Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 90. panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka iegūtos pierādījumus nostiprina procesuālo darbību protokolos, atzinumos un citos dokumentos. Savukārt minētā likuma 153. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka lēmumos par soda piemērošanu un lēmumos par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu cita starpā norāda lietā iegūtos pierādījumus.

No minētā izriet, ka likums nenoteic, kā administratīvā pārkāpuma procesa lēmumos jānosauc konkrētajā procesā iegūtie pierādījumi, tomēr no minētajām tiesību normām izriet saprātīga prasība administratīvā pārkāpuma procesā iegūtos pierādījumus norādīt jeb tā, lai tie būtu identificējami un pamatotu pieņemto lēmumu. Citiem vārdiem, pierādījumu mērķis ir pierādīt konkrēto administratīvo pārkāpumu jeb nostiprināt attiecīgā lēmuma pieņemšanas juridisko pamatu. Arī tiesiskas valsts princips prasa, lai ikviens pieņemtais lēmums ar tajā ietverto saturu, tostarp argumentāciju ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, būtu skaidrs un saprotams, lai nebūtu objektīvi apšaubāms attiecīgā lēmuma tiesiskums un pamatotība.

Lietā nostiprinātu pierādījumu norādīšana administratīvā pārkāpuma procesa lēmumos par soda piemērošanu vai procesa izbeigšanu tā, ka attiecīgais pierādījums objektīvi nav identificējams, ir procesuāls pārkāpums, tomēr tas pats par sevi nav pamats attiecīgā lēmuma atcelšanai. Minētā likuma 168. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas [sūdzību iesniedzot amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā]. Pārsūdzot attiecīgo lēmumu, augstākai amatpersonai būs pienākums vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot visus lietas apstākļus, pamatojoties uz attiecīgajā lietā esošajiem pierādījumiem.

Vienlaikus norādu, ka pie atbildības saucamajai personai saskaņā ar minētā likuma 41. panta pirmo daļu ir tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem.