Sliekšņu pazemināšana no Eiropas augstumiem līdz kaimiņu līmenim
I. Godmaņa valdības 10. februāra sēdē grozījumi Publisko iepirkumu likumā bija visilgāk debatētais jautājums, līdz tika atbalstīti sūtīšanai uz Saeimu. Pēc Finanšu ministrijas 14. janvārī ar uzņēmējiem panāktās vienošanās pārskatītajos grozījumos tika iestrādāta norma, ka līgumcenu slieksnis, no kura piemērojamas regulētas iepirkuma procedūras piegāžu un pakalpojumu līgumu noslēgšanai, būs 30 000 latu (bez PVN), būvdarbu līgumu noslēgšanai – 200 000 latu (bez PVN), nevis iepriekš piedāvātās daudz augstākās summas, kas liegtu uz valsts un pašvaldību naudu pretendēt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Pašreiz likums paredz regulētu iepirkuma procedūru, ja iepirkuma līgumcena ir vismaz 10 000 latu, kā arī daļēji nosaka pasūtītāja rīcību, ja līgumcena pārsniedz 1000 latu.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) priekšnieks Andrejs Tiknuss pēc valdības sēdes prognozēja, ka diskusijas turpināsies arī Saeimā. Kā svarīgāko grozījumos viņš uzsvēra jauno iepirkuma procedūru – konkursa dialogu, kāda līdz šim likumā nebija. Konkursa dialogs ir iepirkuma procedūra, kuru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja iepirkuma līgums tiek slēgts publiskās un privātās partnerības ietvaros un līgums ir uzskatāms par sevišķi sarežģītu.
Lai mazinātu nepamatotu sūdzību skaitu un novērstu ļaunprātīgu iepirkuma procedūru kavēšanu, valdība atbalstīja arī drošības naudas ieviešanu par sūdzības iesniegšanu, nosakot, ka šo maksājuma lielumu regulēs Ministru kabineta noteikumi.
"Tiesības apstrīdēt iepirkuma procedūras īpašā uzraudzības iestādē – Iepirkumu uzraudzības birojā – ir būtisks mehānisms, lai novērstu iespējamu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu nepamatotu izlietošanu."
Lai pārlieku neierobežotu biznesu, tika saīsināti termiņi, kuros uzņēmums nevar piedalīties iepirkumu konkursos, ja tas ir bijis sodīts par administratīvu pārkāpumu vai nodarbinājis personu bez darba līguma.
Vienlaikus no likuma tika izslēgts 49. pants, kas līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā paredzēja vērtēt, kā darba devējs maksājis sociālo nodokli. A. Tiknuss norādīja, ka iepirkumu likums paredz vērtēt piedāvājuma priekšmetu, taču “sociālās iemaksas ir pretendenta vērtēšana, ja pretendents pēc kvalifikācijas latiņu ir pārvarējis, tad drīkst vērtēt nevis pretendentu – tas labāks, tas sliktāks, bet jāvērtē ir piedāvājuma priekšmets”.
Korupcijas riski kā neaizbaidāms rēgs
LV.LV šā gada 20. janvārī jau rakstīja (“Grozījumi iepirkumu likumā: kopā ar sliekšņiem var augt arī risku likmes”), ka “Pilsoniskās Savienības” rīkotajā diskusijā par spēkā esošo likumu un topošajiem grozījumiem eksperti (arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadība) pauda bažas, ka likumprojektā ir daudzi stūri, aiz kuriem var paslēpties korupcija. Arī KNAB jaunais vadītājs Normunds Vilnītis 27. maijā intervijā LV.LV (“Sava specifika ir”) atzina: “Birojs savu viedokli jau ir paudis – iepirkumu sliekšņa paaugstināšana vairos korupcijas riskus. Esmu mēģinājis šo jautājumu aplūkot no abām pusēm. Jā, kaut kādā mērā sliekšņa celšana dod savu pozitīvu efektu iepirkumu procedūru efektivizēšanā. Taču, no otras puses, korupcijas riski palielinās. Turklāt man šķiet, ka darboņi, kas, īstenojot iepirkumu procedūru, ir guvuši nelikumīgu labumu līdz šim, to darīs arī turpmāk, sadalot pasūtījumus sīkākās daļās.”
