Kapsētas un tuvinieka apbedīšanas iespējas Rīgā

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 145 nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu iekšējo kārtību, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas un kapliču izmantošanas kārtību. Iespēju rezervēt jaunu kapavietu pašvaldības kapsētās noteikumi neparedz. Taču tas ir iespējams, piemēram, Rīgas privātajos kapos. Par kapavietas piešķiršanu, apbedīšanas veidu un izmaksām atbildīgs ir mirušā tuvinieks jeb kapavietas uzturētājs. Apbedīšanu Rīgas pašvaldības kapsētās piecu darba dienu laikā nodrošina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde.

Apbedīšana pašvaldības kapsētā

Rīgā ir vairāku veidu kapsētas. Atvērtajās kapsētās kapu uzturētājs dos iespēju izvēlēties jaunu kapavietu vai dos atļauju virsapbedījumam. Rīgā tādi ir Jaunciema un Bolderājas kapi.

Savukārt daļēji slēgtos kapos personai, kurai piešķirs jaunu vai aktētu (noteiktā kārtībā par nekoptu atzītu) kapavietu, vajadzēs izvēlēties no tām teritorijām, kuras Kapsētu pārvalde ir atzinusi kā brīvas vietas apbedījumu veikšanai.

Daļēji slēgtos kapos mirušos apbedī izveidotās kapavietās, tas nozīmē, ka pārsvarā tur veic tikai virsapbedījumus, jo jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota. Tie ir I Meža kapi, II Meža kapi, Miķeļa, Raiņa, Sarkandaugavas, Sarkandaugavas Kalna, Pļavnieku, Matīsa, Juglas, Biķeru, Lāčupes, Ziepniekkalna, Pleskodāles un Jaunie ebreju kapi.

"Normatīvajos aktos nav noteikta prasība, cik daudz un pēc cik ilga laika vienā kapavietā var apbedīt urnas ar mirušo pelniem."

Slēgtos kapos – Torņakalna, Mārtiņa, kā arī Kapsila kapsētā – ir iespēja tikai virsapbedīt urnas ar kremētu mirušo pelniem.

Katrai kapsētai ir savs pārzinis. Pēc tuvinieka nāves ir jāvēršas pie kapu pārziņa un jājautā par jaunas kapavietas piešķiršanu vai par virsapbedījuma (mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma) atļauju. Kapavietu piešķirs un ierādīs kapsētas pārzinis, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, un apliecinošu dokumentu, ka ir veikta maksa par kapavietu.

Apbedīšanas ierobežojumi pašvaldības kapsētās

Rīgas kapsētās apbedī mirušos, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bijusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Taču tas nenozīmē, ka bez deklarācijas galvaspilsētā mirušajam nevarēs atrast mūža mājas, jo ir trīs izņēmuma gadījumi:

• kolumbāriji, kas ir īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem novietošanai/apbedīšanai;
• iesniegums par citas personas apbedīšanu jaunā kapavietā no mirušā laulātā vai radinieka, kura dzīvesvieta deklarēta Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā;
• apbedīšana iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā neatkarīgi no pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

Ierobežojumi ir arī virsapbedījumiem. Tos var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot to ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt. Veselības inspekcijas vadītāja biroja preses sekretāre Agita Antonāne skaidro: "Piemēram, ja kapsēta ir ierīkota zemesgabalā ar porainu augsni (smilts, mālsmilts vai smilšmāls), kas nodrošina gaisa caurlaidību un ātru izžūšanu, Veselības inspekcija var termiņu samazināt līdz 15 gadiem, jo šādā  kapsētā notiek paātrināts trūdēšanas process."

Kremēšana

Rīgas pašvaldības teritorijā ir viena krematorija, "Rīgas kremācijas centrs-krematorija", kura atrodas Varoņu ielā 3a. Ja urnu ar mirušā pelniem nevēlas apglabāt kapavietā, bet grib novietot kolumbārija nišā, tad tādu piešķir un ierāda pašvaldības kapsētās, pamatojoties uz personas iesniegumu par kolumbārija nišas piešķiršanu un ierādīšanu, dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu) vai citas kompetentas iestādes izdotu dokumentu, apliecinošu dokumentu, ka ir veikta maksa par kolumbārija nišas lietošanu, un dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu.

Atšķirībā no kapavietas ierādīšanas un virsapbedījuma atļaujas personai, kura vēlas lietot kolumbārija nišu, jānoslēdz līgums ar Kapsētu pārvaldi, nevis ar kapsētas pārzini. Ievietot urnu kolumbārijā var tikai attiecīgās kolumbārija nišas lietotājs. Savukārt atvērt nišu drīkst tikai Kapsētu pārvaldes attiecīgās kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kolumbārija nišas lietotāja rakstveida iesniegumu.

Der zināt, ka normatīvajos aktos nav noteikta prasība, cik daudz un pēc ilga laika vienā kapavietā var apbedīt urnas ar mirušo pelniem. Tas nozīmē, ka vienā kapavietā var apbedīt vairākas urnas neatkarīgi no kapsētas tipa un laika ierobežojuma. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes galvenais jurists Krišs Noris vērš uzmanību, ka "ir jāievēro kapavietas izmēri un tas, ka urnām ir jābūt ieraktām ne mazāk kā viena metra dziļumā".

