Lai nodrošinātu valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, sagatavotie likumprojekti paredz KNAB un citām kompetentām iestādēm tiesības informēt sabiedrību par jebkuru amatpersonu, kas izdarījusi administratīvu pārkāpumu interešu konflikta novēršanas jomā, kā arī par piemērotajiem sodiem. Grozījumi ierosināti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kā arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Patlaban likums paredz valsts amatpersonu iesniegto deklarāciju publisko pieejamību. Taču kompetentās iestādes, kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas korupcijas novēršanas jomā, nav tiesīgas informēt sabiedrību par konkrētu valsts amatpersonu pieļautajiem likuma pārkāpumiem, atklājot pārkāpēja personību un citu informāciju, ko aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums.
KNAB prakse liecina, ka sabiedrības informētībā par amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem nav nodrošināta vienlīdzība – iedzīvotāji no plašsaziņas līdzekļiem uzzina tikai par atsevišķu valsts amatpersonu pārkāpumiem, bet sabiedrībai netiek sniegta informācija par visām amatpersonām, kuru darbībā ir konstatēti likuma pārkāpumi. Turklāt pastāv risks, ka, publiskojot informāciju, kas nav iegūta no administratīvos pārkāpumus konstatējošajām institūcijām, tā var būt neprecīza, tādējādi tiktu apdraudētas sabiedrības tiesības saņemt patiesu informāciju un, iespējams, nodarīts kaitējums arī konkrētajai amatpersonai.
"Nākotnē sagaidāms, ka cilvēki, izmantojot interneta piedāvātās iespējas, amatpersonu reputāciju krietni vairāk izvērtēs paši."
Likumprojektu pieņemšanas gadījumā KNAB un arī citas kompetentās iestādes savos pārskatos varētu apkopot plašāku un sistematizētāku informāciju par pārkāpumus izdarījušajām amatpersonām, atvieglojot plašsaziņas līdzekļiem un citiem interesentiem piekļūt tiem aktuālajai informācijai par amatpersonu darbību, skaidro KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Šādas informācijas publiska pieejamība (tiesībsargājošo iestāžu interneta mājaslapās, preses relīzēs un plašsaziņas līdzekļos) ļautu sabiedrībai novērtēt konkrētu amatpersonu rīcību un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām.
Grozījumi normatīvajos aktos 7. janvārī izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē.
LV.LV jautā: Kā vērtējat KNAB sagatavoto likumdošanas iniciatīvu amatpersonu pārkāpumu publiskošanai?
 |
| Foto: Boriss Koļesņikovs, LV |
Iveta Kažoka, sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece:
"Šis ir ļoti loģisks un saprātīgs piedāvājums. Pieņemšanas gadījumā tas ievērojami paplašinās sabiedrībai noderīgu informāciju par amatpersonām. Sevišķi būtiski tas ir gadījumos, kad tās pretendē uz augstāku amatu vai iesaistās politikā.
Arī politiķi arvien nopietnāk raugās uz to, ka informācija par viņu pašu vai viņu atbalstīto amatu kandidātu pārkāpumiem varētu nākt atklātībā. Pirmkārt, informācijas atklātības vairošana darbosies kā preventīvs līdzeklis pret pārkāpumu izdarīšanu. Jārēķinās, ka pārkāpumos pieķertajiem būs veltīta lielāka sabiedrības un institūciju uzmanība.
Šāda kontrole nav nekas jauns. Pirms pagājušajām pašvaldību vēlēšanām sabiedrība par atklātību "Delna" jau apkopoja un darīja iedzīvotājiem zināmu informāciju par deputātu kandidātu līdzšinējo profesionālo biogrāfiju, vēršot uzmanību uz viņu izdarītajiem pārkāpumiem.
Liela loma, kā tas bijis arī līdz šim, informācijas publiskošanā par amatpersonu pārkāpumiem būs plašsaziņas līdzekļiem, kuri seko politikai un notikumiem publiskajā pārvaldē. Bet nākotnē sagaidāms, ka cilvēki, izmantojot interneta piedāvātās iespējas, amatpersonu reputāciju krietni vairāk izvērtēs paši.
Pasaulē ir sastopami daudz radikālāki publiski pieejamās informācijas par personu piemēri. Piemēram, Norvēģijā kopš pagājušā gada ir pieejamas publiskas datubāzes, kurās parādās informācija par visu iedzīvotāju ienākumu struktūru. Tas, protams, ir ļoti diskutabli. Taču KNAB piedāvātā iniciatīva, attiecinot to uz amatpersonām, manuprāt, ir pilnīgi adekvāta."
 |
| Foto: Inga Kundziņa, A.F.I |
Aiga Grišāne, sabiedrības par atklātību "Delna" juridiskā analītiķe:
"Šie grozījumi ir aktuāli un nepieciešami. Pašlaik, ja plašsaziņas līdzekļi neseko amatpersonu pārkāpumiem, informācija par tiem visbiežāk nav publiski pieejama. Vēl jo vairāk to aktualizē fakts, ka arī tiesu spriedumos pārkāpumus izdarījušo amatpersonu vārdi var nebūt norādīti.
Daudz joprojām būs atkarīgs no plašsaziņas līdzekļu kvalitātes. Plašsaziņas līdzekļu interese par amatpersonu korupciju ir augsta. Taču ne vienmēr tā ir bijusi objektīva. Kā piemēru var minēt tā dēvētās digitālās televīzijas lietu, kuras atspoguļojums LNT un laikrakstā "Diena" būtiski atšķiras. Tādējādi nepastarpināta publiski pieejama informācija par amatpersonu pārkāpumiem noteikti būtu ieguvums sabiedrībai.
"Publiskai informācijai par amatpersonu pārkāpumiem neapšaubāmi ir arī preventīva nozīme. Politiķi ar to jau rēķinās."
To, ka pieprasījums pēc šādas informācijas ir jau pašlaik, apliecina kaut vai tas, ka "Delnas" pirms pašvaldību vēlēšanām no publiskiem avotiem apkopoto informāciju par deputātu amata kandidātu biogrāfiju izmantoja gan plašsaziņas līdzekļi, gan iedzīvotāji. Arī nupat informāciju par Latvijas Zaļās partijas pārstāvi Arni Luhsi, kuru, neraugoties uz kompromitējošiem faktiem, valdība nupat izvirzīja Valsts darba inspekcijas vadītāja amatā, plašsaziņas līdzekļi meklējuši "Delnas" apkopotajā datubāzē.
Publiskai informācijai par amatpersonu pārkāpumiem neapšaubāmi ir arī preventīva nozīme. Politiķi ar to jau rēķinās. Tā, piemēram, Tautas partijas pārstāvis Edmunds Krastiņš saistībā ar korupcijas skandālu savulaik bija spiests atkāpties no Rīgas pilsētas Attīstības komitejas vadītāja amata, lai nemestu ēnu uz šo institūciju.
Turpmāk, ja tiks pieņemti KNAB rosinātie likumdošanas grozījumi, publiska informācija par amatpersonu pārkāpumiem būs pieejama gan plašsaziņas līdzekļiem, gan nevalstiskajām organizācijām, gan atsevišķiem interesentiem."
