VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
09. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Ekonomika
1
1

Sociālā nodokļa kritērijs publiskajos iepirkumos atgriezīsies pilnvērtīgi?

Publisko iepirkumu likuma grozījumos otrajā lasījumā atbalstīts priekšlikums vērtēt arī pretendentu maksāto vidējo algu nozarē. Šo normu mērķis ir izskaust algu maksāšanu aploksnēs, tādējādi stimulējot godīgu konkurenci.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Ar jaunajiem Publisko iepirkumu likuma grozījumiem paredzēts ne tikai mazināt šķēršļus, bet arī vairākus riskus, koriģējot nosacījumus godīgas uzņēmējdarbības virzienā valsts un pašvaldību, tas ir, nodokļu maksātāju, naudas saņemšanai.

Viens no priekšlikumiem, ar ko projekts papildināts otrajā lasījumā, ir pretendentu atlases kritērijos iekļaut nozares vidējās algas rādītājus, kā arī sociālā nodokļa maksājumus. Vēl pirms gada, gatavojot iepriekšējos grozījumus, sociālais nodoklis tika visgudri novērtēts kā nepamatots kritērijs. Gada laikā, visticamāk, ne viens vien uzņēmējs ir atmetis ar roku sociālajai atbildībai un pārgājis uz vieglākiem nosacījumiem, lai spētu konkurēt ar aplokšņu algu maksātājiem. Iepriekš no likuma svītrojot normu par sociālajām iemaksām, Latvijas likuma ražotāji uzsvēra, ka tā liek darīt Eiropa. Taču Eiropas Komisijas informācija liecina – augstā instance iepirkumos gan ņem vērā arī šo nodokli.

Publisko iepirkumu likuma kārtējie grozījumi, kuru tapšanai raksturīga ilgstoša piespiešanās, Saeimā 25. martā pieņemti otrajā lasījumā. Līdz 8. aprīlim varēja iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam. Saeima no 1. līdz 8. aprīlim atradās sesiju starplaikā. Pavasara sesija atsākas 9. aprīlī.

Likumprojekts izskatīšanas laikā ir būtiski papildināts ar normām, kas attiecas uz nodokļu maksāšanu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms likumprojekta otrā lasījuma vienojās noteikt, ka publisko iepirkumu procedūrās varēs piedalīties tikai tie pretendenti, kas saviem darbiniekiem maksā vismaz 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī (papildināts 39. pants “Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi”). Minētais 70% apmērs no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem nedrīkstēs būt mazāks par minimālo mēneša darba algu valstī piedāvājuma iesniegšanas dienā. Šo grozījumu mērķis ir izskaust algu maksāšanu aploksnēs, izvairoties no nodokļiem.

Šīs prasības attieksies arī uz apakšuzņēmējiem, arī apakšuzņēmēju maiņas gadījumos.

„Izveidojusies absurda situācija, ka publiskajos iepirkumos konkurētspējīgāki izrādās uzņēmēji, kas saviem darbiniekiem algas samaksā aploksnēs vai ir noteikuši neatbilstoši zemu darba samaksu. Lai to novērstu, turpmāk viens no pretendentu atsijāšanas kritērijiem būs par darbiniekiem veiktās sociālās iemaksas,” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa sacīto pēc 9. februāra sēdes izklāstīja Saeimas preses dienests.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēstulē Saeimas komisijai pauž uzskatu, ka likuma 39. panta papildinājums nav nepieciešams, jo „vidējo sociālo iemaksu apmērs uz vienu nodarbināto nav objektīvs un lietderīgs, ņemot vērā atšķirīgo ienākumu un dzīves līmeni Eiropas Savienības valstīs un arī Latvijas reģionos”. Pēc LPS uzskata, iepirkuma procedūrās tādējādi tiks ierobežota „mazo un vidējo godīgo nodokļu maksātāju dalība”.

