Stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos

Līdz šim atsevišķas tiesību normas Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) neatbilda ceļu satiksmes drošības prasībām. Kā norādīts CSN grozījumu anotācijā, tās attiecībā uz gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, kā arī invalīdu stāvvietu kartes izmantošanu nebija precizētas atbilstoši reālajai situācijai. Vienlaikus CSN nenoteica prasības, kas jāievēro, pārvietojoties pa ātrgaitas ceļiem.

Noteiktas papildu prasības vadītājiem, lietojot ātrgaitas ceļu

Iepriekš CSN paredzēja, ka, braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar 552. ceļa zīmi (“Ātrgaitas ceļš”), motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas (t), braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 110 km/h, autobusiem – 100 km/h, automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, – 90 km/h, bet laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam visiem minētajiem transportlīdzekļiem – 90 km/h.

Turpmāk CSN 103.4. punktā noteikts, ka, braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar 552. ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 120 km/h, autobusiem – 110 km/h, bet laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – 100 km/h, savukārt vieglajiem automobiļiem – 110 km/h.

Jaunā autoceļu attīstības stratēģija paredz Latvijā līdz 2040. gadam izveidot automaģistrāles. 2022. gadā ir uzsākts ietekmes uz vidi novērtēšanas process uz autoceļiem A4, A5, lai tos pārveidotu par ātrgaitas ceļiem, līdz ar to nepieciešams normatīvais regulējums, kas nosaka kārtību uz ātrgaitas ceļiem, norādīts grozījumu anotācijā.

Vienlaikus CSN ir papildināti ar jaunu 15.¹ nodaļu “Papildu prasības vadītājiem, lietojot ātrgaitas ceļu”.

Proti, CSN turpmāk paredz, ka ātrgaitas ceļa lietošana, ieskaitot šķērsošanu, ir aizliegta gājējiem, dzīvnieku pārvietošanai ārpus transportlīdzekļa, velosipēdu, elektroskrejriteņu, mopēdu, traktortehnikas, pajūgu un tādu transportlīdzekļu vadītājiem, kuri nevar braukt ar lielāku ātrumu par 60 km/h (CSN 159.¹ pants).

Savukārt piespiedu apstāšanās gadījumā uz ātrgaitas ceļa transportlīdzeklis jānovieto uz nomales vai speciāli šim gadījumam paredzētā apstāšanās vietā, transportlīdzekļa vadītājam nekavējoties jāiededz avārijas gaismas signalizācija un transportlīdzekļa aizmugurē attālumā, kas ir ne mazāks par 100 m, jāizliek avārijas zīme (CSN 159.² pants). Tāpat CSN noteikts, ka uz ātrgaitas ceļa aizliegts apstāties un stāvēt, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, braukt atpakaļgaitā un to šķērsot (CSN 159.³ pants).

CSN grozījumos papildus ietvertas vairākas ceļa zīmes un apzīmējumi, kuri tiek izmantoti ceļa posmos, kas uzskatāmi par ātrgaitas ceļiem, uz tiem esošās norādes un cita informācija. Proti, CSN turpmāk iekļauti apzīmējumi, kas norāda par ātrgaitas ceļiem, piemēram, precizēts apzīmējums avārijas tālrunim, ietverti apzīmējumi nobrauktuvēm un par to tuvošanos, kā arī citas norādes.

Foto: Edijs Pālens, LETA.

Lai mazinātu apdzīšanas nepieciešamību, izlīdzināts atļautais braukšanas ātrums

Līdz šim CSN paredzēja, ka ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – 90 km/h;
automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, – 80 km/h.

Turpmāk CSN 101. punktā noteikts, ka ārpus apdzīvotām vietām visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/h.

Kā skaidrots CSN grozījumu anotācijā, izmaiņas vērstas uz atļautā braukšanas ātruma izlīdzināšanu ar mērķi sinhronizēt satiksmes plūsmu un mazināt apdzīšanas nepieciešamību.

Precizēta definīcija terminam “sadalošā josla” un “velojosla”

CSN grozījumi precizē definīciju terminam “sadalošā josla” un “velojosla”. Respektīvi, turpmāk CSN 2. punktā noteikts, ka:

sadalošā josla ir ceļa daļa, kas vienu no otras norobežo blakus brauktuves vai līdztekus izvietotus ceļus (piemēram, gājēju un velosipēdu ceļus) un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai;
velojosla ir josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un elektroskrejriteni un no citu transportlīdzekļu joslas ir atdalīta ar nepārtrauktu līniju vai pārtrauktu līniju, vai arī tai ir paaugstināta apmale.

