Amatpersonai jautājumā aprakstītajā gadījumā nav pienākuma noskaidrot faktisko vadītāju. Ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, izmantojot videonovērošanas kameru un neapturot transportlīdzekli, sodu par pārkāpumu piemēro transportlīdzekļa īpašniekam (pie atbildības saucamajai personai). 

Protams, ja transportlīdzekļa īpašnieks norāda personu (un to identificējošos datus), kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli, kā arī iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus, sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro personai, kas transportlīdzekli faktiski vadīja. 

Proti, ne jau policijai pašai jāmeklē faktiskais vadītājs, bet automašīnas īpašniekam, zinot, ka viņš konkrēto pārkāpumu neizdarīja, tas jāpaziņo (īpašniekam jāzina, kam ir iedevis savu auto). Ja īpašnieks to nedara, viņš pieņem, ka ir pie atbildības saucamā persona, un sodu piemēro viņam. 

Tādējādi nav saprotams, kāpēc automašīnas īpašnieks, kuru izsauca ar pavēsti uz policiju, neieradās vai nepaziņoja, ka attiecīgajos datumos nevar ierasties. 

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 79. pantu pavēste ir dokuments, ar kuru amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa uzaicina personu piedalīties administratīvā pārkāpuma procesā. 

Pavēstē norāda: 

• ziņas par aicināmo personu; 

• aicināmās personas statusu procesā; 

• iestādes vai tiesas nosaukumu un adresi; 

• amatpersonas uzvārdu, amatu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi; 

• ierašanās laiku un vietu; 

• personas uzaicināšanas iemeslu; 

• pavēsti saņēmušās personas pienākumu nodot to aicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā; 

• neierašanās sekas. 

Respektīvi, pavēsti saņēmušajai personai ir pieejama attiecīgās amatpersonas kontaktinformācija, kura tajā ne jau vienkārši tāpat ir norādīta. 

Gadījumā, ja saņemta pavēste, bet norādītajā laikā ierasties nav iespējams, ieteicams laikus sazināties ar pavēsti izsūtījušo amatpersonu vai iestādi, lai paziņotu pamatotus neierašanās iemeslus, lūgtu citu termiņu vai vienotos par dalību attālināti. 

Līdz ar to AAL 135. pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem bez tās personas klātbūtnes, kura saucama pie atbildības, ja: 

• pie atbildības saucamā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, bet tai bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar šā likuma normām; 
• pie atbildības saucamā persona neatkarīgi no neierašanās iemesliem atkārtoti neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, bet tai bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar šā likuma normām. 

Kamēr īpašnieks nenorāda, kas faktiski vadīja transportlīdzekli, pats īpašnieks saskaņā ar administratīvā pārkāpuma procesu ir pie atbildības saucamā persona. 

Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās ir noteiktas AAL 19. nodaļā. 

Viena no šīm lietu kategorijām ir pārkāpumi, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

AAL 162. pantā paredzēta soda piemērošana transportlīdzekļa īpašniekam: 

“(1) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, vai ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, sodu par pārkāpumu piemēro transportlīdzekļa īpašniekam. Transportlīdzekļa īpašnieks šīs nodaļas izpratnē ir: 

• transportlīdzekļa turētājs vai, ja turētājs nav reģistrēts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, – transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs; 
• komersants, kurš tirgo transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā). 

(2) Sodu par administratīvo pārkāpumu transportlīdzekļa īpašniekam nepiemēro šādos gadījumos: 

• ja tiek konstatēts, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies transportlīdzekļa īpašnieka valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ; 
• ja transportlīdzekļa īpašnieks norāda personu (un to identificējošos datus), kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli, kā arī iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus. 

(3) Lēmumā par soda piemērošanu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem papildus šā likuma 153. panta pirmajā daļā norādītajām sastāvdaļām faktisko apstākļu konstatējumā norāda pārkāpuma konstatēšanas datumu un laiku, pārkāpuma izdarīšanas vietu, transportlīdzekļa marku un valsts reģistrācijas numuru. Lēmums par soda piemērošanu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ir derīgs bez paraksta. Ministru kabinets nosaka lēmuma paziņošanas veidus un kārtību. 

(3¹) Lēmumu par soda piemērošanu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu. 

(4) Ja laikā, kad tiek konstatēts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, transportlīdzekļa vadītājs ierodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, lēmumu pieņem saskaņā ar šajā nodaļā noteikto kārtību. 

(5) Persona, kurai ir piemērots administratīvais sods par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, netiek uzskatīta par administratīvi sodītu. 

(6) Ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu var pieņemt, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi.” 

Turpretī lēmuma par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam pārsūdzēšana ir noteikta AAL 163. pantā: 

“(1) Ja transportlīdzekļa īpašnieks nav vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tas, pārsūdzot augstākai amatpersonai lēmumu par soda piemērošanu, sūdzībā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli. Šādā gadījumā sūdzībā norāda attiecīgo personu identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet par ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevēju valsti) un sūdzībai pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli. 

(2) Ja iesniegtie pierādījumi apliecina, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekli ir vadījis transportlīdzekļa īpašnieka norādītais transportlīdzekļa vadītājs, augstāka amatpersona atceļ lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam un pieņem lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam. 

(3) Augstākas amatpersonas lēmumu transportlīdzekļa vadītājs var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību. Izskatot transportlīdzekļa vadītāja sūdzību, tiesa pieaicina transportlīdzekļa īpašnieku. 

(4) Ja, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, netiek konstatēts, ka transportlīdzekli ir vadījis transportlīdzekļa īpašnieka norādītais transportlīdzekļa vadītājs, tiesa var pieņemt lēmumu par administratīvā soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam.” 

Ja nepieciešama papildu informācija, aicinām sazināties ar amatpersonu, kuras kontaktinformācijai jābūt norādītai pavēstē. 

Plašāka informācija pieejama arī LV portāla publikācijā “Transportlīdzekļa īpašnieks viens, bet lietotājs – cits. Ar kādām sekām jārēķinās?”.