Vienlaikus komisija arī atbalstīja finanšu ministra pielaidīgāku priekšlikumu nodokļu maksāšanā, proti, ka publiskajos iepirkumos varēs startēt uzņēmēji ar nelielu nodokļu parādu, proti, uzņēmumi, kuru nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi kopsummā nepārsniegs 100 latu. Pašreiz arī šādam uzņēmumam liegts piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.

Sociālie maksājumi – Eiropas lieta?

Pirms vairāk nekā gada, 2009. gada 10. februārī, Ivara Godmaņa valdība akceptēja Finanšu ministrijas sagatavotos Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kuri noteica svītrot 49. pantu “Piedāvājuma izvēle līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā”, kas paredzēja:

  1. Ja pasūtītājs pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanu konstatē, ka diviem vai vairākiem pretendentiem ir līdzvērtīgi piedāvājumi, pasūtītājs izvēlas tā pretendenta piedāvājumu, kura veiktās vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmērs uz vienu nodarbināto pēdējo sešu mēnešu laikā ir vislielākais.
  2. Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pasūtītājs pieprasa pretendentiem informāciju par pēdējo sešu mēnešu laikā veikto vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru un vidējo nodarbināto skaitu.

Uzņēmēji jau toreiz vērtēja: lai gan šis – sociālā nodokļa - kritērijs tiek vērtēts kā mazsvarīgākais pretendentu atlasē, tas tomēr ierobežoja negodīgu konkurenci ar algu maksāšanu aploksnē.

Šie likuma grozījumi ir spēkā kopš pagājušā gada 13. augusta. Toreizējo grozījumu anotācijā 49. panta svītrošana tika pamatota ar nepieciešamību izslēgt normas, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību regulējumu un Eiropas Kopienu tiesas spriedumos pausto tiesību normu interpretāciju.

 „Piemēram, tiek izslēgtas normas, kas kā vienu no vērtēšanas kritērijiem nosaka vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmēru. Direktīva 2004/18/EK skaidri norāda, ka vērtēšanas kritēriji var būt vienīgi tie, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, savukārt Eiropas Kopienu tiesas spriedumi (Concordia Bus (C – 513/99); Wienstrom (C – 448/01)) sniedz sīkāku skaidrojumu par saistību ar līguma priekšmetu. No minētā regulējuma ir nepārprotami secināms, ka pašlaik Publisko iepirkumu likumā ietvertais regulējums neatbilst ES tiesībām, jo, pirmkārt, vidējo sociālo iemaksu apmērs uz vienu nodarbināto nav saistīts ar iepirkuma priekšmetu, bet piegādātāju; otrkārt, piedāvājumu izvēles kritērijiem ir jābūt noteiktiem tā, lai piedāvājumi būtu objektīvi izvērtējami.

"Pretendentiem var pieprasīt norādīt līguma vērtību, par kuru tie plāno slēgt apakšlīgumu, kā arī apakšlīguma slēdzēja identitāti."

Ar iepriekš minēto ir saistīta piedāvājuma izvēle līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā, proti, vērtējot piedāvājumus, nav pamata izvērtēt pretendenta veikto vidējo darba devēja sociālo iemaksu apmēru uz vienu nodarbināto, jo minētais faktors nav saistīts ar pretendenta piedāvājumu. Līdz ar to Publisko iepirkumu likuma 49. pants ir svītrojams, tādējādi imperatīvi nenosakot izvērtējamos faktorus, bet dodot pasūtītājam iespēju pieņemt lēmumu (satura izvēles administratīvais akts) par piedāvājuma izvēli, ņemot vērā būtiskus piedāvājuma nosacījumus, kas katrā konkrētajā gadījumā var būt atšķirīgi,” normas izslēgšanu no likuma pamatoja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) speciālisti.

