AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
02. augustā, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pensijas
16
16

Kāpēc vecuma pensijai ir svarīgs 30 gadu darba stāžs?

LV portāla infografika

Likumā “Par valsts pensijām” ir noteikts, ka pensijas sākuma kapitāla aprēķinam piemēro 1996.–1999. gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī, ja apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem, no kuriem vismaz pieci gadi uzkrāti pēc 1996. gada.

īsumā
  • Likumā “Par valsts pensijām” noteikts: apdrošināšanas stāžu (un tam pielīdzinātos periodus) līdz 1996. gadam sākumkapitāla aprēķināšanai novērtē ar individuālo darba algu no 1996. līdz 1999. gadam.
  • Ja alga toreiz (1996.–1999. gadā) bija maza, piemēram, 120 latu (~170 eiro), tad, pieprasot pensiju šogad, sākumkapitāla aprēķināšanai izmanto aktualizētu vidējo iemaksu algu valstī – 908,35 eiro, ja kopējais stāžs ir vismaz 30 gadu.
  • Ja 30 gadu stāža nav, sākumkapitāla aprēķināšanai izmanto citu rādītāju – 40 procentus no 2016. gada vidējās algas valstī – 698,64 eiro, tas ir – 279,46 eiro.
  • 30 gadu apdrošināšanas stāžu var uzkrāt līdz vecuma pensijas pieprasīšanai un piešķiršanai. Pēc tam papildinot pensijas kapitālu, tiek aprēķināta tikai pensijas daļa, kas pieskaitāma pie iepriekš piešķirtās pensijas, to nepārskatot. Pensijas sākuma kapitāls netiek pārrēķināts.

Pieprasot pensiju un saņemot pensijas aprēķinu, cilvēki nereti ir neizpratnē, ka pensija ir maza, pat zem 200 eiro arī gadījumā, ja pēdējos gadus darba alga ir bijusi, teiksim, 700 eiro.

Aprēķinot vecuma pensiju, ņem vērā pensijas pieprasītāja:

  • uzkrāto pensijas kapitālu laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim;
  • vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996. gada janvāra līdz 1999. gada decembrim;
  • apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim;
  • laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa (koeficients G).

Pensiju ietekmē vidējā iemaksu alga valstī

Kopš 1996. gada 1. janvāra Latvijā ir individualizētā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaite. Regulāri ikmēneša atskaitījumi pensijai veido pensijas kapitālu, kurš, dodoties pensijā, tiek ņemts vērā ikmēneša pensijas aprēķinā. Pensija ir atkarīga no veikto iemaksu apmēra. Jo lielāka bijusi alga, no kuras veiktas iemaksas, jo lielākai jābūt pensijai.

Taču daudziem, kas pensionējās iepriekšējos gados un arī tagad, joprojām apdrošināšanas stāžā ietilpst arī gadi, kad nebija šīs individuālās uzskaites. Bet stāžā ir darba gadi un tam pielīdzinātie periodi (obligātais dienests, studijas, darbs kolhozā u. c.) pirms 1996. gada. Arī par šo periodu tiek aprēķināts pensijas kapitāls. Jo tikai no 2047. gada pensijā dosies cilvēki, kuriem pensiju veidos tikai kopš 1996.gada uzkrātais pensijas kapitāls un vairs nebūs apdrošināšanas stāža līdz 1996. gadam.

Likumā “Par valsts pensijām” noteikts: apdrošināšanas stāžu (un tam pielīdzinātos periodus) līdz 1996. gadam novērtē ar individuālo darba algu no 1996. līdz 1999. gadam.

Taču tajā laikā daudziem cilvēkiem algas bija niecīgas (minimālā alga, piemēram, 1996. gadā bija 28 lati, pēc tam 38 lati). Šādas summas piemērojot sākumkapitāla (līdz 1996. gadam) aprēķinam, tas būtu ļoti mazs. Tāpēc likums paredz īpašu aizsardzību cilvēkiem ar ilgu apdrošināšanas stāžu. Proti: personām, kuru stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kurām mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī laikā no 1996. līdz 1999. gadam vai alga vispār nav bijusi, ņem vērā 48 mēnešu vidējo aktualizēto apdrošināšanas iemaksu algu valstī.

Šogad vecuma pensijā var doties, sasniedzot 63 gadu un trīs mēnešu vecumu. Tātad tiem, kas dzimuši līdz 1955. gada 30. septembrim, pensijas apdrošināšanas stāžā varētu būt apmēram 20–23 gadi, par kuriem nosakāmajam pensijas kapitālam (sākumkapitālam) ir liela ietekme uz visas pensijas apmēru.

Kā jau teikts, lai varētu piemērot pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai labvēlīgo noteikumu, kopējam stāžam jābūt vismaz 30 gadiem. Un vēl viens nosacījums: ir jābūt vismaz piecu gadu apdrošināšanas stāžam arī pēc 1996. gada 1. janvāra.

