Transportlīdzekļa īpašnieks viens, bet lietotājs – cits. Ar kādām sekām jārēķinās?

Ko tiesību aktu izpratnē nozīmē transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs, vadītājs, valdītājs

Viens no Ceļu satiksmes likuma (CSL) mērķiem ir regulēt transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju atbildību.

Lai saprastu, kāda tā ir, vispirms jānoskaidro, kā tiesību aktos tiek definēts transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs, vadītājs un valdītājs.

Saskaņā ar CSL sniegtajām definīcijām:

• transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis (par valsts vai pašvaldības transportlīdzekļa īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma tiešā vai pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde, uz kuras vārda transportlīdzeklis reģistrēts);
• transportlīdzekļa turētājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u. c.) lieto transportlīdzekli (par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata);
• transportlīdzekļa vadītājs ir fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona);
• transportlīdzekļa valdītājs ir persona, kuras tiesiskajā valdījumā ir transportlīdzeklis uz mantojuma tiesību pamata.

Kādi ir īpašnieku, valdītāju un turētāju pienākumi

Transportlīdzekļu īpašnieku, valdītāju un turētāju pienākumi ir noteikti CSL 20. pantā, un tie ir šādi:

• transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai ceļu satiksmē netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, kuriem nav dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai uz kuriem attiecas aizliegums piedalīties ceļu satiksmē;
• transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs un turētājs nedrīkst dot atļauju vadīt transportlīdzekli personai, kura ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
• transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs un turētājs nedrīkst dot atļauju vadīt transportlīdzekli personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, izņemot gadījumus, kad Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) paredzētajā kārtībā notiek transportlīdzekļa vadīšanas apmācība vai vadīšanas iemaņu pārbaude;
• ir jāveic mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka, valdītāja un turētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
• transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) pēc Valsts policijas pieprasījuma ir pienākums sniegt ziņas par personu, kura vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī faktiskais transportlīdzekļa vadītājs netika noskaidrots, norādot attiecīgo personu identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet par ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevējvalsti).

Pievēršot uzmanību pēdējam nosacījumam, norādām uz CSL 51. panta astotajā daļā paredzēto: ja transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs, turētājs) nesniedz ziņas par transportlīdzekļa vadītāju vai tā tiesisko lietotāju, tad viņam tiek piemērots naudas sods no 14–140 naudas soda vienībām (70 –700 eiro).

Pārkāpumu dēļ nodarītie zaudējumi ir jāatlīdzina

Normatīvie akti paredz, ka CSL vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu pārkāpuma dēļ nodarītais zaudējums ir jāatlīdzina. Atbilstoši CSL 44. pantam:

• par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ vai arī citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību (kopīpašnieki un līdzmantinieki par nodarīto zaudējumu atbild solidāri);
• gadījumos, kad transportlīdzeklis ir nodots turētājam, par nodarītajiem zaudējumiem atbild turētājs, ja viņš nav vienojies ar īpašnieku par citādu zaudējumu segšanas kārtību. Tomēr, ja turētājs atrodas prombūtnē (ārpus valsts robežām), nav zināma viņa dzīvesvieta vai pilnīga zaudējumu piedziņa no viņa nav iespējama, tad par zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks;
• ja transportlīdzeklis izgājis no īpašnieka, valdītāja vai turētāja valdījuma nevis viņa paša vainas dēļ, bet gan citas personas prettiesisku darbību dēļ, tad par nodarīto zaudējumu atbild šī persona. Ja arī īpašnieka, valdītāja vai turētāja uzvedībai nav attaisnojuma, tad nodarītos zaudējumus atlīdzināt var prasīt kā no personas, kas lietojusi transportlīdzekli, tā arī no īpašnieka, valdītāja vai turētāja atbilstoši katra vainas pakāpei;
• civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulē atsevišķs likums par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

Kādi ir soda piemērošanas nosacījumi transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam)

Precīzāki soda piemērošanas nosacījumi transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam) ir noteikti Administratīvās atbildības likumā (AAL). Šī likuma 162. pantā paredzēts:

• ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā vai ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, sodu par pārkāpumu piemēro:
  • transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam;
  • transportlīdzekļa īpašniekam vai valdītājam, ja transportlīdzekļa turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites;
  • komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību, ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā);
• sodu par administratīvo pārkāpumu transportlīdzekļa īpašniekam nepiemēro:
  • ja tiek konstatēts, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies transportlīdzekļa īpašnieka valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ (pārsvarā tie ir gadījumi, kad transportlīdzeklis ir nozagts un par šo faktu ir ziņots tiesībsargājošajām iestādēm);
  • ja transportlīdzekļa īpašnieks norāda personu (un to identificējošos datus), kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli, kā arī iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus.

Ja sodu nesamaksā vadītājs, tad tas jādara īpašniekam

AAL skaidrojumos norādīts, ka lietās par AAL 162. pantā minētajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem (t. i., apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumi, ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, un pārkāpumi, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem), neapturot transportlīdzekli) administratīvā pārkāpuma subjekts ir transportlīdzekļa vadītājs.

“Taču, ja transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots (īpašnieks nenorāda uz transportlīdzekļa vadītāju, un fakts, ka šī persona vadījusi transportlīdzekli, nav pierādīts) un sods par ceļu satiksmes pārkāpumu nav samaksāts, tad soda izpildes pienākums tiek pārlikts no transportlīdzekļa vadītāja uz transportlīdzekļa īpašnieku. Tādēļ transportlīdzekļa īpašniekam iestājas subsidāra atbildība par soda izpildi.”1

Īpašniekam jāuzrāda pierādījumi, lai atspēkotu atbildību

Ne vienmēr īpašnieks, kas nelieto transportlīdzekli pats, ar trešo pusi slēdz civiltiesisku līgumu (piemēram, nomas līgumu, līzinga līgumu, patapinājuma līgumu u. c.), kas noteikti kalpotu par pierādījumu viņa atbildības atspēkošanai. Vienlaikus ne visiem civiltiesiskajiem līgumiem obligāti jābūt noslēgtiem rakstveidā. Tas nozīmē, ka transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības uzrādīt jebkādus savā rīcībā esošus pierādījumus, kā arī persona, kura patiesi vadījusi transportlīdzekli, drīkst pati atzīt šo faktu.

Var rasties jautājums, vai ir pamatoti un samērīgi prasīt no transportlīdzekļa īpašnieka, lai viņš ikreiz, nododot transportlīdzekli kādam citam, gādātu par šo faktu apliecinošiem pierādījumiem.

Te norādām, ka Satversmes tiesa ir atzinusi: “Transportlīdzeklis ir uzskatāms par paaugstinātas bīstamības avotu, un tā īpašniekam valsts var noteikt sevišķus pienākumus un paredzēt sodu par šo pienākumu nepildīšanu.” Kā jau iepriekš norādīts, CSL 20. pantā transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir noteikti vairāki pienākumi arī tajos gadījumos, kad viņš pats transportlīdzekli nevada.2

Lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam var pārsūdzēt

Vienlaikus lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam var pārsūdzēt.

Proti, saskaņā ar AAL 163. pantu:

• ja transportlīdzekļa īpašnieks nav vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tad viņš, pārsūdzot augstākai amatpersonai lēmumu par soda piemērošanu, sūdzībā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli. Šādā gadījumā sūdzībā norāda attiecīgo personu identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet par ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevēju valsti) un sūdzībai pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli;
• ja iesniegtie pierādījumi apliecina, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekli ir vadījis transportlīdzekļa īpašnieka norādītais transportlīdzekļa vadītājs, tad augstāka amatpersona atceļ lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam un pieņem lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam;
• augstākas amatpersonas lēmumu transportlīdzekļa vadītājs var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar AAL noteikto kārtību. Izskatot transportlīdzekļa vadītāja sūdzību, tiesa pieaicina transportlīdzekļa īpašnieku;
• ja, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, netiek konstatēts, ka transportlīdzekli ir vadījis transportlīdzekļa īpašnieka norādītais transportlīdzekļa vadītājs, tad tiesa var pieņemt lēmumu par administratīvā soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam.