Apbedīšana Rīgas privātajos kapos

Rīgas privātie kapi darbojas jau kopš 2000. gada, un tie atrodas Rencēnu ielā. Būtiskākā atšķirība no Rīgas pašvaldības kapsētām ir kapavietas rezervācijas iespēja. Rīgas privātajā kapsētā var nopirkt vai rezervēt kapavietu neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.

Ja vēlēsieties kapavietu nopirkt uzreiz, mirušā tuviniekam tā būs jāizvēlas un ar kapu pārvaldnieku jāsaskaņo bēru laiks. Par iegādi būs jāslēdz līgums, kurš stāsies spēkā tikai pēc pilnas apmaksas. Persona var iemaksāt tikai 20% no līguma summas un vienoties par pārējās summas atmaksu. Lai noslēgtu līgumu, vajadzēs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

"Lielākās atšķirības starp Rīgas pašvaldības kapsētām ir kapavietas rezervācijas iespējās."

Lai rezervētu kapavietu, personai jāierodas kapsētā, jāizvēlas kapavieta un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, jānoslēdz līgums. Rīgas privāto kapu pārvaldnieks Jānis Dravnieks skaidro: "Ja persona, esot dzīva, vēlas rezervēt kapavietu, noslēdzam līgumu, kurā ir norādīta summa, cik, piemēram, vienreiz gadā ir jāmaksā par kapavietas rezervēšanu." Ja rezervācijas laikā nav izmaksāta attiecīgās kapavietas summa, tad mirušā tuviniekam, kas uzņēmies bēru organizāciju, būs jāsamaksā visa atlikusī daļa.

Tā kā kapi ir jauni, pāragri runāt par virsapbedījumiem, bet J. Dravnieks domā, ka nākotnē šāds pakalpojums būs pieejams. Kolumbārija nišu šajos kapos nav, tāpēc urnu ar mirušā pelniem var apbedīt kapavietā.

Par jaunu kapavietu jāmaksā vienreiz

Apbedīšanas pakalpojumu minimums pašvaldības kapsētā ir kapa bedres rakšana un aizbēršana, mirstīgo atlieku apbedīšana zārkā vai urnas ar mirušā pelniem ierakšana zemē vai ievietošana kolumbārijā, zārka nolaišana kapā, kapavietas sagatavošana un kopiņas izveidošana, kā arī dokumentu noformēšana. Bēru sarīkošanai piedāvātajos pakalpojumos ir vēl daudz papildiespēju, piemēram, atļauja transporta iebraukšanai kapsētā, bez kuras dažkārt nevar iztikt, kā arī kapličas noma.

Par jaunu kapavietu ir jāmaksā vienreiz. Piemēram, ja ir nopirkta divvietīga kapavieta, tad tajā var apglabāt divus mirušos un veikt divus virsapbedījumus, ievērojot iepriekš minētos ierobežojumus. Balstoties uz Rīgas pašvaldības pakalpojumu portāla sniegtajām ziņām, tabulā redzama vienreizējā maksa par kapavietu pašvaldības kapsētās (summa norādīta eiro).

Rīgas privāto kapu pakalpojumos iekļauta kapavietu pārdošana un/vai rezervācija, dokumentu noformēšana, mirušā aizvešana uz morgu, bēru ceremonijas rīkošana un vadīšana, visu konfesiju mācītāju pieejamība, apbedīšanas piederumu pārdošana, bēru transports, kapsētu apkope u.c. Par cenām var uzzināt Rīgas privātajos kapos uz vietas vai zvanot kapu pārvaldniekam. LV portālam izdevās noskaidrot, ka šajā kapsētā vienvietīga kapavieta maksās no 400 līdz 860 eiro. Cenas atšķirības saistītas ar izvēlētās kapavietas atrašanās vietu kapos.

Nāves gadījumā valsts piešķir apbedīšanas pabalstu, taču ir jārēķinās, ka pabalsts nesegs visus ar bēru organizāciju saistītos izdevumus. Pabalsta apmērs dažādos gadījumos atšķiras. Informācija par pabalsta apmēriem ir pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā. Pabalstu var pieprasīt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā. Ja nomirst pensionārs, tad viņa laulātais, vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs, papildus apbedīšanas pabalstam var saņemt arī vienreizēju pabalstu mirušā divu pensiju apmērā.

Atsevišķā kārtība

Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumu 20. punktā norādīts, ka daļēji slēgtā kapsētā var piešķirt vietu mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.

2016. gadā ir saņemti divi kapavietas piešķiršanas lūgumi. K. Noris apliecina, ka vienu lūgumu saņēma no Latvijas Kinematogrāfistu savienības par 20. februārī mūžībā aizgājušā kinooperatora Andreja Viestura Selecka apbedīšanu, otru – no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas par 2.oktobrī aizsaulē aizgājušā profesora Nikolaja Fedorovska apbedīšanu.