Eirogrupas sanāksmē 4. maijā dalībvalstu ministri pārrunāja Banku savienības aktualitātes, tostarp, Vienotās noregulējuma valdes (SRB) darbību un pārrobežu banku konsolidācijas jautājumus. Ministri diskutēja par finanšu sektora noturību, ņemot vērā pieaugošos kiberdrošības, darbības nepārtrauktības un ģeopolitiskos riskus.
Latvija augstu novērtē Eiropas Centrālā bankas (ECB) un Vienotās noregulējuma valdes (SRB) ieguldījumu eirozonas finanšu stabilitātes stiprināšanā un konkurētspējas veicināšanā. Vienlaikus ir būtiski, lai turpmāka banku tirgus integrācija tiktu īstenota līdzsvaroti, ņemot vērā arī finanšu stabilitātes un krīžu pārvaldības riskus. Īpaši svarīgi ir nodrošināt pietiekamu vietējā kapitāla pieejamību bankās un izvairīties no risinājumiem, kas varētu palielināt ekonomiskos un sociālos riskus valstīs bez kopīgiem ES līmeņa drošības mehānismiem.
Savukārt Eirogrupas paplašinātajā formātā ministri pārrunāja Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz ES ekonomiku un iespējamos politiskos risinājumus. Krīze jau ir ietekmējusi globālos piegāžu maršrutus un energoresursu cenas, kas savukārt palielina izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Latvijā ietekme galvenokārt izpaužas energoresursu cenu svārstībās, kas sadārdzina ražošanu un transportu, kā arī netieši ietekmē eksportu, ņemot vērā ciešo saikni ar ES tirgu. Latvijas līdz šim īstenotie atbalsta pasākumi atbilst ES pieejai, vienlaikus saglabājot fiskālo ilgtspēju.
Savukārt ECOFIN sanāksmē 5. maijā ministri plāno vienoties par Padomes regulas priekšlikumu, kas paredz uzlabot informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un tiesībaizsardzības iestādēm, nodrošinot Eiropas Prokuratūrai (EPPO) un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) piekļuvi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) informācijai ES līmenī. Šī iniciatīva ir būtiska, lai savlaicīgi atklātu un novērstu pārrobežu PVN krāpšanu, un Latvija atbalsta ciešākas sadarbības stiprināšanu šajā jomā.
ECOFIN sanāksmē plānotas arī politiskās debates par Tirgus integrācijas un uzraudzības pasākumu pakotni, kuras mērķis ir veicināt vienotā kapitāla tirgus attīstību un mazināt šķēršļus pārrobežu investīcijām. Diskusijās paredzēts pievērsties tirgus infrastruktūras fragmentācijas mazināšanai, uzraudzības sistēmas pilnveidei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) lomas stiprināšanai. Latvija atbalsta šo iniciatīvu, vienlaikus uzsverot, ka integrācijas procesam jābūt līdzsvarotam, efektīvam un proporcionālam, neradot pārmērīgu administratīvo slogu nevienai no iesaistītajām pusēm.
Sanāksmes laikā plānots pārrunāt arī Krievijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi. ES Padome 2026. gada aprīlī pieņēma lēmumu par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai 2026. – 2027. gadam militāro un civilo vajadzību segšanai, kā arī apjomīgu sankciju pakotni pret Krieviju. Tā ietver papildu ierobežojumus enerģētikas, finanšu un militāri rūpnieciskajā sektorā, kā arī pasākumus sankciju apiešanas novēršanai un Krievijas ienākumu samazināšanai.
Latvija konsekventi atbalsta sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī pasākumus sankciju apiešanas risku mazināšanai. Vienlaikus uzsveram nepieciešamību mazināt ekonomiskās saites ar Krieviju un stiprināt ES kopējo atbalstu Ukrainai, lai ierobežotu Krievijas spēju finansēt karadarbību.