Valsts prezidents iebilst
Atgriežot Saeimai likumu otrreizējai caurlūkošanai, vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Valsts prezidents norāda: “Tiesības apstrīdēt iepirkuma procedūras īpašā uzraudzības iestādē – Iepirkumu uzraudzības birojā – ir būtisks mehānisms, lai novērstu iespējamu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu nepamatotu izlietošanu, kā arī mazinātu korupcijas riskus valsts budžeta līdzekļu izmantošanā. Iesnieguma iesniegšana Iepirkumu uzraudzības birojā ir vienīgais efektīvais līdzeklis, kuram jābūt iespējami pieejamam bez nesamērīgiem finansiāliem šķēršļiem. Turklāt likumā ietvertais deleģējums dod Ministru kabinetam visai plašas pilnvaras noteikt iesnieguma nodrošinājuma apmēru, tā samaksas un atbrīvošanas no samaksas kārtību. Līdz ar to pat nav skaidrs, vai iesnieguma nodrošinājuma samaksas apmērs būs samērojams ar valsts nodevu apmēriem, kādi ir noteikti par iestādes lēmuma pārsūdzēšanu administratīvajā tiesā.”
Saeima likuma normu izņem un atliek atpakaļ
Finanšu ministrijas sagatavotais un I. Godmaņa Ministru kabineta sēdē atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” Saeimas Prezidijā tika iesniegts 3. martā. Saeima to skatīja jau pēc tam, kad bija apstiprinājusi jauno, V. Dombrovska valdību.
Otrajā lasījumā 4. jūnijā deputāti nobalsoja pret jaunievedumu likumprojektā – ieviest drošības naudu par sūdzības iesniegšanu, kas tika definēta, papildinot likumu ar 83.1 pantu “Iesnieguma nodrošinājums”. Nepamatotas sūdzības gadījumā tās iesniedzējs naudu zaudētu.
Savus argumentus šādas normas nepieciešamībai izteica bijušais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC frakcija): “Mēs jau ilgu laiku runājam par to problēmu, ko sauc par sūdzmaņiem. Kad notiek konkursi, ir daudzos gadījumos tāda situācija: ir kompānijas, kas specializējas uz to, ka iesūta sūdzības, nobremzē konkursu un mēģina “reketēt” tās kompānijas, kas reāli grib piedalīties, un attiecīgi saņemot vai nesaņemot… es nezinu, es nevaru to pierādīt… acīmredzot kaut kādu atkāpšanās summu, no šīs te problēmas izstājas. Tad, kad mēs valdībā šo skatījām, tad bija prasība no veselas virknes asociāciju, ka šī tā sauktā sūdzību lieta kaut kādā veidā varētu būt regulējama. Sākumā Iepirkumu uzraudzības birojs stipri iebilda, tāpēc ka tas, protams, sarežģīs situāciju. Jo kāda ir situācija? Es varu iesniegt sūdzību par jebkuru, un principā man nekādas atbildības par to nav. Izskata, noraida. Bet problēma ir vienā apstāklī – es nobremzēju absolūti visus šos iepirkumus.”
"Kad notiek konkursi, daudzos gadījumos ir tāda situācija: ir kompānijas, kas specializējas uz to, ka iesūta sūdzības, nobremzē konkursu."
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvāja citu risinājumu – papildinot likumu ar citu šā panta redakciju “Iesnieguma atstāšana bez uzraudzības”, kurā šādas tiesības tiek dotas Iepirkumu uzraudzības birojam. Šos gadījumus lakoniski raksturoja komisijas pārstāvis Vents Armands Krauklis (Tautas partija) – “ja ir acīmredzams, ka tas ir profesionāls sūdzībnieks un tas neatbilst uzskaitītajām prasībām”. Savukārt kā argumentu pret drošības naudas ieviešanu deputāts minēja sūdzību statistiku, proti, ka vairāk nekā 50 procenti sūdzību tomēr izrādās pamatotas.
Tiesa, IUB dati liecina arī par sūdzību skaita strauju pieaugumu. Birojs 2006. gadā izskatījis 235 sūdzības, 2007. gadā – 293, 2008. gadā – 624. No pērn izskatītajām pamatotas bijušas 268 (43%) sūdzības.
Tomēr trešajā lasījumā 18. jūnijā priekšlikums par nodrošinājumu atkal atgriezās likumprojektā, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka šā maksājuma fiksētu apmēru atkarībā no projekta apjoma. Un Saeima ar 76 balsīm “par” to atbalstīja.
