Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā no nākamā gada būs atbalsts mirušā pensionāra laulātajam. Pārdzīvojušais laulātais gadu saņems pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
No 2019. gada pārdzīvojušais laulātais vienu gadu saņems daļu no mirušā dzīvesdrauga pensijas. Ceturtdien, 26. aprīlī, šādus grozījumus likumā “Par valsts pensijām” vienbalsīgi atbalstīja Saeima. Pabalsta apmērs būs puse no laulātā pensijas. Likumā pieņemtas arī citas izmaiņas.
Jaunais atbalsta maksājums iekļauts likuma “Par valsts pensijām” 37. pantā, paredzot: pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar šo likumu piešķirtās pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim).
Tiesības uz pabalstu būs 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja pieprasījums iesniegts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas. Ja pieprasījums iesniegts vēlāk, tad tiesības uz pabalstu radīsies ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas un būs ne ilgāk kā līdz dienai, kad pagājuši 12 mēneši no pensijas saņēmēja nāves dienas.
Likuma pārejas noteikumos konkrēti noteikts šī pabalsta izmaksas sākuma laiks, proti, pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam attieksies uz gadījumiem, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra.
Tātad pabalsts pārdzīvojušam laulātajam būs puse no mirušā pensijas (ieskaitot piemaksu) un to neapliks ar nodokli, jo pabalsti atšķirībā no pensijām ar nodokli nav apliekami.
Jau pašreiz likumā ir noteikts, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā. Šī likuma norma tiek papildināta ar norādi, ka, izmaksājot apbedīšanas pabalstu, ņems vērā arī piemaksu pie pensijas. Tāpat piemaksu ieskaitīs arī, piešķirot “atraitņa pabalstu”.
Tā kā piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam nav pensijas sastāvdaļa, tā netiek iekļauta apbedīšanas pabalsta apmērā. Taču neizpratni cilvēkos radījis tas, ka pensionāra nāves gadījumā pabalsts ir mazāks nekā mirušā iepriekš saņemtie divu mēnešu ienākumi, Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, apspriežot grozījumus, norādīja komisijas vadītāja Aija Barča.
Arī šī norma (apbedīšanas pabalsta apmērā ieskaita arī piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu) stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī un attieksies uz gadījumiem, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra.
Saskaņā jau ar pērn pieņemtajiem grozījumiem likumā no šā gada 1. jūlija piemaksa par vienu darba/apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, būs lielāka – 1,50 eiro (pašreiz visiem ir 1 eiro) – tiem pensionāriem, kam:
Šī atbalsta mērķis bija vērsts uz cilvēkiem, kuru pensijas apmērs nebija atkarīgs no pašu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Ar grozījumiem ir pievienots vēl viens senioru gadagājums, kam palielinās piemaksu, – arī 1996. gada pensionāriem, tā novēršot pensiju reformas pirmā gada nelabvēlīgo ietekmi arī uz tiem cilvēkiem, kuri pensionējās 1996. gadā.
Personām, kuras vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniedza 1996. gadā, vecuma pensiju piešķīra jau saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, kas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī. Kaut arī vecuma pensija šīm personām piešķirta pēc jaunā likuma, 1996. gadā vecuma pensiju aprēķināja, par pamatu ņemot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī 1995. gadā. Tātad tās personas, kurām vecuma pensija piešķirta 1996. gadā, atrodas līdzvērtīgā situācijā ar personām, kurām vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gadam, jo arī viņām pensijas apmērs nav atkarīgs no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, norādīts grozījumu anotācijā.
Savukārt invaliditātes pensijas reforma sākās 1997. gadā, kad invaliditātes pensijas apmēra noteikšanā sāka ņemt vērā personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Līdz 1996. gada 31. decembrim invaliditātes pensijas apmēru noteica, par pamatu ņemot vidējo algu valstī.
Grozījumus Saeima pieņēma steidzamības kārtībā, divos lasījumos. Iepriekš koalīcija un arī Sociālo un darbu lietu komisijas deputāti vienprātīgi atbalstīja grozījumus. Steidzamība tika noteikta ar norunu, ka darba grupā sagatavoto grozījumu projektam netiks sniegti jauni priekšlikumi, lai nekavētu likumprojekta virzību.
Piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu laika periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim bija 70 santīmu. Tiem, kas pensionējās, sākot ar 2012. gadu, piemaksu vairs nepiešķir.
Pēc eiro ieviešanas 2014. gadā, konvertējot summu eiro, piemaksa ir viens eiro. No šā gada 1. jūlija palielinot piemaksu, mērķis ir palīdzēt tiem pensionāriem, kuru pensija savulaik nebija atkarīga no sociālajām iemaksām, ko individuāli sāka uzskaitīt tikai no 1996. gada. Un daudziem tādējādi, neraugoties pat uz lielu apdrošināšanas/darba stāžu, pensija ir maza.