Foto: Lita Millere, LETA.

Paplašināts personu loks, kurām izsniedz invalīdu stāvvietu izmantošanas karti

Atsaucoties uz Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu paplašināt to personu loku, kurām Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniedz invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, CSN grozījumos precizētas invalīdu stāvvietu izmantošanas prasības.

Turpmāk CSN 246. punkts paredz, ka automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, ja automobiļa vadītājs vai tā pasažieris ir persona, kurai izsniegta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti ir tiesības saņemt:

personai ar invaliditāti, kurai ir kustību un gaitas traucējumi un kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;
personai ar I grupas redzes invaliditāti;
personai vecumā līdz 18 gadiem, kurai noteikta invaliditāte un kurai VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Kā minēts CSN grozījumu anotācijā, bērni ar ļoti smagu invaliditāti ir īpaši aizsargājama sabiedrības daļa, kuri smago veselības traucējumu dēļ saskaras ar papildu vajadzībām, lai uzlabotu vai vismaz uzturētu esošajā līmenī savu veselības stāvokli. Ģimenes saskaras ar papildu izdevumiem, lai sekmētu bērnu labākās intereses, t. sk. veicinot viņu iespējas iekļauties sabiedrībā, saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.

Papildu valsts atbalsts šiem bērniem un viņu ģimenēm, saņemot stāvvietu karti, nodrošina mērķēta atbalsta sniegšanu invaliditātes seku mazināšanai, tāpēc turpmāk stāvvietas kartes saņēmēju mērķa grupā ir ietverami arī bērni ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, vēstīts anotācijā.

CSN grozījumi papildina noteikumus ar 246.¹ punktu, kurā precizēts invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes derīguma termiņš un kārtība tās izsniegšanai.

CSN 246.¹ punkts paredz, ka invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz CSDD, pamatojoties uz VDEĀVK elektroniski sniegto informāciju par personas tiesībām saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, ja saņemts kartes saņēmēja vai tā pārstāvja iesniegums. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz uz termiņu, uz kuru personai ir piešķirta invaliditāte, kas atbilst CSN 246. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja noteiktās invaliditātes termiņš pārsniedz 10 gadus, karti izsniedz uz 10 gadiem. Maksu par invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu sedz pakalpojuma saņēmējs atbilstoši CSDD cenrādim.

Pilnveidotas drošības prasības gājējiem

Ceļu satiksmes noteikumu grozījumi paredz vairākas izmaiņas, kas skar gājējus.

CSN vēsturiskā redakcija (līdz 25.01.2024.)	CSN aktuālā redakcija (no 26.01.2024.)
7. punkts paredzēja, ka gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, – pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales nav vai ja pa to pārvietoties nav iespējams, tad gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, – pa ārmalu).	7. punkts noteic, ka gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, – pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales nav vai ja pa to pārvietoties nav iespējams, tad gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, – pa ārmalu). Ja uz ceļa netiek veikti darbi un atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, tad gājējiem atļauts pārvietoties pa brauktuves malu arī vairāk nekā vienā rindā, bet ne vairāk kā trijās rindās.
8. punkts noteica, ka pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu, kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u. tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus. Šķērsot brauktuvi ar minēto inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.	8. punkts noteic, ka pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu, kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u. tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šķērsot brauktuvi ar skrituļslidām, skrituļdēli u. tml. inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.
9. punkts noteica, ka gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Personām, kuras brauc ratiņkrēslā vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u. tml. transportlīdzekli pa brauktuves malu vai nomali, atļauts pārvietoties pa jebkuru ceļa pusi.	9. punkts noteic, ka gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali ārpus apdzīvotām vietām, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Personām, kuras brauc ratiņkrēslā vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u. tml. transportlīdzekli pa brauktuves malu vai nomali, atļauts pārvietoties pa jebkuru ceļa pusi.
11. punkts noteica, ka organizētas cilvēku grupas drīkst virzīties tikai pa ceļa labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos – ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi.	11. punkts noteic, ka organizētas cilvēku grupas drīkst pārvietoties tikai pa ceļa labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā grupā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Organizētās cilvēku grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas personām atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos – papildus arī ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi (nav vairs prasības izmantot sarkanus karodziņus).
12. punkts paredzēja, ka bērnu grupas drīkst virzīties tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, – pa ceļa labās puses nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem.	12. pants noteic, ka bērnu grupas drīkst pārvietoties pa ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, – tikai diennakts gaišajā laikā pa ceļa labās puses nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Bērnu grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
13. punkts noteica, ka gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, tad brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm.	13. punkts noteic, ka gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja gājēja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, tad brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu, iepriekš pārliecinoties, ka netuvojas transportlīdzekļi.
18.1. punkts paredzēja, ka gājējiem aizliegts šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi, izņemot vietas, kur ceļa nožogojumos ierīkoti ceļa šķērsošanai paredzēti pārtraukumi.	18.1. punkts noteic, ka gājējiem aizliegts šķērsot brauktuvi vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi, izņemot vietas, kur nožogojumos ir speciāli ierīkoti ceļa šķērsošanai paredzēti pārtraukumi.
18.2. punkts noteica, ka gājējiem aizliegts šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos, ir četras vai vairākas braukšanas joslas.	18.2. punkts noteic, ka gājējiem aizliegts šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja brauktuvei ir četras vai vairāk braukšanas joslas un ja nav sadalošās joslas.

Papildināti noteikumi velosipēdu vadītājiem

Lai pilnveidotu Ceļu satiksmes noteikumus velosipēdu vadītājiem, grozījumi paredz vairākas izmaiņas, tostarp jau iepriekšminēto un precizēto velojoslas definīciju, kas nosaka kārtību, kādā tā tiek atdalīta no pārējās satiksmes.

CSN vēsturiskā redakcija (līdz 25.01.2024.)	CSN aktuālā redakcija (no 26.01.2024.)
200.3. punkts noteica, ka velosipēdu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, tad velosipēdu vadītājiem atļauts: braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Braucot pa ietvi, velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji, un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Velosipēdu vadītāji nekādā veidā nedrīkst apdraudēt vai traucēt gājējus. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka. Braucot pa ietvi vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.	200.3. punkts noteic, ka velosipēdu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, tad velosipēdu vadītājiem atļauts: braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Braucot pa ietvi, velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji. Ja pastāv risks, ka velosipēdu vadītāji var apdraudēt vai traucēt gājējus, tad velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, vai jāaptur velosipēds. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka. Braucot pa ietvi vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.
201. punkts noteica, ka bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, un velosipēdu vadītāji, kas tos pavada, drīkst neievērot CSN 200. punktā minētās prasības par braukšanu pa velojoslu vai brauktuvi un viņiem atļauts braukt pa ietvi. Bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.	201. punkts paredz, ka bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, un velosipēdu vadītāji, kas tos pavada, drīkst neievērot CSN 200. punktā minētās prasības par braukšanu pa velojoslu vai brauktuvi un viņiem atļauts braukt pa ietvi. Bērniem līdz 16 gadu vecumam, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.
205. punkts noteica, ka nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā apdzīvotās vietās ārpus krustojumiem velosipēda vadītājam atļauts no brauktuves labās malas, bet uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos ar vienu joslu katrā virzienā, – arī no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz brauktuves.	205. punkts noteic, ka nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā apdzīvotās vietās ārpus krustojumiem velosipēda vadītājam atļauts no brauktuves labās malas, bet uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos ar vienu joslu katrā virzienā, – arī no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz attiecīgā virziena braukšanas joslas.
210.7. punkta šajā redakcijā nebija.	210.7. punkts paredz, ka velosipēdu vadītājiem aizliegts braukt pa pretējā virziena brauktuvi.

Kā skaidrots CSN grozījumu anotācijā, papildu drošības prasības bērniem noteiktas, ņemot vērā statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti velosipēdisti. Saskaņā ar CSN grozījumos sniegtajiem datiem:

2021. gadā kopumā traumas guvuši 194 bērni (no tiem 47 guvuši arī galvas traumas) līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot);
2022. gadā kopumā traumas guvuši 219 bērni (no tiem 59 guvuši arī galvas traumas) līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot);
2023. gada 8 mēnešos kopumā traumas guvuši 120 bērni (no tiem 34 guvuši arī galvas traumas) līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot).

Šos datus Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis tikai par tiem bērnu velosipēdistiem, kas ar gūtajām traumām, tostarp galvas traumām, pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības vērsušies slimnīcu uzņemšanas nodaļās, līdz ar to gūto traumu skaits varētu būt lielāks, jo, piemēram, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) pacienti ar vieglām traumām uzreiz tiek novirzīti pie attiecīgā tiešās pieejamības ārsta un netiek reģistrēti uzņemšanas nodaļas reģistrā, teikts CSN grozījumu anotācijā.

Tāpat anotācijā skaidrots, ka, konsultējoties ar BKUS un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas pārstāvjiem, kā arī uzklausot šo ārstniecības iestāžu un policijas ieteikumus, turpmāk CSN paredzēts, ka bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

Foto: Zane Bitere, LETA.

Noteiktas papildu drošības prasības elektroskrejriteņu lietotājiem

Ņemot vērā, ka 2021. gadā stājās spēkā prasības un kārtība, kādā ceļu satiksmē tiek iekļauti elektroskrejriteņi, jāizvērtē papildu prasības šādu transportlīdzekļu lietotāju drošībai, teikts CSN grozījumu anotācijā.

Ceļu satiksmes negadījumu skaits, kurā iesaistīti elektroskrejriteņi, ar katru gadu ievērojami pieaug, proti:

2019. gadā – ievainotas 35 personas, 1 gājusi bojā;
2020. gadā – ievainotas 62 personas, 2 gājušas bojā;
2021. gadā – ievainotas 199 personas, 2 gājušas bojā.

Arī statistikas dati par bērniem, kuri guvuši traumas, lietojot elektroskrejriteni, nav iepriecinoši:

2021. gadā kopumā traumas guvuši 33 bērni (no tiem 9 guvuši arī galvas traumas) līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot);
2022. gadā kopumā traumas guvuši 72 bērni (no tiem 21 guvis arī galvas traumu) līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot);
2023. gada 8 mēnešos kopumā traumas guvuši 33 bērni (no tiem 20 guvuši arī galvas traumas) līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot).

Kā norādīts CSN grozījumu anotācijā, elektroskrejriteņu popularitāte joprojām pieaug. Tāpat piemērotos laikapstākļos pagarinās šo transportlīdzekļu lietošanas ilgums. Ņemot to vērā, lemts strādāt pie problēmu risināšanas, tostarp paaugstinot prasības elektroskrejriteņu lietotājiem.

CSN vēsturiskā redakcija (līdz 25.01.2024.)	CSN aktuālā redakcija (no 26.01.2024.)
103.8. punkta šajā redakcijā nebija.	103.8. punkts noteic, ka citos gadījumos, kas nav minēti CSN 101. un 102. punktā, transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt: elektroskrejriteņiem – 25 km/h.
212.⁶ punkts noteica, ka elektroskrejritenim braukšanas laikā priekšpusē deg baltas gaismas lukturis, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis. Ja iespējams, elektroskrejriteņa vadītājs ir tērpts atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.	212.⁶ punkts paredz, ka elektroskrejritenim braukšanas laikā priekšpusē deg baltas gaismas lukturis, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis. Elektroskrejriteņa vadītājam vecumā no 14 līdz 17 gadiem galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, tad elektroskrejriteņa vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
212.⁷ 5. apakšpunkta šajā redakcijā nebija.	212.⁷ 5. apakšpunkts paredz, ka elektroskrejriteņu vadītājiem aizliegts braukt pa pretējā virziena brauktuvi.

Veiktas izmaiņas autopārvadājumu nozarē

CSN grozījumos mainīti arī līdzšinējie autopārvadājumu noteikumi, tostarp intermodālo pārvadājumu kārtība, kā arī prasības par pieļaujamajiem transportlīdzekļu gabarītizmēriem un masas ierobežojumiem.

CSN vēsturiskā redakcija (līdz 25.01.2024.)	CSN aktuālā redakcija (no 26.01.2024.)
179. punkts paredzēja, ka traktortehnikai ar pilnu masu virs 4000 kg laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim atļauts vilkt divas ar darba bremzēm aprīkotas divasu vai trīsasu piekabes, bet laikposmā no 1. oktobra līdz 1. novembrim – tikai diennakts gaišajā laikā.	179. punkts noteic, ka traktortehnikai ar pilnu masu virs 4000 kg atļauts vilkt divas ar darba bremzēm aprīkotas piekabes, kas nodrošina darba bremžu funkcionalitāti.
179.¹ punkta šajā redakcijā nebija.	179.¹ punkts noteic, ka transportlīdzekļa sastāvam, kas sastāv no mehāniska transportlīdzekļa, puspiekabes un piekabes, ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņemta attiecīga lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauja.
180.8. punkts noteica, ka aizliegts vilkt vairāk par vienu piekabi, izņemot šo noteikumu 179. punktā minēto gadījumu.	180.8. punkts paredz, ka aizliegts vilkt vairāk par vienu piekabi, izņemot šo noteikumu 179. un 179.¹ punktā minēto gadījumu.
2. pielikuma 8.13. punkts: transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un trīsasu puspiekabes, kurš, veicot intermodālu pārvadājumu darbības, pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai maināmas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums ir līdz 45 pēdām, faktiskā masa nevar pārsniegt 42 t.	2. pielikuma 8.13. punkts: transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un trīsasu puspiekabes, kurš, veicot intermodālu pārvadājumu darbības, pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai maināmas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums ir līdz 45 pēdām, vai kombinētu pārvadājumu darbības, lai sasniegtu tuvāko attiecīgajam pakalpojumam piemēroto transporta termināli Latvijas teritorijā, faktiskā masa nevar pārsniegt 42 t.
2. pielikuma 8.14. punkts: transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes, kurš, veicot intermodālu pārvadājumu darbības, pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai maināmas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums ir līdz 45 pēdām, faktiskā masa nevar pārsniegt 44 t.	2. pielikuma 8.14. punkts: transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes, kurš, veicot intermodālu pārvadājumu darbības, pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai maināmas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums ir līdz 45 pēdām, vai kombinētu pārvadājumu darbības, lai sasniegtu tuvāko attiecīgajam pakalpojumam piemēroto transporta termināli Latvijas teritorijā, faktiskā masa nevar pārsniegt 44 t.
2. pielikuma 20. punkta šajā redakcijā nebija.	2. pielikuma 20. punkts: maksimālos garumus, kas noteikti šā pielikuma 1. punktā, attiecīgajā gadījumā, ievērojot šo noteikumu 194.¹ punktu, un maksimālo attālumu, kas noteikts šā pielikuma 5. punktā, var par 15 cm pārsniegt transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas minēti šā pielikuma 8.13. un 8.14. apakšpunktā.

Kā vēstīts CSN grozījumu anotācijā, iepriekšminētās izmaiņas veiktas, jo šobrīd ir uzsākts autopārvadājumu pilnveidošanas process, lai vienādotu pārvadātāju iespējas, paaugstinātu Latvijas autopārvadātāju spēju konkurēt ar Ziemeļvalstu pārvadātājiem, kā arī samazinātu izmešu daudzumu uz pārvadājamo kravas vienību. Tādējādi Latvijā tiek ieviesti nosacījumi Eiropas Modulārās sistēmas (EMS) izmantošanai kravas pārvadājumos.

EMS ir risinājums, kas ļauj atsevišķās ceļu tīkla daļās apvienot esošās iekraušanas vienības (sauktas arī par moduļiem) transportlīdzekļu kombinācijās, kurās ir palielināts svars un garums. EMS uzlabo autotransporta kravu pārvadājumu efektivitāti un samazina tā ietekmi uz vidi, skaidrots CSN grozījumu anotācijā.

Noteikts papildu gadījums, kad vadītājam jāaptur traktortehnika

Iepriekš CSN 25.7. apakšpunkts transportlīdzekļa vadītājam uzlika par pienākumu apturēt transportlīdzekli pēc policijas darbinieka, robežsarga, pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersonas vai muitas amatpersonas dotajām norādēm. Savukārt CSN 25.9. apakšpunkts uzlika par pienākumu transportlīdzekļu vadītājam pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas, kā arī prasībai nogādāt transportlīdzekli kontroles veikšanas vietā.

CSN grozījumi papildina noteikumus ar 25.¹ punktu, nosakot, ka traktortehnikas vadītājam papildus CSN 25. punktā minētajām prasībām ir pienākums apturēt traktortehniku arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) amatpersonas norādījuma.

Sīkāk ar visām veiktajām izmaiņām CSN var iepazīties šeit.