Ja ir šie abi nosacījumi (30 gadu stāžs un vismaz pieci gadi ir nostrādāti pēc 1996. gada), dodoties pensijā šogad pensijas sākumkapitāla aprēķinam piemēro aktualizēto vidējo algu valstī, kas 2018. gadā ir 908,35 eiro, ja personas vidējā iemaksu alga ir mazāka, skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Ināra Ļuta.

Pensiju piešķir katram individuāli

VSAA katram cilvēkam, kurš sasniedzis pensijas vecumu, aprēķina pensiju pēc individuālajiem apdrošināšanas datiem. Tāpēc vēlams laikus pārliecināties par to, vai aģentūras datubāzēs ir reģistrēti visi stāža periodi, arī par to, vai ir vismaz 30 gadu stāžs. Kopš 1996. gada VSAA ir reģistrēta informācija par apdrošināšanas iemaksām. Par iepriekšējo laiku dokumenti ir jāsarūpē katram pašam.

Priekšstatam, kā 30 gadu stāžs var ietekmē pensijas apmēru, LV portāls lūdza VSAA paskaidrot dažus piemērus, pēc kā varētu saprast, cik būtisks ir 30 gadu stāžs un kā līdzīgās situācijās pensijas apmērs atšķiras, ja vienam cilvēkam ir šis 30 gadu stāžs, bet otram nav.

1. piemērs. Cilvēks dzimis 1955. gadā, sācis strādāt 20 gadu vecumā – 1975. gadā, pensijas vecumu (63 gadi trīs mēneši) sasniedza 2018. gadā. Stāžs vairāk nekā 30 gadu. Pensijas aprēķina periodā viņam iekļauts gan individuāli uzskaitītais kapitāls no 1996. gada, gan arī aprēķinātais sākumkapitāls 20 gadiem (1975.–1995.). Sākumkapitāla aprēķinam viņam piemēro 48 mēnešu vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī (1996., 1997., 1998. un 1999. gadā). Ja paša cilvēka alga tajos gados bija maza, tad kapitāla noteikšanai izmanto vidējo apdrošināšanas algu valstī, kas “palielina” sākumkapitālu un līdz ar to arī visas pensijas apmēru. Tādējādi, ja personas alga 1996.–1999. gadā bija 120 latu (~170 eiro), tad sākumkapitāla no 1975. gada līdz 1995. gadam aprēķināšanai izmanto aktualizētu vidējo iemaksu algu valstī – 908,35 eiro.

2. piemērs. Ja stāžs ir 29 gadi. Tad sākumkapitālu rēķina, ņemot vērā paša cilvēka iemaksu algu. Taču arī šajā gadījumā ņem vērā likumā noteikto, ka tā nevar būt mazāka par 40% no valstī noteiktās vidējās iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija). Līdz ar to, ja cilvēkam alga bija 120 latu (~170 eiro), tad sākumkapitāla aprēķināšanai piemēro 40 procentus no 2016. gada vidējās algas valstī (698,64 eiro), tas ir – 279,46 eiro.

VSAA speciāliste I. Ļuta skaidro ar aprēķiniem, kā atšķirsies pensija, piemērojot likuma normas:

Persona, kura dzimusi 1955. gada 10. aprīlī, pieprasa vecuma pensiju. Kopējais apdrošināšanas stāžs 29 gadi 10 mēneši 20 dienas, no kuriem stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim ir 17 gadi 4 mēneši 20 dienas, stāžs pēc 1996. gada 1. janvāra 12 gadi 6 mēneši. Personas uzkrātais indeksētais pensijas kapitāls ir 13 745,20 eiro. Laika posms gados, par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa personai, kura sasniegusi pensijas vecumu (63 gadi) ir 18,28 (koeficients G). Personai ir tiesības uz vecuma pensiju no 2018. gada 10. jūlija.

1. Ja personas aktualizētā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga periodā no 1996. līdz 1999. gadam ir 430 eiro.

Piešķirot vecuma pensiju no 2018. gada 10. jūlija, vecuma pensijas apmēru nosaka (sākuma kapitāls + uzkrātais indeksētais pensijas kapitāls/G/12).

Sākuma kapitāls – 430 x 17 x 12 x 0,2 = 17 544,00 eiro.

Pensijas apmērs= (17 544 + 13 745,20) : 18,28 : 12 = 142,64 eiro.

2. Ja personas aktualizētā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga periodā no 1996. līdz 1999. gadam ir 240 eiro, tad sākuma kapitāla aprēķināšanai piemēro 279,46 eiro algu (40% no 2016. gadā valstī noteiktās vidējās iemaksu algas).

Piešķirot vecuma pensiju no 2018. gada 10. jūlija, aprēķina pensijas apmēru.

