Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”. Skaidro asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Vārna: “Konkrētajā gadījumā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams, lai 8 no 15 balsīm balsotu “par”.

Dzīvokļa īpašuma likums balsu vairākumu saista ar dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu skaitu, nevis ar to, cik dzīvokļu īpašnieku šobrīd faktiski ir vai nav tiesīgi balsot. Apstāklis, ka divu dzīvokļu īpašnieki ir miruši un mantojuma lietas vēl nav pabeigtas, nemazina kopējo dzīvokļu īpašumu skaitu.

Likums noteic, ka kopsapulce ir lemttiesīga, ja reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem un vispārīgais lēmums ir pieņemts, ja “par” balso īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem (skatīt Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešo daļu).

Vienlaikus iespējamo mantinieku faktiskā dzīvošana šajos dzīvokļos pati par sevi nenozīmē automātiskas balsstiesības kopsapulcē. Civillikums noteic, ka mantojums ietver mirušā tiesības un saistības un pats mantojums ir juridiska persona; ar mantojuma pieņemšanu tiesības un saistības pāriet mantiniekam. Tādējādi iespējamo mantinieku balsis par mirušo īpašnieku dzīvokļiem kopsapulcē var tikt realizētas tikai tad, ja personas var juridiski pamatot tiesības pārstāvēt šo īpašumu/mantojumu – spēj uzrādīt dokumentu, kas apliecina tiesības pārstāvēt attiecīgo mantojumu (mantojuma masu), vai zemesgrāmatu apliecību par iegūto īpašumu.”