Kā norādīts AAL skaidrojumos, “sistēmiski interpretējot CSL 20. panta tiesību normas kopā ar AAL 162. pantu un 163. pantu, secināms, ka transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums sekot līdzi tam, kura persona lieto viņa transportlīdzekli. Protams, CSL neuzliek par pienākumu glabāt pierādījumus par to, kurai personai lietošanā nodots transportlīdzeklis. Tādējādi likums atstāj paša transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja, turētāja) ziņā izlemt, kāda veida un kādas formas pierādījumus viņš vēlas vai nevēlas glabāt, apzinoties tāda fakta iespējamību, ka:

• ar transportlīdzekli var tikt izdarīti CSN pārkāpumi;
• tas var tikt iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā.

Tas nozīmē: ja transportlīdzekļa īpašnieka rīcībā nav nekādu pierādījumu, tad viņa atbildību atspēkot nav iespējams, ja vien transportlīdzekļa vadītājs pats neatzīst faktu, ka ir vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas laikā.”3

Kāda ir īpašnieka atbildība un tiesības praksē

• Ja pārkāpti apstāšanās un stāvēšanas noteikumi

Kā skaidro VP, par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem sods tiek piemērots transportlīdzekļa vadītājam, ja viņš atrodas uz vietas. Ja vadītāja uz vietas nav, tad administratīvā pārkāpuma process tiek uzsākts par faktu, savukārt transportlīdzekļa īpašnieks tiek aicināts sniegt informāciju atbilstoši CSL 20. panta piektajai daļai (sniegt ziņas par personu, kura faktiski vadīja transportlīdzekli).

Tālāk īpašnieks vai nu norāda vainīgo personu (tad faktisko transportlīdzekļa vadītāju sauc pie administratīvās atbildības un attiecīgi viņam piemēro administratīvo sodu), vai tiek sodīts pats par ziņu nesniegšanu.

• Ja nav iegādāta OCTA vai vinjete

Gadījumos, kad ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tiek fiksēta OCTA vai vinjetes neesamība, pie administratīvās atbildības sauc transportlīdzekļa īpašnieku, nevis vadītāju, skaidro VP.

• Ja pārsniegts atļautais braukšanas ātrums vai nav veikta tehniskā apskate

Ja transportlīdzekli vadījusi cita persona, nevis automašīnas īpašnieks un ar tehnisko līdzekli ir fiksēts pārkāpums, piemēram, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vai tehniskās apskates neesamību, tad automašīnas īpašniekam, kurš saņēmis sodu par attiecīgo administratīvo pārkāpumu, jāraksta iesniegums policijai, norādot, ka konkrētajā laika posmā transportlīdzekli vadīja cita persona.

Kā skaidro VP, iesniegumā jānorāda automašīnas vadītāja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, kā arī klāt jāpievieno pierādījumi, piemēram, automašīnas nomas līgums, darba līgums, ja tā ir darba mašīna, vai faktiskā vadītāja paskaidrojums.

• Ja automašīna cietusi ceļu satiksmes negadījumā

Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis transportlīdzeklis, kuru vadījusi cita persona (ne īpašnieks), tad atkarībā no tā, kāda veida ceļu satiksmes negadījums noticis, tiek veiktas šādas darbības:

• ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki izsauc policiju;
• policija uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, veic nepieciešamās procesuālās darbības;
• ja vainīgais vadītājs ir noskaidrots uz vietas, tad viņam tiek piemērots sods.

