Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Eiropas Savienībā ir kopējs regulējums sociālajai drošībai, taču katrā valstī pensija ir jānopelna pēc tās likumiem. Piešķirot nacionālo pensiju, ja nepieciešams, ņem vērā citas valsts apdrošināšanas stāžu, taču ne citā valstī veiktās iemaksas. To der zināt Latvijas iedzīvotājiem, kuri domā par vecuma pensiju.
Pamatinformācija par pensijām Eiropas Savienībā ir atrodama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) mājaslapā.
Ar katras valsts pensiju regulējumu var iepazīties Eiropas Komisijas tīmekļvietnē sadaļā: Jūsu tiesības (pārskats par dažādām valstīm).
Valstīs nav vienādi pensiju noteikumi. Regula Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regula Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību minētajai Regulai Nr. 883/2004, nodrošina ES dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu, nevis harmonizēšanu (vienādošanu). Regulas mērķis ir nodrošināt, lai ES/EEZ ietvaros robežu šķērsojošie darba ņēmēji no sociālās drošības tiesību viedokļa nebūtu sliktākā stāvoklī kā tad, ja viņi būtu palikuši savā dzimtenē.
Ja tiesības uz pensiju rodas tikai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, tad citā ES dalībvalstī uzkrātie apdrošināšanas periodi netiek ņemti vērā, jo tie nav nepieciešami.
Piemērs. Persona pieprasa Latvijas vecuma pensiju. Minimālais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs tiesību noteikšanai ir 15 gadi. Personai ir apdrošināšanas stāžs Latvijā 28 gadi un Vācijā 4 gadi. Tiesības uz Latvijas vecuma pensiju rodas, neņemot vērā stāžu Vācijā. Latvijas pensiju aprēķina par 28 gadiem.
Taču var būt arī citas situācijas. Kā saprast plašo normatīvo regulējumu, lai Latvijas iedzīvotājs, kurš ir strādājis arī citā ES valstī, varētu izmantot savas tiesības uz vecuma pensiju, LV portāla piemērus un situācijas skaidro VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura.
Personām, kuras ir strādājušas Latvijā un/vai kādā no Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEK) dalībvalstīm un ir sasniegušas šajās valstīs paredzēto pensijas vecumu, ir tiesības pieprasīt pensiju no katras valsts.
Tiesības uz pensiju katra dalībvalsts nosaka saskaņā ar saviem tiesību aktiem un noteiktajiem kritērijiem (pensijas saņemšanas vecums, nepieciešamais apdrošināšanas stāžs u. c.).
Latvijā pensijas vecums katru gadu tiek paaugstināts par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts likumā “Par valsts pensijām” noteiktais – 65 gadi. Virknē valstu tāds jau ir pašreiz – Beļģijā, Dānijā, Kiprā, Somijā, citviet tikai vīriešiem. Vairākās valstīs pensijas vecums ir lielāks (Vācijā, Islandē – 67 gadi). Ir valstis, kurās, tāpat kā Latvijā, turpinās pensijas vecuma paaugstināšana.
VSAA mājaslapā ir atrodams apkopojums par pensijas vecumu ES valstīs.
Valstīs atšķiras arī minimālais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, kas Latvijā pašreiz ir 15 gadi, 2025. gadā būs vajadzīgs 20 gadu stāžs, lai būtu tiesības uz Latvijas vecuma pensiju.
Latvijas pensiju piešķir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām. Tas nozīmē, ka personai, kura pieprasa Latvijas valsts pensiju, pastāvīgās dzīvesvietas adresei jābūt Latvijā.
Izņēmums ir, ja persona, kurai ir uzkrāts apdrošināšana stāžs Latvijā, dzīvo kādā ES/EEZ dalībvalstī vai valstī, ar kuru noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, norāda S. Letapura.
Pārvietojoties darba meklējumos, Latvijā stāžs vairs nepapildinās, jo, strādājot citā valstī, apdrošināšanas periods veidojas tajā. Tādā situācijā ir iespējama apdrošināšanas periodu summēšana jeb citā valstī uzkrātā perioda pieskaitīšana.
