EK jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikai šogad paredz 1,4% izaugsmi. Tas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā EK prognozējusi pērnā gada novembrī un par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā Finanšu ministrijas bāzes scenārija prognozēs šā gada februārī, kad tika sagatavots Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojums.
Finanšu ministrijas februāra sākumā sagatavotās prognozes, kas balstījās uz tolaik pieejamiem datiem, neparedzēja globālo un reģionālo konfliktu tik krasu saasināšanos. Negatīvie riski, tajā skaitā ģeopolitiskie konflikti, tika ietverti alternatīvajā - pesimistiskajā attīstības scenārijā. Tas šim gadam paredzēja ekonomikas izaugsmi 0,7% apmērā jeb par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā bāzes scenārijā. Jānorāda, ka uz šo brīdi pieejamie makroekonomiskie dati un aplēses par Persijas līča konflikta ietekmi nesignalizē tik krasu ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos.
Tieši pretēji, operatīvi pieejamie mēnešu dati liecina, ka ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir saglabājusies spēcīga, aptuveni pērnā gada līmenī, augot galvenajām biznesa nozarēm, tostarp rūpniecībai, būvniecībai un tirdzniecībai. Arī konfidences indikatori, kas aprīlī jau ietver Persijas līča konflikta ietekmi, neuzrāda krasu pasliktinājumu. Salīdzinoši būtiski ir kritusies patērētāju konfidence, tomēr mērenāk nekā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tikmēr konfidence biznesa nozarēs, tostarp rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā pasliktinājusies tikai nenozīmīgi. Līdz ar to, ja nenotiks tālāka konflikta eskalācija, kopējā ekonomikas izaugsme šim gadam varētu saglabāties tuvu pērnā gada līmenim, nepalēninoties tik strauji, kā savās jaunākajās prognozēs paredz EK.
Arī Eiropas Savienības kopējo ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam EK samazinājusi par 0,3 procentpunktiem - līdz 1,1%. Ekonomiskās aktivitātes samazināšanos gan Eiropā, gan Latvijā noteicis februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, kas palielina naftas, minerālmēslojuma un atsevišķu citu no reģiona eksportējamo preču cenas, rada piegāžu riskus un negatīvi ietekmē arī kopējo ekonomikas attīstību.
Līdzīgi pieņēmumi par salīdzinoši ierobežotu, bet negatīvu konflikta ietekmi uz Eiropas ekonomikas izaugsmi ir arī citām vadošajām prognozēšanas institūcijām. Starptautiskā Valūtas fonda un OECD jaunākās prognozes šim gadam paredz par 0,2-0,4 procentpunktiem lēnāku izaugsmi, nekā tika sagaidīts pagājušā gada beigās. Lielākā daļa prognozētāju kā bāzes scenāriju izmanto pieņēmumu, ka līdz jūlijam situācija būs stabilizējusies un naftas cenas sāks pakāpeniski samazināties, atbilstoši tam, kā signalizē naftas nākotnes līgumi.
Vienlaikus inflācijas prognoze 2026. gadam Latvijai ir paaugstināta līdz 3,6%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk, nekā EK bija prognozējusi 2025. gada novembrī, un par 0,7 procentpunktiem vairāk, nekā Finanšu ministrija prognozēja šā gada februārī.
Kopš militārās eskalācijas Persijas līča valstīs februāra beigās naftas un gāzes tirgiem ir pievērsta pastiprināta uzmanība visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā un Eiropā, kas lielākoties importē jēlnaftu, naftas produktus, kā arī dabasgāzi. Naftas un gāzes cenu kāpums un tā otrreizējie efekti, kas atspoguļosies augstākos transportēšanas izdevumos un minerālmēslu sadārdzinājumā, varētu ietekmēt arī pārtikas un pakalpojumu cenas. Tas ir galvenais iemesls inflācijas prognožu pārskatīšanai ne tikai Latvijā, bet arī ES kopumā.
Inflācija Latvijā šā gada martā paātrinājās līdz 3,4%, ko noteica degvielas cenu pieaugums. Tomēr aprīlī gada inflācija nedaudz samazinājās līdz 2,9%, jo degvielas cenu pieaugumu mīkstināja pārtikas cenu kritums, kā arī zemāks izglītības pakalpojumu, atpūtas un sporta preču, ēdināšanas un personīgās aprūpes pakalpojumu cenu pieaugums. Situācija naftas un gāzes tirgos attīstās dinamiski, sekojot notikumiem Persijas līcī. Konflikta laikā energoresursu cenas saglabāsies ļoti svārstīgas, tādējādi ietekmējot arī patēriņa cenu dinamiku.