Vienlaikus VP norāda, ka negadījumā cietušā transportlīdzekļa īpašnieks uzsāktā procesa laikā var pieteikties kā cietušais: “Tad viņam ir tiesības saņemt gan lēmumu lietā, gan piedalīties procesā. Dažkārt par cietušo tiek atzīts gan faktiskais transportlīdzekļa vadītājs, gan īpašnieks. Ir situācijas, kad par cietušo tiek atzīts tikai īpašnieks, jo faktiskais vadītājs no šāda statusa atsakās. Bez cietušā statusa īpašnieks nevar pilnvērtīgi izmantot ar likumu piešķirtās tiesības piedalīties attiecīgā pārkāpuma procesā. Saziņa atkarībā no ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem notiek gan ar personu, kas bija tieši iesaistīta negadījumā, gan ar īpašnieku. Situācijas ir ļoti dažādas.”

Vienlaikus VP uzsver, ka gadījumos, kad automašīnas īpašnieks nav atzīts par cietušo un nepiedalās lietas izskatīšanā kā dalībnieks, viņam ir tiesības vērsties apdrošināšanas kompānijā, lai pieteiktu atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies konkrētā ceļu satiksmes negadījuma dēļ.

• Ja bojāts stāvošs transportlīdzeklis

Atbilstoši VP sniegtajai informācijai, ja ir bojāts stāvošs transportlīdzeklis, tad, uzsākot procesu, transportlīdzekļa īpašniekam tiek sūtīta informācija par iespēju piešķirt viņam cietušās personas statusu. Pēc tam īpašnieks kā cietušais var saņemt attiecīgā procesa lēmumu (ja sods piemērots uz vietas) vai piedalīties attiecīgās lietas izskatīšanā (ja lēmums par soda piemērošanu vēl nav pieņemts), kā arī saņemt gala lēmumu un pieteikt bojājumus apdrošināšanas kompānijai zaudējumu aprēķināšanai un kompensācijas izmaksāšanai.

• Ja vadītājs pametis ceļu satiksmes negadījuma vietu

Kā skaidro VP, atsevišķa ceļu satiksmes negadījumu kategorija ir situācijas, kad vadītājs pamet negadījuma vietu: “Tur gan aizbraukušā transportlīdzekļa īpašnieks tiek piesaistīts lietas izmeklēšanā saskaņā ar CSL 20. panta piekto daļu (pienākums sniegt ziņas par transportlīdzekļa faktisko lietotāju). Atkarībā no tā, kādu informāciju sniedz īpašnieks, viņš var kļūt gan par personu, kuru sauc pie atbildības (ja nesniedz ziņas par personu, kas vadīja negadījuma brīdī viņam piederošu transportlīdzekli), gan par cietušo (ja pēc visu nepieciešamo ziņu sniegšanas gūta pārliecība, ka transportlīdzekli vadīja cita persona). Šis jautājums tiek izlemts procesa izmeklēšanas laikā.”

• Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījis transportlīdzeklis, kuru vadījusi cita persona (ne īpašnieks)

Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījis transportlīdzeklis, kuru vadījusi cita persona (ne īpašnieks), tad zaudējumus aprēķina un savā starpā atlīdzina apdrošināšanas kompānijas.

VP norāda: “Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts vadītājs, kurš tiek atzīts par vainīgo un kurš nav transportlīdzekļa īpašnieks, tad attiecīgās automašīnas īpašnieks var vērsties ar pieteikumu zaudējumu atlīdzībai civiltiesiskā kārtā pret vainīgo personu vai vienoties par zaudējumu atlīdzību savā starpā (ja OCTA apdrošinātāji atsaka izmaksāt zaudējumu kompensāciju). Savukārt, ja transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana un nepastāv nekādi papildu ierobežojumi atlīdzības saņemšanai, tad transportlīdzekļa īpašnieks var saņemt kompensāciju (apmaksājot pašrisku, ja tāds ir, kuru vēlāk var piedzīt no vainīgā civiltiesiskā kārtā vai vienojoties).”

1 Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi / Aut. kol. I. Andruškina, S. Armagana, M. Badovskis, G. Bērziņš u. c. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 431. lpp.

2 Turpat, 432. lpp.

3 Turpat, 433. lpp.