Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bezdarba apstākļos valsts iedzīvotājus mudina veidot savu biznesu, kļūt par pašnodarbinātajiem. Tas gan negarantē līdzvērtīgu konkurenci.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
LV.LV uzrunātās iestādes pamatojas uz likuma stingrajiem rāmjiem un nesaskata nepieciešamību uz šaurās laipas atļaut nokļūt profesionāļiem, kuri nav darba ņēmēji, bet pašnodarbinātie. Diez vai tāds ir bijis likuma grozījumu mērķis.
No līdzdalības Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotā iepirkuma konkursā "Konkurētspējas paaugstināšanas pakalpojumi" Anna Krūmiņa (vārds un uzvārds rakstā mainīts) tika izslēgta tā sākuma posmā pagājušā gada decembrī. NVA viņu informē: pirms tam ienākumi ir bijuši pārāk mazi. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtajā izziņā norādītajiem mēneša vidējiem ienākumiem 2009. gadā tie ir bijuši 77,69 lati. VID mājaslapā publicētā informācija par veselības aizsardzības nozari, kurā psiholoģijas pasniedzēja ierindota, liecina, ka vidējiem ienākumiem būtu jābūt 271 latam mēnesī.
A. Krūmiņa iepriekšējos gados ir sadarbojusies ar NVA un kā psihologs uz pusslodzi strādā skolā. VID izziņā ir ņemta vērā tikai pašnodarbinātā ienākumi. Kandidāte, tāpat kā citi, ir vērtēta kā pretendente uz visu iepirkumu summu (virs 20 000 latiem), kad darbojas tās likuma normas, ar kurām var izslēgt kandidātus par vidējo ienākumu neatbilstību.
Matemātiska pretruna?
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 39. pantam (Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi) Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā VID aprēķina vidējos ienākumus. Pretruna saredzama tajā, ka pretendenta darba ņēmēju vidējās algas aprēķinos tiek ņemti vērā arī nepilnu laiku strādājošie, piemērojot attiecīgu formulu, lai varētu noteikt, cik konkrētais cilvēks reāli saņemtu mēnesī, ja strādātu pilnu darba laiku. Savukārt tad, kad šo normu piemēro pašnodarbinātajam, arī tad, ja viņš nav strādājis pilnu slodzi, šāds pārrēķins netiek veikts. Tādējādi saskaņā ar jaunajiem likuma kritērijiem veidojas šāda kurioza situācija: NVA konkursos iepriekš darbus ieguvušais cilvēks kā pašnodarbinātais ir nopelnījis X summu. Tas ir ienākums par konkrētu ar bezdarbniekiem nodarbībās nostrādāto laiku, kas nekādā ziņā nesasniedz pilnu darba laiku, t.i., 40 stundas nedēļā. Spriežot pēc LV.LV rīcībā esošās informācijas, šādu bezdarbnieku konkurences paaugstināšanas pakalpojumu likme ir 4-5 lati stundā. Ja to attiecinātu uz pilnu darba laiku, atlīdzība būtu ap 800 latu mēnesī.
LV.LV lūdza izskaidrot šo matemātisko pretrunu iesaistītajām iestādēm, jo jautājums ir: "Vai šādā gadījumā likums formāli un nepelnīti neizslēdz no līdzdalības iepirkumos profesionāļus pašnodarbinātos, kas dažādu iemeslu dēļ ir strādājuši nepilnu darba laiku jeb, kā Eiropā saka – ir izvēlējušies elastīgu darba laiku?"
Iestāžu atbildes ir argumentētas ar normatīvajiem aktiem un ir līdzīgas. Detalizēti situāciju izklāsta Valsts ieņēmumu dienests:
"Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumi Nr. 761 "Noteikumi par kārtību, kādā apkopojama, sagatavojama un publicējama informācija par vidējiem darba ienākumiem un deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem" nosaka kārtību, kādā VID atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu maksātāja deklarācijām sagatavo un izsniedz izziņas formā informāciju par:
VID piegādātāja nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējos darba ienākumus atbilstoši MK 2010. gada 10. augusta noteikumu Nr.761 10. punktam aprēķina, summējot darba ņēmēju mēneša darba ienākumus un precizētos darba ienākumus un iegūto summu dalot ar darba ņēmēju skaitu, kuriem mēneša darba ienākumi un precizēto darba ienākumu summa ir lielāka par nulli latu. Tas nozīmē, ka, aprēķinot piegādātāja nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējos darba ienākumus, no kopējā darba ņēmēju skaita tiek izslēgti darba ņēmēji, kuriem darba ienākumu un precizēto darba ienākumu summa ir nulle latu.
MK 2010. gada 10. augusta noteikumu Nr. 761 11. punkts nosaka: ja piegādātāja nodarbināto darba ņēmēju īpatsvars, kuriem mēneša darba ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un kuri strādā nepilnu darba laiku, to darba ņēmēju kopējā skaitā, kuriem deklarētie mēneša ienākumi ir lielāki par nulli latu, nepārsniedz 25 procentus, tad šiem darba ņēmējiem veic mēneša darba ienākumu pārrēķinu.
"Ceturtajai daļai darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi ir deklarēti zem valstī noteiktās minimālās algas."
Tas nozīmē, ka tiek noteikts piegādātāju nodarbināto darba ņēmēju īpatsvars, kam jāveic mēneša darba ienākumu pārrēķins. Ja nodarbināto darba ņēmēju īpatsvars, kam jāveic mēneša darba ienākumu pārrēķins, pārsniedz 25 procentus, tad šiem darba ņēmējiem neveic mēneša darba ienākumu pārrēķinu. Līdz ar to secināms, ka ar šī nosacījuma piemērošanu daļēji tiek atbalstīti tie piegādātāji, kuri objektīvu iemeslu un uzņēmējdarbības specifikas dēļ nevar nodarbināt visus savus darba ņēmējus pilnu darba laiku. Minētā 25 procentu robeža ir noteikta, apkopojot VID iesniegtajos darba devēju ziņojumos norādīto informāciju par darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem. Analizējot minēto informāciju, tika konstatēts, ka 2010. gada pirmajos četros mēnešos vidēji 25 procentiem darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi ir deklarēti zem valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Mēneša darba ienākumu pārrēķinu atbilstoši minēto noteikumu 12. punktam veic, piegādātāja darba devēja ziņojumā darba ņēmējam deklarētos mēneša darba ienākumus dalot ar norādīto nostrādāto stundu skaitu mēnesī un iegūto rezultātu reizinot ar stundu skaitu mēnesī, kas būtu jānostrādā normālā darba laika ietvaros.
Savukārt minēto noteikumu 13. punkts nosaka, ka pārrēķinātos piegādātāja nodarbināto darba ņēmēju mēneša darba ienākumus ņem vērā, aprēķinot darba ņēmēju mēneša vidējos darba ienākumus, atbilstoši minēto noteikumu 10. punktam.
VID izziņā norādīto informāciju iegūst, pamatojoties uz darba devēja iesniegtajos darba devēja ziņojumos norādīto informāciju par darba ienākumiem, precizētajiem darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 33. punkts nosaka, ka darba ņēmēja nostrādāto stundu skaitu mēnesī darba devēja ziņojumā darba devēji norāda tikai tiem darba ņēmējiem, kuriem darba ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Līdz ar to darba devēja ziņojumā nostrādāto stundu skaitu mēnesī darba devējs uzrādīs tikai tiem darba ņēmējiem, kuriem darba ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu.
Savukārt MK 2010. gada 10. augusta noteikumu Nr. 761 16. punkts nosaka, ka piegādātāja - fiziskās personas, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja un nenodarbina citas personas, - vienas divpadsmitās daļas apmērs no deklarētā apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības gadā, par kuru ir iestājies gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš, tiek noteikts deklarētos apliekamos ienākumus no saimnieciskās darbības dalot ar divpadsmit, ja attiecīgais piegādātājs ir aizpildījis gada ienākumu deklarācijas pielikumu "Ienākumi no saimnieciskās darbības".
Līdz ar to VID, izsniedzot izziņu saimnieciskās darbības veicējam, informāciju iegūst no saimnieciskās darbības veicēja iesniegtās gada ienākuma deklarācijas pielikuma "Ienākumi no saimnieciskās darbības", kurā netiek norādītas nostrādātās stundas.
MK 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 33. punkts nosaka, ka darba ņēmēja nostrādāto stundu skaitu mēnesī darba devēja ziņojumā darba devēji norāda tikai tiem darba ņēmējiem, kuriem darba ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, bet nenosaka to, ka nostrādāto stundu skaitu mēnesī ir jānorāda saimnieciskās darbības veicējiem. Līdz ar to VID rīcībā nav informācijas par saimnieciskās darbības veicēja nostrādātajām stundām."
Saimnieciskās darbības veicēji par apliekamajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības VID iesniedz gada ienākumu deklarāciju ar pielikumiem. Lai nodrošinātu arī saimnieciskās darbības veicēju apliekamo ienākumu attiecināšanu pret nostrādātajām stundām taksācijas gadā, būtu jānodrošina arī gada laikā nostrādāto stundu uzskaite, kas būtiski palielinātu minētajām personām normatīvajos aktos noteikto saistību izpildes slogu, piebilst VID.
A. Krūmiņa gan uzskata: viņai nebūtu problēmu sasummēt nostrādātās stundas, jo arī pašnodarbinātā slēgtajos līgumos tās ir norādītas.
Savukārt NVA Juridiskā departamenta Iepirkumu un līgumu nodaļas speciālisti uzsver: "Kārtību, kādā pasūtītājam ir jāpārliecinās par pretendenta atbilstību Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 7. punktam, likumdevējs ir noteicis jau konkrētajā Publisko iepirkumu likuma punktā un MK 2010. gada 20. augusta noteikumos Nr.761. Pasūtītājam un šajā gadījumā NVA ir pienākums izmantot tikai un vienīgi VID izziņā norādīto informāciju (vidējo atalgojumu) un nav tiesību jebkādā veidā veikt šīs informācijas pārrēķinu vai interpretāciju vai piemērot kādu citu pretendenta vidējo mēneša ienākumu aprēķināšanas kārtību."
Labi tiem, kas uzrāda pēdējā brīža ienākumus?
Caurlūkojot NVA sniegto informāciju noraidītajam pretendentam, saprotams, ka izdevīgākā situācijā varētu būt kandidāti, kuri ir reģistrējuši savu darbību neilgi pirms konkursa, jo tad arī vidējo ienākumu kritēriju viņiem izpildīt ir vienkāršāk. Jāpiebilst, ka NVA konkursos ir raksturīga iezīme, ka tajos uzvarētāju skaitā ir daudz firmu, nereti ar ļoti līdzīgiem nosaukumiem, kas ir radītas pēdējā brīdī.
"Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam saimnieciskās darbības reģistrācijas brīdis VID vai Uzņēmumu reģistrā neietekmē pretendenta tiesības piedalīties publiskajos iepirkumos," skaidro NVA Juridiskā departamenta speciālisti. "Attiecīgi arī NVA, izvērtējot konkrēto iepirkumu, nav vērtējusi un analizējusi to, kad ir veikta konkrētā pretendenta reģistrācijas VID vai UR."
VID nostāja ir: tas, ka publisko iepirkumu procedūrā var piedalīties arī nesen reģistrējušies nodokļu maksātāji, nav uzskatāma kā nepilnība normatīvajā aktā, bet gan kā iespēja nodokļu maksātājam piedalīties konkursos.
VID statistika – fizisko personu ienākumi daudz mazāki
Valsts ieņēmumu dienesta publicētā informācija liecina, ka fizisko personu, tātad arī pašnodarbināto, ienākumi, kas ir vidējā viena divpadsmitā daļa no apliekamā ienākuma, ir vismaz 2-3 reizes mazāki nekā darba ņēmēju vidējie mēneša ienākumi attiecīgajā nozarē. Vai tas nozīmē, ka NVA rīkotajos konkursos saimnieciskās darbības veicēji, kas ir arī pašnodarbinātie, vispār netiek līdz līdzdalībai?
VID uzsver, ka grozījumu Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmajā daļā mērķis bija panākt, lai par konkursu uzvarētājiem kļūst tie, kuri godprātīgi maksā nodokļus un kuriem nepastāv "aplokšņu algu" maksāšanas risks.
"Ja pašnodarbinātās personas gada ienākumu deklarācijā viena divpadsmitā daļa no deklarētā ienākuma no saimnieciskās darbības ir mazāka par 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem, tas nerada pārliecību par pretendenta godprātīgu attieksmi pret nodokļu nomaksu, turklāt rodas šaubas, vai pašnodarbinātā persona varēs izpildīt apjomīgu pakalpojuma līgumu, kura līgumcena pārsniedz 20 000 latu (NVA konkrēto iepirkumu ir iekļāvusi iepirkumu virs 20 000 latu grupā)," papildus uzsver nodokļu administrācija.
NVA informē, ka tās rīkotajos iepirkumos ir piedalījušās fiziskas personas, kuras spēj izpildīt vidējo ienākumu nosacījumus.
Pretendē uz simtiem latu, konkursā vērtē līdzdalību uz visu iepirkumu
Gadījumā ar konkrēto iepirkumu, par kuru LV.LV griezās A. Krūmiņa, ir vēl kāda, šķiet, strīdīga situācija. Proti, kāpēc pašnodarbinātie, kuri konkursā pretendē uz simtiem latu pasūtījumu, tiek vērtēti tā, it kā pieteiktos uz visu pasūtījumu (izslēgšanas kritērijs vidējo ienākumu neatbilstības dēļ tiek piemērots, ja līgumcena ir 20 000 latu un lielāka, likuma 8. pants).
Finanšu ministrija paskaidro, ka Publisko iepirkumu likuma 9. pantā noteikts: ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās izmaiņas apjomos un vērtībā turpmākajos 12 mēnešos vai kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību. Tas pasūtītājam uzliek pienākumu noteikt attiecīgo līgumcenu viena veida līgumiem, tos summējot, kas var radīt situāciju, ka kopējā līgumsumma ir 20 000 latu vai lielāka, un pasūtītājam rodas pienākums ievērot Publisko iepirkumu likuma 8. pantu.
Publisko iepirkumu likuma 9. panta ceturtajā daļā noteikts aizliegums sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu. Tādējādi pašreizējais valstī pastāvošais tiesiskais regulējums nedod tiesības iepirkumu sadalīt mazākos ar mērķi atbalstīt noteiktu piegādātāju grupu, norāda FM.
"VID rīcībā nav informācijas par saimnieciskās darbības veicēja nostrādātajām stundām."
NVA Juridiskā departamenta speciālisti skaidro, ka atbilstoši likuma 8. panta septītajai daļai pasūtītājam, veicot iepirkumu par likuma 2. pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem (t.sk. "Konkurētspējas paaugstināšanas pakalpojumi"), ir tiesības piemērot likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktos pretendentu izslēgšanas nosacījumus. Īstenībā likums (8. panta 7. daļā) akcentē tiesības nepiemērot noteiktas procedūras. Tāda ir nianse.
Arī Finanšu ministrija norāda: ja pasūtītājs, veicot likuma 2. pielikuma B daļā minēto pakalpojumu iepirkumu, nolikumā tomēr vēlas iekļaut likumā definētos izslēgšanas noteikumus, tam ir attiecīgi jāizvērtē normas nepieciešamība un piemērotība, ņemot vērā iepērkamā pakalpojuma specifiku.