Sākuma kapitāls – 279,46 x 17 x 12 x 0,2 = 11 401,97 eiro.

Pensijas apmērs = (11 401,97 + 13 745,20) : 18,28 :  12 = 114,64 euro.

3. Ja minētajai personai kopējais apdrošināšanas stāžs būtu 30 gadi, tad sākuma kapitāla aprēķināšanai piemērotu valstī noteikto vidējo aktualizēto apdrošināšanas iemaksu algu 908,35 eiro.

       Sākuma kapitāls – 908,35 x 17 x 12 x 0,2 = 37 060,68 eiro.

       Pensijas apmērs = (37 060,68 + 13745,20) : 18,28 : 12 = 231,61 eiro.

Ja pietrūkst stāža gadu, vai to var papildināt

Dažādu iemeslu dēļ cilvēkam arī 63 gadu vecumā var nebūt 30 gadu stāža. LV portāls VSAA lūdza skaidrot vēl dažas situācijas.

Piemēram. Cilvēks sasniedzis 63 gadu un 3 mēnešu vecumu, viņš šogad pieprasa pensiju, bet viņam nav 30 gadu stāža. Vai viņš var stāžu papildināt tagad – veicot brīvprātīgi iemaksas pensiju apdrošināšanai, kļūstot par darba ņēmēju, kļūstot par pašnodarbināto?

Kā skaidro I. Ļuta, līdz vecuma pensijas pieprasīšanai persona var uzkrāt 30 gadu apdrošināšanas stāžu. Savukārt, ja vecuma pensija jau pieprasīta un piešķirta, tad, papildinot pensijas  kapitālu pēc pensijas pieprasīšanas, tiek aprēķināta tikai pensijas daļa, kas pieskaitāma pie iepriekš piešķirtā pensijas apmēra, to nepārskatot.

Piemēram. Cilvēks, kurš pensijā devās iepriekšējos gados, un viņam nebija 30 gadu stāža vai nebija 5 gadu stāža pēc 1996. gada, ir atradis darbu. Vai tad, kad kopējais stāžs sasniedz 30 gadu, viņš var prasīt pārrēķināt pensiju pēc labvēlīgākiem nosacījumiem, ņemot vērā 30 gadu stāžu?

VSAA speciāliste skaidro: personai ir tiesības pieprasīt pensijas pārrēķinu par papildus uzkrāto pensijas kapitālu. Pārrēķināto pensiju veido iepriekš piešķirtā pensija un pensijas daļa, kas aprēķināta par papildus uzkrāto pensijas kapitālu. Pensijas sākuma kapitāls no vidējās aktualizētās apdrošināšanas iemaksu algas valstī šādā gadījumā netiek pārrēķināts.

Piemēram. Cilvēkam Latvijā ir 25 gadu stāžs, tagad piecus gadus viņš nostrādājis Īrijā. Vai 30 gadu stāžā, lai, aprēķinot pensiju, sākumkapitāla aprēķinam piemērotu vidējo iemaksu algu, ņem vērā ārzemēs nostrādāto laiku?

Ja persona ir strādājusi vairākās ES dalībvalstīs, tad tiesības uz pensiju nosaka katra ES dalībvalsts, nepieciešamības gadījumā tiesību noteikšanai uz pensiju summējot vairākās dalībvalstīs uzkrātos apdrošināšanas periodus. Taču jāņem vērā, ka Latvijas vecuma pensija tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu, vidējā iemaksu alga valstī sākuma kapitāla aprēķināšanai netiek izmantota, uzsver VSAA speciāliste.

30 gadu stāžam jābūt, lai pensionētos ātrāk

Priekšlaicīgi pensionēties var divus gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma. VSAA informācijā skaidrots: Lai varētu doties priekšlaicīgā pensijā, personas apdrošināšanas stāžam ir jābūt vismaz 30 gadiem.

Priekšlaicīgās vecuma pensijas izmaksai ir noteikti ierobežojumi līdz īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanai:

  • nestrādājošiem, kuriem piešķirta vecuma pensija priekšlaicīgi, izmaksā 50% no piešķirtā pensijas apmēra;
  • personām, kurām ir piešķirta vecuma pensija priekšlaicīgi, laikā, kad tās kļuvušas par obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem), vecuma pensiju priekšlaicīgi neizmaksā.

Vecuma pensija priekšlaicīgi tiek piešķirta uz mūžu, līdz ar to, sasniedzot īsto pensijas vecumu, vecuma pensija būs tā pati priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija, mainīsies tikai tās izmaksas nosacījumi.

Pēc vecuma pensijas priekšlaicīgas piešķiršanas tiek ierobežota citu pakalpojumu saņemšana, t.i., iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu un invaliditātes pensiju, kā arī tiek samazināts piešķirtās apdrošināšanas atlīdzības apmērs.

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU