Mainās amatpersonu attieksme
Aizvadītajos piecos gados, kopš tiek veikta valsts amatpersonu darbības kontrole – sākta iekšējā kontrole, veiktas vairāk nekā 3600 pārbaudes, sakarā ar interešu konfliktu administratīvi sodītas aptuveni 600 personas un apmācītas apmēram 7000 amatpersonas – reāli mainījusies amatpersonu attieksme, stāsta biroja priekšnieks Normunds Vilnītis.
Kopš tiek īstenota politisko partiju finansēšanas kontrole, mainījusies arī politisko partiju attieksme. Veiktas aptuveni 2500 pārbaudes un pieņemti apmēram 150 lēmumi attiecībā uz politisko partiju administratīvo sodīšanu par pretlikumīgu finansējumu. Partijas atmaksājušas gandrīz 300 tūkstošus latu.
"Tikai 34% valsts pārvaldes darbinieku ir pilnīgi pārliecināti, ka viņu zināšanas ir pietiekamas, lai neizdarītu tiesībpārkāpumu korupcijas jomā."
Katram valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekam vismaz vienu reizi jāpiedalās KNAB apmācībās, liecina biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” veiktā valsts pārvaldes darbinieku aptauja par KNAB organizētajām apmācībām. Šajā aptaujā piedalījās ministriju un to padotības iestāžu, kā arī Rīgas domes institūciju darbinieki. „Tā ir viela pārdomām attiecībā uz normatīvo aktu izstrādi – vai šādas apmācības nebūtu jānosaka kā obligātas,” spriež „Delnas” juridiskā analītiķe Inga Liepa.
Atzīst apmācību nepieciešamību
Novērtējot savas zināšanas, aptaujas dalībnieki ir ļoti paškritiski – tikai 34% ir pilnīgi pārliecināti, ka viņu zināšanas ir pietiekamas, lai neizdarītu tiesībpārkāpumu korupcijas jomā. Tātad aptuveni puse atzīst, ka viņi aiz nezināšanas varētu veikt tiesībpārkāpumu. Darbinieki, kas piedalījušies KNAB rīkotajās mācībās, vidēji tikai par vienu punktu augstāk novērtē savas zināšanas korupcijas novēršanas jautājumos.
Lielākā daļa respondentu, kas apmācībās vēl nav piedalījušies, to būtu gatavi darīt. Savukārt tie valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki, kas piedalījušies apmācībās, kopumā to kvalitāti novērtē pozitīvi. Viņi uzskata, ka apmācības ir nepieciešamas, jo pastiprina pārliecību par tiesību normu izpratni.
"Viens no iemesliem, kādēļ investori atstāj Latviju, ir tieši korupcija, jo uzņēmēji šādos apstākļos nejūtas droši."
Uz jautājumu par KNAB organizēto apmācību nepieciešamību 41% aptaujas dalībnieku atbild, ka šādas apmācības par korupcijas novēršanas jautājumiem ir nepieciešamas, 47% sliecas domāt, ka šādas apmācības ir nepieciešamas, un tikai 3% noliedz to nepieciešamību.
Ar rezultātiem, ko devusi aptauja par KNAB organizēto apmācību kvalitāti, “Delna” iepazīstināja ekspertu diskusijā par iespējām attīstīt korupcijas novēršanas darbu ekonomiskās krīzes un ierobežoto finanšu resursu apstākļos. Šī aptauja ir tikai daļa no plaša pētījuma par KNAB darbības efektivitāti. Tas ir Eiropas Savienības atbalstīts projekts, kas vērsts uz KNAB darbības monitoringu.
Investori gaida signālu
Diskusijas dalībnieki aicināja apmācības noteikt kā obligātas, jo vairākās valsts iestādēs, piemēram, ir izstrādāti ētikas kodeksi, bet darbinieki pat nezina, ka tādi eksistē. Privātajam sektoram arvien ciešāk sākot sadarboties ar publisko sektoru, būs svarīgi saprast vienotos spēles noteikumus. Lai izvairītos no situācijas, ka nav iespējams pieņemt konstruktīvus un valstiski svarīgus lēmumus, ierēdņiem jābūt apolitiskiem. Visām reformām, ko gatavojas veikt valsts pārvalde, jābūt saskaņotām ar iesaistītajiem partneriem. Arī investoriem ir jāsaņem signāls, ka valsts vēršas pret korupciju. Nav noslēpums, ka viens no iemesliem, kādēļ investori atstāj Latviju, ir tieši korupcija, jo uzņēmēji šādos apstākļos nejūtas droši.
Latvijā ir nepieciešama maza, efektīva valsts pārvalde un strukturālās reformas jāveic pēc būtības, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Lita Kokale. “Bet tagad ir tā, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam tiek samazināts finansējums, un tas nevis domā, kā veikt savas funkcijas efektīvāk, mazāk prasot no uzņēmēja, bet samazina darbinieku skaitu, padarot pakalpojumu vēl nepieejamāku.”
Visas funkcijas svarīgas
Lai arī valsts budžeta finansējums ir samazināts, visi politikas plānošanas dokumenti paredz, ka lielāka vērība jāpievērš pretkorupcijas pasākumiem pašās iestādēs. Šādos apstākļos svarīgs kļūst jautājums par funkciju lietderību un nepieciešamību tās sakārtot atkarībā no svarīguma pakāpes. “Iestāžu ir ļoti daudz, vairāk nekā divsimt, un tajās visās ir paredzēti pretkorupcijas pasākumi,” uzsver KNAB darbiniece Sandra Šimkus. “Nākotnē audits tiks centralizēts, būs nedaudz auditoru, kas strādās ar visām iestādēm. Savukārt KNAB vērtēs pretkorupcijas sistēmu katrā iestādē, formulējot katras iestādes svarīgākos veicamos uzdevumus. Otrs variants ir koncentrēties nevis uz iestādi, bet uz funkciju. KNAB varētu vērtēt, piemēram, licencēšanu vai iepirkumus kā procedūru, nosakot korupcijas riskus un analizējot tās cēloņus un pēc tam savus ieteikumus izsūtot visām uzraudzības institūcijām.”
"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šobrīd nav tādu funkciju, no kurām tas ierobežotā finansējuma apstākļos varētu atteikties."
N. Vilnītis
Arī KNAB vadītājs uzskata, ka birojam šobrīd nav tādu funkciju, no kurām tas ierobežotā finansējuma dēļ varētu atteikties.
KNAB darbinieku atalgojums pēc valsts budžeta samazināšanas sarucis par 36% salīdzinājumā ar 2007. gadu. Atsevišķi KNAB darbinieki jau sākuši meklēt darbu ārvalstīs, jo atalgojums Latvijā nav konkurētspējīgs salīdzinājumā pat ar zemāka ranga darbinieku atlīdzību ārzemēs. Tostarp biroja priekšnieks Normunds Vilnītis pauž pārliecību, ka KNAB ar savām funkcijām tiks galā, ja vien saņems politisko atbalstu.
KNAB savā darbībā īsteno ANO pretkorupcijas konvencijas prasības, īpašu uzmanību pievēršot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai cīņā pret korupciju.
