Avots: KNAB ziņojums par politisko partiju un to apvienību 2024. gada pārskatu pārbaudēm.
Pieaugot valsts budžeta finansējumam politiskajām partijām, aktualizēts jautājums par tā izlietojuma kontroli. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda: pašreiz tā rīcībā esošie uzraudzības instrumenti ne vienmēr ļauj pietiekami efektīvi un savlaicīgi kontrolēt līdzekļu izlietojuma atbilstību likumam. Vienlaikus pastāvīgi aktuāls ir jautājums, kā panākt, lai valsts finansējumu partijas izlietotu jēgpilnāk – politikas kvalitātes uzlabošanai.
Latvijā valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām sāka izmaksāt 2012. gada 1. janvārī, lai uzlabotu to iespējas īstenot pilnvērtīgu politisko darbību un mazinātu partiju finansiālo atkarību no privātpersonu ziedojumiem.
Privātā finansējuma apjoms partijām saskaņā ar uzraugošās institūcijas – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) – sniegto informāciju no 2018. līdz 2023. gadam samazinājies deviņas reizes.
Savukārt izmaksātais valsts budžeta finansējums no 2018. līdz 2023. gadam pieaudzis 12 reižu, jo tā apmērs ir piesaistīts minimālajai mēnešalgai, kas ik gadu palielinās. Piemēram, no 2023. līdz 2024. gadam partijām atvēlētais valsts budžeta finansējums pieauga par 13%, liecina KNAB rīcībā esošie dati.
Patlaban Saeima lēmusi finansējuma pieaugumu iesaldēt 2024. gada līmenī. 2026. gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķina, ņemot vērā minimālo mēnešalgu 2024. gadā (700 eiro).
Valsts naudas apjoms, ko partijas saņem Latvijā, ir lielākais Baltijā.
|
Avots: KNAB ziņojums par politisko partiju un to apvienību 2024. gada pārskatu pārbaudēm.
“Gadu no gada KNAB novēro, ka politiskās organizācijas veido uzkrājumus un lielāko daļu valsts budžeta finansējuma novirza priekšvēlēšanu aģitācijai, atalgojumam un telpām. Savukārt politisko partiju darbības saturiskajai nodrošināšanai tiek atvēlēts mazāks finansējums,” secina KNAB. Šādu praksi kritizējuši eksperti, norādot, ka politiskās partijas valsts finansējumu gausi investē savas organizācijas ilgtermiņa attīstībā – biedru skaita palielināšanā un kvalitatīva satura un politikas izstrādē.
2023. gadā toreizējais Valsts prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kas paredzēja, ka politiskajām organizācijām savas darbības saturiskajai nodrošināšanai jāizlieto ne mazāk kā 30% no attiecīgajā gadā izlietotā valsts budžeta finansējuma. “Tikai tādas politiskās partijas, kuras pienācīgi un tālredzīgi investē savā saturiskajā kapacitātē, dod nozīmīgu pienesumu valstiskas ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā,” bija pausts eksprezidenta paziņojumā. Taču iniciatīva neguva likumdevēja atsaucību.
KNAB pēc veiktajām politisko partiju un to apvienību 2024. gada pārskatu un finansiālās darbības pārbaudēm 1. aprīlī informēja, ka astoņas no 12 valsts budžeta līdzekļus saņēmušajām politiskajām organizācijām savā darbībā pieļāvušas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumus.
Triju politisko organizāciju darbībā atklāti būtiski valsts budžeta finansējuma izlietojuma pārkāpumi –finansējuma pretlikumīga izlietošana.
Turpretī trīs politiskās organizācijas pārsniegušas pieļaujamo 60% slieksni, kuru tās attiecīgajā gadā drīkst izmantot konkrētajām normatīvajos aktos noteiktajām izdevumu mērķu grupām, par gandrīz 69 000 eiro.