Piemērs. Latvijas iedzīvotājs sasniedz Latvijas pensijas vecumu. Latvijā viņam ir 12 gadu apdrošināšanas stāžs. Viņš ir strādājis 5 gadus Vācijā. Lai būtu tiesības uz Latvijas pensiju, viņš var pievienot Vācijas apdrošināšanas periodu un iegūt tiesības uz Latvijas vecuma pensiju, kuru aprēķinās par 12 stāža gadiem Latvijā.
Regula Nr. 883/2004 paredz, ka katra dalībvalsts pensiju aprēķina par savā valstī uzkrāto apdrošināšanas stāžu atbilstoši nacionālajām tiesību normām, savukārt periodi, kas izpildīti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek ņemti vērā, piemērojot periodu summēšanas principu, lai noteiktu tiesības uz pensiju.
Tā kā cilvēks var pieprasīt jebkuras ES dalībvalsts pensiju, ja vien izpilda tās likuma kritērijus, svarīgi zināt, vai šajā gadījumā (minētajā piemērā), sasniedzot Vācijas pensijas vecumu, šajā valstī pensijai nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu, cilvēks, kurš jau saņem Latvijas pensiju, varēs pieprasīt Vācijas pensiju, šajā gadījumā – par tur nostrādātajiem 5 gadiem.
S. Letapura uzsver, ka apdrošināšanas periodu summēšanas princips attiecināms uz visām dalībvalstīm, tomēr tiesības uz pensiju katra dalībvalsts nosaka saskaņā ar saviem tiesību aktiem, līdz ar to par tiesībām uz pensiju jāinteresējas attiecīgās valsts kompetentajā iestādē.
Latvijā ir tiesības pensijā doties ātrāk – divus gadus pirms pilnā pensijas vecuma, piecus gadus ātrāk, ja ir uzaudzināti pieci un vairāk bērnu, u. c. gadījumos.
S. Letapura skaidro, ka apdrošināšanas periodu summēšana attiecas uz visām pensijām, tostarp uz pensijām ar atvieglotiem noteikumiem un priekšlaicīgi piešķirtām.
Tātad apdrošināšanas periodus, ja nepietiek ar Latvijas stāžu, summē arī tad, ja izmanto tiesības uz Latvijas vecuma pensiju priekšlaicīgi/ar atvieglotiem noteikumiem – 2 gadus ātrāk vai 5 gadus ātrāk. Tādā gadījumā ir nepieciešams likumā noteiktais stāžs – attiecīgi 30 gadi un 25 gadi. Un šajos gadījumos, ja stāža pietrūkst, var pievienot apdrošināšanas periodus, ja tādi ir uzkrāti citā ES valstī.
Piemērs. Cilvēks Latvijā nostrādājis 25 gadus, Īrijā 5 gadus. Viņam ir 61 gads un 3 mēneši. Ja viņš vēlas doties priekšlaicīgā pensijā, pieprasot Latvijas pensiju, var summēt klāt Īrijas apdrošināšanas periodu.
VSAA speciāliste uzsver, ka Latvijas apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīti periodi, kuri pārklājas ar citā valstī uzkrātajiem apdrošināšanas periodiem.
Kā šī norma jāsaprot, ja zināms, ka vienā laika periodā sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas tikai vienā valstī, tātad teorētiski periodi nevar pārklāties? Taču, piemēram, cilvēks vēlas pieprasīt Latvijas pensiju priekšlaicīgi, bet viņam ir tikai 28 stāža gadi. Un ir arī 10 gadu stāžs Vācijā. Tātad Latvijas stāžam summē klāt 2 gadus, un rodas tiesības uz priekšlaicīgu pensiju. Vai šādā gadījumā, pieprasot Vācijas pensiju, Vācija šos gadus vairs nevar “izmantot” tiesību noteikšanai uz pensiju?
Kā skaidro S. Letapura, tiesību normas paredz, ka, nosakot tiesības uz Latvijas pensiju, neņem vērā apdrošināšanas periodus, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju. Tas nozīmē, ja citas valsts kompetentā iestāde apstiprina apdrošināšanas periodus, kuri sakrīt ar Latvijas apdrošināšanas periodiem, un par šiem periodiem piešķir attiecīgās valsts pensiju, tad Latvijas apdrošināšanas stāžā šie periodi netiek iekļauti.
Piemērs. Persona ir mācījusies augstskolā no 1969. gada 1. septembra līdz 1974. gada 31. augustam. Šo darbam pielīdzināto periodu Vācijas kompetentā iestāde ir apstiprinājusi kā savu apdrošināšanas periodu un par to piešķīrusi Vācijas pensiju. Līdz ar to šis apdrošināšanas periods neveido Latvijas apdrošināšanas stāžu.
Tāpat šis princips tiek ievērots, ja, neraugoties uz Regulā Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikto, apdrošināšanas iemaksas ir veiktas divās dalībvalstīs vienlaikus.
LV portāla minētajā piemērā Latvijas pensiju piešķir par 28 gadiem, bet Vācijas 10 gadus ņem vērā tikai tiesību noteikšanai uz Latvijas vecuma pensiju priekšlaicīgi, savukārt Vācija pensiju piešķir par saviem 10 gadiem.
30 gadu stāžs ir svarīgs arī Latvijas pensijas aprēķinam. Likumā “Par valsts pensijām” ir īpašs nosacījums, ka cilvēkiem ar ilgu darba stāžu par gadiem, kad vēl nebija sociālo iemaksu individuālās uzskaites, pensiju rēķina pēc labvēlīgākas formulas. Proti, sākuma kapitāla (līdz 1995. gadam) aprēķinam izmanto nevis 1996.–1999. gada viņa algas apmēru, bet gan aktualizētu vidējo iemaksu algu valstī pilnā apmērā. Tādējādi pensija ir lielāka nekā tad, ja nav vismaz 30 gadu apdrošināšanas stāža.
Taču šajā gadījumā stāžu nevar palielināt ar apdrošināšanas periodiem ārvalstīs. Lai būtu tiesības uz labvēlīgāku aprēķinu, visam 30 gadu stāžam ir jābūt Latvijā.
Lai šo nosacījumu par 30 stāža gadiem varētu izmantot, jāzina papildu nosacījums – pēc 1996. gada vismaz piecus gadus ir jābūt veiktām iemaksām, arī – tikai Latvijā.
Piemērs. Cilvēkam Latvijā ir 22 gadu stāžs, pēc tam 8 gadus viņš nostrādājis Lielbritānijā, sasniedzis Latvijas pensijas vecumu un pieprasa Latvijas pensiju. Šajā gadījumā, aprēķinot pensiju, sākuma kapitāla aprēķinam nepiemēro vidējo iemaksu algu valstī, jo šī situācija attiecas uz pensijas aprēķinu, un tiek ņemts vērā tikai stāžs Latvijā.
Par to, vai steigties pensijā, ja nav 30 gadu stāža, lēmums ir jāpieņem pašam, vēl pirms pensija piešķirta. Jo, ja cilvēks ir pieprasījis pensiju un tā viņam piešķirta, pat tad, ja viņš turpina strādāt, pensiju no jauna vairs nepiešķir.
Vai cilvēks var “pieaudzēt” savu Latvijas pensijai nepieciešamo stāžu, veicot iemaksas pensijai brīvprātīgi? Piemēram, viņa stāžs Latvijā ir 29 gadi un nepieciešams viens gads, lai Latvijas pensiju aprēķinātu pēc labvēlīgākiem nosacījumiem. Vai iemaksas Latvijas pensijai brīvprātīgi var veikt, ja cilvēks neatrodas Latvijā, bet strādā vai dzīvo citā ES valstī?
S. Letapura norāda, ka brīvprātīgi sociālās apdrošināšanas iemaksas var veikt personas, kurām nav piešķirta vecuma pensija, kuras nav pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai un pastāvīgi dzīvo Latvijā.
Tas nozīmē, ka, dzīvojot citā ES dalībvalstī, brīvprātīgas iemaksas Latvijā veikt nevar.
Tāpat jāņem vērā, ka vienā laika periodā sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas tikai vienā valstī.
