Lielākais izdevumu pieaugums bija slimības un veselības aprūpei – par 37,9%, savukārt izdevumi slimības pabalstam pieauga par 28,8%, sasniedzot 312,5 miljonus eiro, ko ietekmēja izmaiņas pabalsta piešķiršanas nosacījumos ar Covid‑19 saslimušajiem un tiem, kuriem noteikta karantīna.
Otrs lielākais izdevumu pieaugums – par 37,2% – bija ģimeņu un bērnu atbalstam. Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi personīgo finanšu jomā ģimenēs ar bērniem, 2021. gadā valsts izmaksāja vienreizēju atbalsta maksājumu – 500 eiro par katru bērnu – vienam no vecākiem vai personai, kura bērnu audzina. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, bērnu skaits, par kuriem tika izmaksāts atbalsts, bija 375,9 tūkstoši, un tie ir 187,9 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem.
Uzzini vairāk >>
Izdevumi atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā 2021. gadā pieauga par 30,9% un sasniedza 92,5 miljonus eiro, tostarp 15,4 miljoni eiro tika izmaksāti par 2019. gada 1. janvārī ieviesto pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā (2020. gadā – 12,4 miljoni eiro).
- Mirušā pensionāra laulātais gadu saņems atraitņa pabalstu
- Atraitņu pabalsts mudina seniorus laulāties
Labklājības ministrijas dati liecina, ka gada laikā garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeņa saņēmēju skaits pieaudzis par 8,6 tūkstošiem. Izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai – par 25,1% un sasniedza 40,1 miljonu eiro. 2021. gadā līdz ar GMI sliekšņa paaugstināšanu un pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu izdevumi GMI pabalstam pieauga par 82,5% un sasniedza 9,5 miljonus eiro.
Salīdzinot 2021. gada pabalstu un pensiju izdevumus no iekšzemes kopprodukta (IKP) starp Baltijas valstīm ar 2020. gadu, Latvijā tie pieauga par 1,8 procentpunktiem, Lietuvā samazinājās par 1,6 procentpunktiem, savukārt Igaunijā saruka par 2,1 procentpunktu. Taču, rēķinot izdevumus uz vienu iedzīvotāju, Latvijā starp Baltijas valstīm tie ir viszemākie – 3372,3 eiro.
Jāpiebilst, ka sociālajai aizsardzībai atveltītā daļa no IKP Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīga. Piemēram, Francija savu iedzīvotāju sociālajam atbalstam atvēlējusi 33,3% no IKP, kam seko Austrija (31,8%), Itālija (31,5%) Vācija (31%), Somija (30,2%). Tikmēr Īrijā pēc Eurostat datiem sociālajai aizsardzībai tiek novirzīti vien 13,4% no IKP.
LV portāla infografika.