Likumprojektu anotācijās tiek prasītas norādes par konkrētā normatīvā akta ietekmi uz uzņēmējdarbību, uz vidi, arī sociālā ietekme. Ļoti bieži normatīvo aktu izstrādātāju ieraksti vēsta, ka tas „nav attiecināms”. Arī Publisko iepirkumu likumprojekta anotācijā iepriekšējos grozījumos attiecībā uz sociālo ietekmi ir šāds vērtējums.  Kaut gan pat nevajag saspringt, lai saprastu, kādu sociālo ietekmi var atstāt likuma normas, kuras paver ceļu nodokļu nemaksātājiem un kādu postu tas rada darba ņēmējiem.

Taču arī tagad ne visi vienā balsī apgalvo, ka svarīga ir cīņa pret algām aploksnēs un arī sociālā nodokļa maksāšana.

 „Mana nostāja pret šiem grozījumiem ir diezgan neitrāla. No vienas puses, cīņa pret aplokšņu algām ir apsveicama, no otras - tam domātas attiecīgas tiesībsargājošās institūcijas. Nevar gribēt visas problēmas atrisināt tikai ar publisko iepirkumu palīdzību,” „Dienas Biznesam” (10.02.2010.) paudis IUB vadītājs Andrejs Tiknuss.

Pirms gada pēc valdības sēdes, kurā akceptēja iepriekšējos grozījumus, uz LV.LV vaicāto, kāpēc no likuma tiek svītrots 49. pants, kas līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā paredzēja salīdzināt un vērtēt pretendentu iepriekšējos sešos mēnešos veiktās darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas, A.Tiknuss norādīja, ka iepirkumu likums paredz vērtēt piedāvājuma priekšmetu, taču „sociālās iemaksas ir pretendenta vērtēšana, ja pretendents pēc kvalifikācijas latiņu ir pārvarējis, tad drīkst vērtēt nevis pretendentu - tas labāks, tas sliktāks -, bet jāvērtē ir piedāvājuma priekšmets”.

Eiropas augstā prakse

Eiropas Komisijas izdevumā par iepirkumiem „Padomi iesācējiem – ES publiskais iepirkums”

(http://ec.europa.eu/budget/library/publications/public_contracts/doing_business_lv.pdf)

uzskaitīti šādi (izslēgšanas) kritēriji, lai uzņēmējs varētu piedalīties konkursā:

  • nav bankrotējis;
  • nav notiesāts par pārkāpumu savā profesionālajā darbībā;
  • nav atzīts par vainīgu smagā amatpārkāpumā;
  • ir veicis obligātos nodokļu maksājumus un sociālās apdrošināšanas iemaksas;
  •  nav notiesāts par krāpšanu, korupciju, dalību noziedzīgā grupējumā vai kādu citu nelikumīgu darbību, kas kaitē ES finanšu interesēm;
  • nav izslēgts no dalības konkursā ar kādu iepriekšēju konkursu vai līgumu saistītu problēmu dēļ.

Atlases kritērijos ietilpst arī finansiālās, ekonomiskās, tehniskās un profesionālās iespējas, kas nepieciešamas, lai izpildītu līgumu. Uzņēmējam EK iepirkuma konkursos ir jāpierāda, ka tas ir finansiāli stabils, piemēram, iesniedzot uzņēmuma kopējā apgrozījuma vai likviditātes pārskatu. Uzņēmēja tehniskās iespējas var pārbaudīt, piemēram, pamatojoties uz iepriekšējiem projektiem vai pētījumiem, kas veikti attiecīgajā jomā. Uzņēmēju grupa, kas strādā kopā, var iesniegt kopīgu piedāvājumu. Taču piedāvājuma izraudzīšanās gadījumā konsorcijam var izteikt prasību pieņemtu kādu konkrētu juridisko formu. Kas attiecas uz apakšuzņēmuma līgumiem, pretendentiem var pieprasīt norādīt līguma vērtību, par kuru tie plāno slēgt apakšlīgumu, kā arī apakšlīguma slēdzēja(-u) identitāti.

