E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 37556
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Līgumā var vienoties, ko puses atzīst par nepārvaramu varu

J
jautā:
29. oktobrī, 2025
Vladimirs

Apdrošitājs Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle savonoteikumos mūža pensijas apdrošināšanai (MPA/02, p. 12.4.) nepārvaramas varas definīciju formulē šādi: Apdrošinātājs nav atbildīgs par saistību neizpildi, ja neizpildes cēlonis ir bijis šķērslis, kuru Apdrošinātājs nevarēja kontrolēt un nevarēja saprātīgi sagaidīt šī šķēršļa rašanos saistību nodibināšanas laikā vai izvairīties no tā vai tā radītajām sekām.” Minētā definīcija pēc apdrošinātāja ieskatiem dod iespēju uzdot par nepārvaramas varas iemesliem jebkādus apstākļus (šķēršļus). Nav definētas arī pušu darbības, ja notiks nepārvarama vara, kas savukārt dod iespēju apdrošinātājam konfiscēt apdrošināšanas prēmiju bez iemesla. Vai Latvijas likumi regulē nepārvaramas varas darbības, ja tās nav definētas līgumā? 

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Latvijas normatīvajos aktos nepastāv konkrēta nepārvaramas varas definīcija, taču juridiskajā literatūrā (skat. Torgāns, K. Saistību tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 73. lpp.) un tiesu praksē  (skat. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 26. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-11/2011) skaidrots, ka nepārvaramas varas notikumu varētu raksturot šādas pazīmes: 

  • no tā nav iespējams izvairīties un tā sekas nav iespējams pārvarēt;  
  • saprātīga persona līguma slēgšanas brīdī to nevarēja paredzēt;  
  • tas nav noticis puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;  
  • tas saistību izpildi ne tikai apgrūtina, bet arī padara neiespējamu. 

Tomēr līgumos puses pēc saviem ieskatiem var noteikt, kādus gadījumus tās uzskata par nepārvaramas varas apstākļiem, kā arī vienoties par to, kādas sekas iestājas attiecīgajā situācijā.  

Nepārvaramas varas apstākļi paši par sevi neatbrīvo personu no pienākuma izpildīt saistību vispār, taču normatīvie akti noteic, ka, piemēram, nepārvarama vara var būt iemesls, lai zaudējumus atzītu par tādiem, kas nav jāatlīdzina (Civillikuma 1773. pants), vai personu, kas nav izpildījusi saistību, atbrīvotu no tai nelabvēlīgām saistības izpildīšanas nokavējuma sekām (Civillikuma 1657. pants), vai atbrīvošanai no nomas maksas (Civillikuma 2147. pants) utt.  

Augstākā tiesa skaidrojusi, ka svarīgi ir nošķirt nepārvaramas varas gadījumus no līguma izpildes grūtībām, kad kāds notikums būtiski maina līguma līdzsvaru, tomēr nepadara tā izpildi neiespējamu. Līdz ar to, ja pusēm nav vienotas izpratnes par nepārvaramas varas apstākļiem un sekām, izvērtēšana strīda gadījumā ir tiesas kompetencē. 

Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >> 

Noderīga informācija pieejama arī žurnālā “Jurista Vārds” >> 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 101 jautājumu. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas