Finanšu ministrijas pārstrādātie grozījumi likumā tagad paredz, ka līgumcenu slieksnis, no kura piemērojamas likumā regulētās iepirkuma procedūras piegāžu un pakalpojumu līgumu noslēgšanai, būs 30 000 latu (bez PVN), savukārt būvdarbu līgumu noslēgšanai – 200 000 latu (bez PVN). Šādas līgumcenu robežvērtības, no kurām piemērojamas Publisko iepirkumu likumā regulētās iepirkuma procedūras, likumprojektā tika iestrādātas pēc Būvindustrijas sabiedrisko organizāciju koordinācijas centra priekšlikuma. Likumprojekta sākotnējā variantā sliekšņi bija noteikti vēl augstāki, ko kā nesamērīgus noprotestēja daudzi uzņēmēji.
Pēc valdības sēdes Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss LV.LV atzina, ka diskusijas arī šajā apspriešanā bija, un sagaidāms, ka tās būs arī likumprojekta izskatīšanā Saeimā. Kā svarīgāko grozījumos viņš uzsvēra turpmāk paredzēto iepirkuma procedūru - konkursa dialogu, kāda līdz šim likumā nebija. Tas ir saistāms arī ar publiskās un privātās partnerības veicināšanu.
“Savukārt, kas attiecas uz zemsliekšņa procedūrām, tad IUB mājaslapā centralizēti būs jāpublicē visi iepirkumi, sākot no 1000 latiem līdz attiecīgajam slieksnim, 15 dienas iepriekš. Piecas dienas mājaslapā būs jābūt informācijai par uzvarētāju. Likumprojektā ir akceptēta arī depozīta ieviešana par sūdzības iesniegšanu. Šā maksājuma lielumu regulēs atsevišķi Ministru kabineta noteikumi,” paskaidroja A. Tiknuss.
"Ne jau Publisko iepirkumu likums ir panaceja, kas nosaka: tagad būs jātaupa. Iespējamos riskus palīdzēs novērst iepirkumu centralizētā publicēšana."
Lūgts komentēt, kāpēc no likuma tiek svītrots 49. pants, kas līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā paredzēja salīdzināt un vērtēt pretendentu iepriekšējos sešos mēnešos veiktās darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas, A. Tiknuss norādīja, ka iepirkumu likums paredz vērtēt piedāvājuma priekšmetu, taču “sociālās iemaksas ir pretendenta vērtēšana, ja pretendents pēc kvalifikācijas latiņu ir pārvarējis, tad drīkst vērtēt nevis pretendentu – tas labāks, tas sliktāks, bet jāvērtē ir piedāvājuma priekšmets”.
Vaicāts par iepriekš presē paustajām bažām, ka, paaugstinot summas, virs kurām ir stingrais procedūru ietvars, mazākie iepirkumi nu jau līdz prāvajam 30 000 latu slieksnim tiks pakļauti šķērdēšanai, IUB vadītājs atbildēja: “Mēs esam tik aizdomu pilni. Ir taču vadītāju atbildība, kā viņš tērē naudu, un nauda racionāli ir jātērē jau no pirmā lata. Turklāt ir likums “Par valsts un pašvaldības mantas izšķērdēšanu”. Ne jau Publisko iepirkumu likums ir panaceja, kas nosaka: tagad būs jātaupa. Es domāju, ka iespējamos riskus palīdzēs novērst iepirkumu centralizētā publicēšana. Jo katrs taču varēs redzēt, ko kurš ir pircis.”
Lai nodrošinātu IUB mājaslapas tehniskās iespējas publicēt tik liela apjoma informāciju par iepirkumiem, birojam tiks piešķirti 127 000 latu.
LV.LV šā gada janvārī jau rakstīja (“Grozījumi iepirkumu likumā: kopā ar sliekšņiem var augt arī risku likmes”), ka diskusijās par pašreizējo likumu un topošajiem grozījumiem eksperti (arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadība) ir pauduši bažas, ka tajā netiek novērstas koruptīvu darbību iespējas un ar grozījumiem paredzētā iepirkumu procedūru mīkstināšana nozīmīgi paaugstinās korupcijas iespējas iepirkumu jomā Latvijā, kā dēļ valstij var rasties lieli ekonomiski zaudējumi.
Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā vēl jālemj Saeimai. Dokumenta projektā paredzēts, kas likums varētu stāties spēkā ar šā gada 1. jūniju.