Būvnieki rosina nomest augstāko un zemāko cenu

„Skonto būves” prezidents Guntis Rāvis februārī informācijas portālam „Baltic Business Service” sacījis, ka būvniecības tirgus jau pašlaik ir izkropļots un, kamēr iepirkumi būs jāveic par zemāko cenu, godīgiem uzņēmējiem iepirkumu konkursos piedalīties būs nereāli. Nodokļus maksājošais būvuzņēmējs jau tagad nevar izdzīvot, nemaz nerunājot par iespēju nopelnīt. Par normu, ka iepirkumu konkursos būtu jāvērtē arī nomaksātie nodokļi, tiek runāts jau piecus gadus, tomēr iepirkuma likumā joprojām ir noteikts, ka jāuzvar kompānijai ar zemāko cenu. Un tā arī notiek, klāstīja G.Rāvis, piebilstot, ka tādējādi valsts sevi apmāna, jo ir skaidrs, ka no viszemākās piedāvātās cenas tā nodokļos atpakaļ nedabūs neko. „Skonto būves” prezidents uzskata: valstij un pašvaldībām ir skaidri jāizvēlas - vai nu tās maksā par būvdarbiem normālu cenu, vai arī strādā ar tādiem uzņēmējiem, kuri algas maksā tikai aploksnēs.

Atbildīgā par pašreiz Saeimā izskatāmajiem grozījumiem iepirkumu likumā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisijas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka trešajam lasījumam priekšlikumu ir iesniegusi Latvijas Būvnieku asociācija, kura kā lielu būvniecības problēmu min nesakārtotību konkursu rīkošanā. Nozares priekšstāvji norāda, ka iepirkumu komisijas bieži vien sagatavo nekvalitatīvus konkursa nolikumus, kuros netiek ietverti pārdomāti kritēriji, nav objektīva konkursantu izvērtēšana.

"Valsts sevi apmāna, jo ir skaidrs, ka no viszemākās piedāvātās cenas tā nodokļos atpakaļ nedabūs neko."

Arī jaunajā Publisko iepirkumu likuma redakcijā (46. pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji) pastāv kritērijs – piedāvājums ar viszemāko cenu. Rezultātā pretendenti piedāvā nepamatoti zemas cenas. Bieži vien par šādu piedāvāto cenu ir neiespējami objektu uzbūvēt. Šādos gadījumos negodīgās būvfirmas vēlāk pieprasa naudu neparedzētām izmaksām vai būvniecība apstājas. Sliktākajā gadījumā neticami lētie celtnieki, saņēmuši avansu, pasludina maksātnespēju. Parasti pasūtījums kaut kā tiek paveikts, izmantojot viszemākās kvalitātes materiālus, paliekot parādā apakšuzņēmējiem, piegādātājiem, nemaksājot valstij nodokļus - vēstulē atbildīgajai komisijai situāciju raksturo asociācijas prezidents Viktors Puriņš.

Tāpēc Būvnieku asociācija ierosina likumā (piedāvājuma izvēles kritērijos) ietvert šādu normu: “Konkursos, izvērtējot pretendenta piedāvāto cenu, atmest piedāvāto augstāko un zemāko cenu, tad izrēķināt vidējo piedāvāto cenu un izskatīt tikai tos piedāvājumus, kuri iekļaujas 10% cenu koridorā uz vienu un otru pusi.”

Tas ir vēl viens un kārtējais atgādinājums par joprojām likumā esošajiem riskiem un padoms to mazināšanai. Var tikai minēt, vai tas novērstu arī „darījumus”, par kādiem tiek runāts aizkulisēs, proti, kā iepirkumu konkursa uzvarētājs atvēl darbus zaudētājam/vicelīderim, no sava uzvarētāja guvuma samaksājot tam summu, par kādu viņš piedāvājis veikt pasūtījumu, bet starpību paturot sev. Publisko iepirkumu likuma grozījumu diskusijās allaž bijis daudz norāžu arī par korupcijas riskiem. Tā ir zona, par kuras bīstamību Latvija tika brīdināta jau pirms divdesmit gadiem tikko pēc neatkarības atgūšanas.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU