Lielākā problēma publiskās infrastruktūras plānošanas jomā ir nepietiekams projektu izstrādes un ieviešanas kontroles mehānisms – jaunajam pētījumam veltītajā prezentācijas pasākumā pagājušajā nedēļā Rīgas Juridiskajā augstskolā norādīja projekta vadītājs, „Delnas” juridiskais analītiķis Kristaps Markovskis. Kas notiek un ko darīt?
Jaunas satiksmes problēmas
Pētījumam dots nosaukums „Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespējas”. Secināts, ka šobrīd pašvaldības izstrādātus teritorijas plānojumus reģiona līmenī kontrolē plānošanas reģionu attīstības padomes. Tiesa, to sastāvā ir pašvaldību vadītāji, taču šo mehānismu par sevišķi objektīvu uzskatīt nevar. Turklāt nav ieviesti tādi pārraudzības instrumenti, kas valsts pārvaldes līmenī kontrolētu vietēja mēroga detālplānojumus un ļautu apturēt nelikumīgu pašvaldības teritorijas plānojumu.
Publiskās infrastruktūras izveides sektorā Latvijā pašlaik ir lieliska vide korupcijas zelšanai – ieinteresētajai personai nav nekādu šķēršu panākt nepieciešamā lēmuma pieņemšanu, secina K.Markovskis.
"Publiskās infrastruktūras izveides sektorā Latvijā pašlaik ir lieliska vide korupcijas zelšanai."
Kā vienu no spilgtākajiem likuma pārkāpšanas piemēriem pētījuma dalībnieks arhitekts ar specializāciju telpiskās plānošanas jomā Egons Bērziņš prezentācijā minēja iecerēto Rīgas Dienvidu tilta savienojumu ar lidostu „Rīga”. Saskaņā ar likumdošanu pašvaldības detālplānojumam ir pilnībā jāsakrīt ar kopējo reģiona plānojumu, taču Dienvidu tilta savienojums ar Rīgas reģiona plānojumu ir pretrunā. Turklāt transporta eksperti norāda: šāds savienojums var galvaspilsētā izraisīt satiksmes problēmas.
Nevar tikt pie jūras
Jau gadiem Latvijā bažas raisa daudzviet apgrūtinātas iedzīvotāju iespējas piekļūt Baltijas jūrai. Šobrīd liela daļa no 500 kilometru garās piekrastes ir privatizēta un iedzīvotājiem privātīpašuma teritorijās piekļuve jūrai ir liegta. Kaut gan zemes reformas laikā pašvaldības drīkstēja rezervēt konkrētas teritorijas sabiedriskām vajadzībām, piemēram, publisko ceļu izbūvei, liela daļa municipalitāšu to tomēr nav izdarījušas, secinājis E.Bērziņš.
Tā, piemēram, Nīcas pagasta Jūrmalciemam šobrīd nav normāla koplietošanas ceļu tīklojuma ar vairākām izejām uz jūru, kaut arī apdzīvotā vieta atrodas pašā jūras krastā un ir viens no izcilākajiem piekrastes zvejniekciemiem nacionālā līmenī. Lai pašvaldība ceļu ar izejām varētu ierīkot, tai jāīsteno detālplānojuma procedūra un jāgūst tiesisks pamatojums atsavināt cilvēkiem tos privātīpašumus, kas traucē mērķi sasniegt. Latvijas likumdošana to nepieļauj.
"Vispirms ir ievērojami jāpilnveido pašvaldību teritoriālo plānojumu pārraudzība."
„Šobrīd mēs nevaram brīvi nokļūt pie jūras un darīt to, kas mums patīk. Kultūrvēsturiskās vērtības tiek ignorētas. Es vēlētos, lai topošie infrastruktūras plānotāji izaugtu ar apziņu, ka vispirms ir jādomā par sabiedrības un kopējām valsts interesēm un tikai tad par pasūtītāja vēlmēm,” pauž arhitekts E.Bērziņš.
Cilvēki ir jāaudzina
Lielākās diskusijas gan raisīja nevis likumdošanas nepilnības Latvijā, kas padara lēmumu pieņemšanu necaurskatāmu, bet gan tas, kādā veidā iesaistīt sabiedrību infrastruktūras plānošanas kontrolē, kā rosināt to pamatoti izteikt savu neapmierinātību, pretenzijas. Rīgas reģiona pašvaldību un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji atzīst: cilvēku interese par teritoriālajiem plāniem ir visai niecīga.
„Delnas” pētījuma līdzautore, pilsētvides plānotāja Kaselē, Vācijā, Elizabete fon Rennere diskusijā skaidroja, ka, piemēram, Vācijas iedzīvotāji ir ievērojami aktīvāki un labprāt izmanto iespēju izteikt viedokli par savā pašvaldībā iecerētajiem teritoriālajiem plānojumiem. E.Rennere gan arī atzina, ka panākt augstu iesaistīšanās līmeni Vācijai izdevies pēc aptuveni 40 gadu intensīva sabiedrības izglītošanas darba. „Latvijā cilvēki daudz sūdzas, bet maz dara. Viņi baidās savu nostāju paust konkrētā rīcībā, kaut vai protestējot. Iedzīvotājus ir jāiedrošina piedalīties sabiedrībai nozīmīgos procesos,” uzskata pilsētvides plānotāja no Vācijas.
Jānodrošina lielāka kontrole
Savukārt pētījuma projekta vadītājs Kristaps Markovskis ir pārliecināts, ka galvenais priekšnoteikums, lai samazinātu iespējamos korupcijas riskus publiskās infrastruktūras plānošanas laukā, ir uzlabot kontroles mehānismus.
Visupirms ir ievērojami jāpilnveido pašvaldību teritoriālo plānojumu pārraudzība. To varētu īstenot, ja šo procesu no sākuma līdz beigām uzraudzītu nevis plānošanas reģiona attīstības padome, kuras sastāvā ir pašvaldību vadītāji, bet gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Tāpat ir jāievieš instrumenti, ar kuriem iespējams apturēt prettiesiska pašvaldības plānojuma īstenošanu. Vietēja līmeņa detālplānojumus būtu nepieciešams uzmanīt valsts pārvaldes līmenī, likumdošanā nosakot, ka pašvaldības pienākums ir uzraugošo institūciju regulāri informēt par projekta gaitu.
"Vietēja līmeņa detālplānojumus būtu nepieciešams uzmanīt valsts pārvaldes līmenī."
Stingrākus kontroles apstākļus ir nepieciešams radīt arī valsts pārvaldes līmenī – pārbaudīt, vai pirms publiska objekta būvniecības uzsākšanas ir izstrādāts tā detālplānojums. Piemēram, ierīkotajam Berģu–Juglas transporta ievadam detālplānojuma nav, lai gan šis apvidus ietilpst teritorijā, kam pēc likuma detalizēts plānojums ir obligāta prasība.
Projekta „Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespējas” īstenošanai saņemts atbalsts no Norvēģijas- Latvijas grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds”. Projektu līdzfinansē Sorosa fonds–Latvija.
Pētījums latviešu valodā ir pieejams mājaslapā www.delna.lv.