Līdz ar to likumā ietvertas gan IUB paredzētās tiesības sūdzības neizskatīt, gan drošības maksa:
“83.1 pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas.
(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja pastāv kāds no šiem kritērijiem:
1) iesniegums neatbilst šā likuma 83. panta [Tiesības iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem] pirmās, otrās, ceturtās vai septītās daļas prasībām;
2) attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums;
3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības.
(2) Lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”
„83.2 pants. Iesnieguma nodrošinājums.
(1) Par iesnieguma iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam iesnieguma iesniedzējs maksā iesnieguma nodrošinājumu. Iesnieguma nodrošinājumu nemaksā, ja iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegts par iepirkuma procedūras pārtraukšanas pamatotību vai šā likuma 83. panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos, ja nav pagājusi puse no piedāvājumu iesniegšanas termiņa vai ilgāks laiks.
(2) Iesnieguma nodrošinājuma samaksu pilnā apmērā apliecinošs dokuments iesniedzams Iepirkumu uzraudzības birojam vienlaikus ar iesniegumu.
(3) Iesnieguma nodrošinājums tiek atmaksāts iesnieguma iesniedzējam, ja:
a) iesnieguma iesniedzējs atbilstoši šā likuma 83. panta astotajai daļai ir rakstveidā atsaucis savu iesniegumu līdz iesnieguma izskatīšanas sēdes dienai;
b) pasūtītājs līdz iesnieguma saņemšanai ir noslēdzis iepirkuma līgumu;
c) Iepirkumu uzraudzības birojs nav pieņēmis iesniegumu izskatīšanai;
d) Iesniegumu izskatīšanas komisija ir atzinusi iesniegumu par pamatotu vai daļēji pamatotu.
(4) Iesnieguma nodrošinājuma apmēru, kas izteikts kā fiksēta naudas summa atkarībā no iepirkuma līgumcenas attiecīgajā iepirkuma daļā un piemērojamās iepirkuma procedūras, kā arī tā samaksas un atmaksas kārtību un kārtību, kādā atbrīvo no nodrošinājuma samaksas, nosaka Ministru kabinets.”
Uzsver panākto caurspīdīgumu
Likumprojekts Saeimā izraisīja dzīvu interesi, otrajam lasījumam bija iesniegti 92 priekšlikumi, trešajam lasījumam – 23 priekšlikumi.
Salīdzinot ar iesniegto projektu, vēlreiz tika samazināti obligāto procedūru līgumcenu sliekšņi. 8. panta “Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana” otrajā daļā noteikts, ka šo likumu attiecina uz iepirkuma procedūrām (atklāts konkurss, slēgts konkurss, sarunu procedūra, konkursa dialogs, metu konkurss), ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 20 000 latu vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 120 000 latu vai lielāka. Slēdzot būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja to paredzamā līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežām, bet vienāda ar 3000 latu vai lielāka piegādes un pakalpojumu līgumiem un vienāda ar 10 000 latu vai lielāka būvdarbu līgumiem, pasūtītājs nepiemēro šā panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras, bet iepirkumu veic šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā.
Savukārt 8.1 pantā “Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā regulētās iepirkuma procedūras”, ar ko ir papildināts līdzšinējais likums, nosaka pasākumus, lai Iepirkuma komisija izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu. Noteikts arī pienākums pasūtītājam publicēt paziņojumu par plānoto līgumu IUB mājaslapā internetā, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 15 dienām no dienas, kad paziņojums par plānoto līgumu ir publicēts biroja mājaslapā internetā. Pasūtītājam arī jāpublicē savā mājaslapā internetā prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetu, izvietojot šo informāciju ne vēlāk, kā paziņojums par plānoto līgumu publicēts IUB mājaslapā internetā.
Politiķi ir uzsvēruši, ka likuma jaunās normas ne tikai vienkāršos iepirkumu procedūras, bet arī padarīs valsts nodokļu maksātāju naudas tēriņus caurspīdīgākus. Būvdarbu līgumcenas samazināšana no 200 uz 120 tūkstošiem latu paver lielākas iespējas uz tiem pretendēt arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ne tikai tradicionāli izredzētajiem “ģenerāļiem”.