Divas politiskās organizācijas tām piešķirto valsts budžeta finansējumu teju 3000 eiro apmērā izlietojušas neatbilstoši likuma prasībām. Sešas partijas atskaitēs nekorekti norādījušas izdevumus.
Pārbaužu rezultātā KNAB saucis pie administratīvās atbildības 11 politiskās organizācijas un piemērojis tām naudas sodu kopumā 14 250 eiro apmērā vai izteicis brīdinājumu par dažādiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumiem. Birojs uzsācis trīs administratīvā procesa lietas par pretlikumīgi izlietotā valsts budžeta finansējuma – 48 369,80 eiro – atmaksu valsts budžetā. Vēl trijos gadījumos tiks izvērtēta iespēja pieņemt lēmumus par pretlikumīgi izlietotā valsts budžeta finansējuma – 23 443,18 eiro – atmaksu valsts budžetā.
Salīdzinājumam: 2023. gada pārskatā KNAB konstatēja, ka daļu no valsts budžeta finansējuma, neievērojot likuma prasības, izlietojušas septiņas partijas – vairāk nekā puse no kopumā 12 šādus līdzekļus saņēmušajām politiskajām organizācijām. Gandrīz visas valsts budžeta līdzekļus saņēmušās partijas savā darbībā bija pieļāvušas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumus.
KNAB jau otro gadu pēc kārtas publicē gada pārskatu pārbaužu rezultātus kopā ar pielikumu, kurā redzams, kā partijas sadala savus finanšu līdzekļus starp mērķu grupām. Normatīvais regulējums paredz, ka KNAB ir pienākums pārbaudīt politisko organizāciju gada pārskatus un nodrošināt sabiedrības informētību par pārbaužu rezultātiem, tostarp konstatētajiem pārkāpumiem vai neatbilstībām, taču likumā nav noteikts konkrēts datu apjoms vai formāts, kas jāpublicē.
KNAB partiju finanšu pārskatus kontrolē un pārkāpumus konstatē galvenokārt pēc līdzekļu izlietojuma, nevis preventīvi. Birojs norāda, ka ar esošajiem instrumentiem ne vienmēr iespējams laikus un pietiekami efektīvi pārbaudīt, kā partijas izlietojušas tām piešķirtos valsts budžeta līdzekļus. Tādējādi KNAB ieskatā, lai uzlabotu partijām piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma kontroli, vērts apsvērt vairākus rīcības virzienus:
Šobrīd, kā informē KNAB, tas izstrādā informatīvo ziņojumu par valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeļa politiskajām organizācijām (partijām) izvērtējumu Latvijā no 2024. līdz 2025. gadam, kurā būs iekļauti konkrēti priekšlikumi. Tiklīdz informatīvais ziņojums tiks publiskots, KNAB iniciēs potenciālos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.
KNAB konstatētās problēmas politiskajām partijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumā un rosinātos priekšlikumus LV portāls lūdza komentēt bijušajam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kas savulaik iniciēja valsts finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām, kā arī labas pārvaldības un pretkorupcijas pētniecības organizāciju – sabiedriskās politikas centra “Providus” un biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” – pārstāvēm.
Egils Levits
Latvijas Valsts prezidents (2019–2023) un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis (2004–2019)
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Lielāka caurskatāmība partiju finansējuma izlietojumā ir apsverama un vēlama. Taču tā nedrīkst izvērsties par birokrātijas pieaugumu un sīkmanīgu katras izdevumu pozīcijas kontroli. Pārraudzībai jābūt samērīgai. Partijām nav par katru izdevumu pozīciju jājautā KNAB, vai tās vispār to drīkst.
Jāatceras, ka konkurējošas politiskās partijas ir nepieciešama funkcionējošas parlamentārās demokrātijas sastāvdaļa. Tāpēc, lai tās varētu veikt savas parlamentārajā demokrātijā paredzētās funkcijas, tām vajadzīgs no bagātniekiem neatkarīgs – tātad budžeta – finansējums. Tas mazina iespēju, ka politiskā sacensība notiek tikai starp atsevišķu oligarhu finansētām un viņu intereses tiešā veidā pārstāvošām partijām. Jāņem arī vērā, ka visi trīs likumā noteiktie budžeta finansējuma izlietošanas mērķi ir leģitīmi un nepieciešami, lai nodrošinātu partiju darbību.
Izdevumu sadale starp šiem trim mērķiem ir zināmā mērā brīva. Likums nosaka – katram no minētajiem trim mērķiem var tikt izlietots ne vairāk kā 60% no attiecīgajā gadā saņemtā finansējuma. Konkrētais sadalījums ir partijas stratēģijas un taktikas jautājums. Taču tas var novest pie situācijas, ka vienam mērķim tiek izlietoti 60%, otram – atlikušie 40%, bet trešajam vairs nekas neatliek.
Partijas parasti ir kūtras savas darbības saturiskajā nodrošināšanā, tātad kvalitātes uzlabošanā, bet “lauvas tiesu” novirza aptaujām un aģitācijai, proti, trešajam likumā norādītajam mērķim. Tomēr finansējums paredzēts visu triju mērķu veicināšanai. Tādēļ atbalstu priekšlikumu, ka partijām būtu noteikts minimums, kas tām jāatvēl savas darbības (tātad savas politiskās kvalitātes) saturiskajai nodrošināšanai, piemēram, 20% no attiecīgajā gadā piešķirtās summas.
Finansējuma uzkrāšana vēlēšanu gadiem ir loģiska, taču, iespējams, to varētu mēreni ierobežot, tādā veidā nodrošinot to vienmērīgāku politisko darbību. Līdzekļu uzkrāšanu pilnībā aizliegt nevajag, jo saprotams, ka vēlēšanu gadā partijai savām aktivitātēm un priekšvēlēšanu aģitācijai nepieciešams vairāk līdzekļu nekā “mierīgā” gadā.
Jebkurā gadījumā partijām jābūt pietiekamai brīvībai rīkoties ar tām piešķirtajiem līdzekļiem, lai tās, ņemot vērā apstākļus un izvēlēto stratēģiju un taktiku, varētu veicināt visus trīs likumā noteiktos leģitīmos mērķus.
Līga Stafecka
sabiedriskās politikas centra “Providus” direktores vietniece un vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos
FOTO: Zane Bitere, LETA
Pašreizējā situācijā trūkst līdzsvara starp to, kādas iespējas partijām paver valsts finansējums, un to, kā partijas šos līdzekļus izmanto. Partijas ir dāsni finansētas, bet mūs neapmierina, kā tās finansējumu tērē, vēlamies atrast veidu, kā partijas piespiest tērēt tur, kur sabiedrībai būtu lielāks ieguvums, proti, to izaugsmē, biedru skaita paplašināšanā, kvalitatīvākos priekšlikumos. Tas ir kā līdzībās ar bērniem – meklējam veidu, kā panākt, lai pusdienu nauda kvalitatīvai maltītei netiek notriekta našķos.
Rodas jautājums: kāpēc tāda situācija veidojas? Tas nav triviāls – uz to jāatbild, lai saprastu, ko ar valsts finansējuma modeli tālāk darīt. Pastāv atšķirīgi virzieni, kuros doties, ja, piemēram, izskaidrojums ir, ka partijām tas bijis labs alibi, lai tiktu pie lielāka finansējuma, bet patiesībā tām īpaši nav interesējis strādāt pie partijas biedru paplašināšanas, politikas kvalitātes, pamatā bijusi vēlme atbrīvoties no partijas “krusttēvu” ietekmes.
Otrs (varbūt nereālāks) izskaidrojums: iespējams, partijām pietiek naudas, ko tās vēlējās tērēt iekšējai attīstībai, līdzībās ar ēdienu – ir jau sāts –, un tām nevajag vairāk naudas iekšējai attīstībai, tādēļ var atļauties “našķoties” ar izdevumiem reklāmas kampaņām pirms vēlēšanām. Proti, mūsu gaidas, ka partijas līdz ar valsts finansējuma saņemšanu “pārvērtīsies uz augšu”, bija neadekvātas salīdzinājumā ar viņu pašu redzējumu.
Trešais variants: tur neko nevar darīt, tāda ir politiskā loģika un racionālā izvēle. Respektīvi, tērēt tur, kur ieguldījums dod ātrāku un taustāmāku rezultātu, – kampaņām, nevis kvalitatīvām pārmaiņām, kur sākumā jāiegulda lielāki resursi un atdeve nāk ar laika nobīdi. Ātrs cukurs, ātra enerģija – mērķis attiecībā uz pārvēlēšanu sasniegts, tad atkal var pāriet uz veselīgu diētu, krājot naudu nākamajai kampaņai.
Varbūt ir vēl kāds cits variants.
Patlaban ir slikta situācija, ka rezultāta nav, bet, lai iedarbotos uz partijām un to mainītu, pietrūkst instrumentu, jo tie ir pašu politisko spēku rokās. Attiecīgi, kamēr nebūs skaidrības, kas notiek “partiju galvās”, tikmēr soļi ar valsts finansējuma modelēšanu drīzāk būs vingrinājums.
Pilnībā piekrītu KNAB, ka lielāka caurskatāmība un detalizācija par tēriņiem, kur partijas valsts finansējumu izlieto, ir ļoti svarīga. Pirmkārt, lai kaut nedaudz vairāk ieskatītos, kā partijas šo naudu iegulda, – jaunos aizkaros, ballītēs vai nopietnos izpētes darbos, strādājot pie reformām, likumu grozījumiem utt.
Otrkārt, lai sabiedrība varētu uzraudzīt partiju darbību, jo šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu tas pilnībā nebija iespējams. Redzējām tikai trīs lielas kategorijas, kurām partijas naudu drīkst izlietot, taču, kādas tieši izmaksas tās ietvēra, neredzējām. Tātad sabiedriskās kontroles dēļ tas ir būtiski.
Jau vairāk nekā desmit gadus dzīvojot šādā finansēšanas modelī, no ārpuses grūti ieraudzīt pozitīvas izmaiņas saistībā ar partiju darbības kvalitāti.
Agnija Birule
biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktores vietniece, interešu aizstāvības un projektu vadītāja
Publicitātes foto
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” atzinīgi vērtē KNAB priekšlikumu palielināt politisko partiju finansējuma izlietojuma pārredzamību. Plašāka un detalizētāka informācija par politisko organizāciju tēriņiem potenciāli stiprinātu sabiedrības uzticēšanos, kā arī dotu reālus instrumentus partiju biedriem, atbalstītājiem un žurnālistiem sekot līdzi publisko līdzekļu izlietojumam, vienlaikus veicinot partiju amatpersonu atbildīgumu. Šāda formāla un publiska atskaitīšanās varētu rosināt arī kvalitatīvāku atvērto diskusiju par to, kā politiskās organizācijas īsteno savu darbību un tērē publiskos līdzekļus. Atklātība ir viens no veidiem, kā sekmēt publisko līdzekļu atbildīgāku izlietojumu, un jebkādi reputācijas riski paši par sevi var motivēt partijas rīkoties atbildīgāk un vēlētājam saprotamāk.
Par valsts budžeta finansējuma izlietojuma ierobežojumu precizēšanu jāveic kvalitatīvas diskusijas, lai izvairītos no tā, ka ierobežojumi kļūst par traucēkli politiskās organizācijas spējai elastīgi reaģēt uz savām vajadzībām. Jāsaprot, ka partijas ir dažādas un jēgpilnu pienesumu to attīstībā var sniegt dažādi ieguldījumi. “Delnas” ieskatā jāveic skaidrojošais darbs par jēgpilniem un godprātīgiem tēriņiem.
