā biedram – 1194 eiro.
Prezidija locekli var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc paša Prezidija locekļa vai balsu skaitītāja rakstveida iesnieguma vai arī pēc ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma. Saeimas Prezidija loceklis uzskatāms par atlaistu, ja par to savākts klātesošo deputātu absolūtais balsu vairākums.