Saistībā ar A. Krūmiņas situāciju FM informē, ka likumā ir arī noteikts: ja līgumu slēdz par 2. pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, tajā skaitā izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumiem, pasūtītājam nav obligāti jāpiemēro likumā noteiktie 39. panta pirmās daļas izslēgšanas noteikumi, tajā skaitā par vidējās algas 70 procentiem.
(Likuma 2. pielikuma B daļā ir iekļauti izglītības un profesionālās apmācības, veselības un sociālās aprūpes un vēl virkne pakalpojumu.)
Ņemot vērā faktu, ka NVA organizētie aktīvie un preventīvie nodarbinātības pasākumi paredz apjomīga finansējuma apguvi un paredz būtiskas valstiskas sociālās funkcijas realizāciju – atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem un darba meklētājiem, likumdevējs ar MK 2008. gada 10. marta noteikumu Nr. 166 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011. gada 11. janvārim) prasībām bija noteicis, ka NVA, izvēloties nodarbinātības pasākumu pakalpojumu sniedzējus, ir jāpiemēro Publisko iepirkumu likumā noteikto pretendentu izslēgšanas nosacījumu, t.sk. šī likuma 39. panta pirmās daļas 6. un 7. punktu.
Tātad šie noteikumi, kas arī ir bijis pamats, lai izslēgtu A. Krūmiņu no līdzdalības konkursā, ir zaudējuši spēku.
Vai problēma atrisināta?
Publisko iepirkumu konkursos sociālajā sfērā tiek apgrozītas ļoti lielas naudas summas, par kuru taisnīgu un caurskatāmu apgūšanu sabiedrībai būtu jābūt pārliecinātai. Tāpat kā profesionāļiem būtu jābūt pārliecībai, ka tikai formālu iemeslu dēļ vai normatīvo aktu nepilnību dēļ viņiem tiek liegta līdzdalība legāla darba piedāvājumos.
NVA Juridiskais departaments informē, ka pašreiz līdz ar izmaiņām normatīvajā regulējumā un MK 2011. gada 25. janvāra noteikumu Nr.75/2011 spēkā stāšanos attiecīgā Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 6. un 7. punkta prasība B daļas nodarbinātības pasākumu iepirkumos nav saistoša un šobrīd NVA šo prasību neizvirza.
Jā, jaunie MK 2011. gada 25. janvāra noteikumi Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" šajos iepirkumos vairs neparedz izslēgšanas kritēriju - vidējās algas piesaisti. Taču ne NVA, ne Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) februārī un martā A. Krūmiņai sūtītajās atbildēs nav atrodama norāde uz normatīvo aktu korekciju.
"Jābūt pārliecībai, ka tikai formālu iemeslu dēļ netiek liegta līdzdalība."
Finanšu ministrija, paužot izpratni par A. Krūmiņas situāciju, aicina viņu par konkrēto iepirkumu un tā apstākļiem informēt IUB, lai attiecīgais iepirkums atbilstoši kompetencei tiktu izvērtēts.
Jāteic, ka A. Krūmiņa ir griezusies Iepirkumu uzraudzības birojā, kur viņas š.g. 28. februārī saņemto iesniegumu atteica pieņemt izskatīšanai.
VID nostāja ir, ka Publisko iepirkumu likumā grozījumi nav nepieciešami. Finanšu ministrija norāda, ka šī likuma 39. panta un MK noteikumu Nr. 761 normām ir universāls raksturs un tās tika sastādītas ar mērķi attiecināt to regulējumu uz visiem pretendentiem un kandidātiem.
Savulaik jau grozījumu izstrādātāji atzinuši, ka likuma 39. panta tiesiskais regulējums ir sarežģīts. Normatīvajos aktos noteiktie liegumi un pieļāvumi, protams, neparedz visas situācijas. Taču diez vai vērtēšana iepirkumos ir pietiekami caurspīdīga un vai ir īsti taisnīgi, ja saskaņā ar likuma burtu no konkursa izslēgtos pašnodarbinātos pēc tam var noalgot uzvarējušie uzņēmumi.
