Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja ir strādāts vairākās valstīs, iespējams, ka radušās arī tiesības uz vecuma pensiju katrā no tām.
FOTO: Freepik
Latvijas iedzīvotāji, kuri dzīvojuši un strādājuši ārzemēs, uz īsāku vai ilgāku laiku bija devušies peļņā, arī atgriežoties uz dzīvi dzimtenē, var pieprasīt vecuma pensiju no valsts, kurā ir strādājuši. Katra valsts pensiju piešķir saskaņā ar saviem tiesību aktiem un nosacījumiem. Vienots regulējums ir Eiropas Savienības valstīm. Pensijas apdrošināšanas stāža gadi neiet zudumā arī tad, ja strādāts valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts divpusējs līgums.
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizē tiešsaistes seminārus “Diasporai par aktualitātēm Latvijā”. 21. aprīlī tāds bija veltīts ārzemēs nopelnīto pensiju saņemšanai Latvijā. Par to, kas jāzina diasporas pārstāvjiem pensijas un pirmspensijas vecumā, plānojot remigrēt un Latvijā saņemt ārvalstīs nopelnīto pensiju, informēja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daiga Kudiņa.
Ja iepriekš persona ir dzīvojusi un strādājusi (vai turpina to darīt) Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs (Norvēģija, Lihtenšteina, Islande), Šveicē, Apvienotajā Karalistē (AK) vai kādā no Latvijas līgumvalstīm – Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā, Kanādā, Austrālijā (drīzumā Latvijai būs līgums arī ar Gērnsiju) –, tad, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, netiek zaudētas tiesības uz šajā valstī uzkrāto pensiju.
ES/EEZ valstīm, kā arī Šveicei to nosaka Eiropas Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu. Regula attiecas arī uz personām, kuras dzīvoja Apvienotajā Karalistē pirms tās izstāšanās no ES un turpina dzīvot šajā valstī. Personām, kuras iebrauc uz dzīvi AK pēc breksita, piemēro tirdzniecības un sadarbības līguma protokolu par sociālās nodrošināšanas koordināciju.
Savukārt valstis, ar kurām Latvijai ir līgumi, piemēro attiecīgo līgumu par sociālo nodrošinājumu.
Līgumus parasti slēdz ar valstīm, starp kurām ir liela darbaspēka plūsma, ar valstīm, ar kurām ir draudzīgas attiecības, kopīga vēsture un ar kurām ir vēlme šīs attiecības uzlabot, noslēgt starptautiskos līgumus sociālās drošības jomā, skaidroja D. Kudiņa.
Regulā, līgumos noteiktais dod iespēju cilvēkam, kas strādājis attiecīgajā valstī vai valstīs, pēc tam, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, no šīs valsts pieprasīt vecuma pensiju. Šīs tiesības rodas tad, kad attiecīgajā valstī ir sasniegts pensionēšanās vecums.
Katrā valstī tas ir atšķirīgs. Turklāt jāņem vērā, ka lielākajā daļā valstu pensionēšanās vecums ar katru gadu palielinās, katrā šis palielinājums var atšķirties – gadā par trim, sešiem mēnešiem, pat par gadu. Cilvēkam pašam jāseko līdzi, kad valstī, kurā viņš ir strādājis, iestājas pensionēšanās vecums.
Pensionēšanās vecums šogad, piemēram, Īrijā ir 66 gadi, Igaunijā un Latvijā – 64 gadi, Vācijā – 65 gadi un 9 mēneši, Kanādā – 65 gadi.
Svarīgs ir arī apdrošināšanas stāžs, kāds uzkrāts ārvalstī. Parasti pensiju piešķir par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām no ienākumiem.
Taču var piešķirt pensiju arī par pielīdzinātajiem periodiem, piemēram, kad cilvēks bijis slims, bijis bezdarbnieks. Dažas valstis par šiem periodiem veic iemaksas no valsts budžeta. Un arī tas var veidot stāžu.
Stāžu var veidot rezidences periodi, kā, piemēram, tas ir Somijā. Ir valstis, kas noteikušas, ka jāsasniedz noteikts stāžs, lai varētu piešķirt pensiju.
Piemēram, Vācijā minimālais stāžs pensijas piešķiršanai ir 5 gadi; Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un vairākās citās ES valstīs – 15 gadi; Čehijā tie ir 35 gadi, no kuriem 30 gadi var būt bez iemaksām.
Bet ir arī valstis, kurās nav noteikts pensijai nepieciešamais stāžs. Tās ir Dānija, Somija, Zviedrija, Nīderlande.
Taču, pat ja nav noteikts nepieciešamais minimālais stāžs, ir arī blakus nosacījumi tiesībām uz pensiju– arī tie katrai valsti ir atšķirīgi. Piemēram, Somijā ir nosacījums, ka cilvēkam ir bijis jāuzturas šajā valstī vismaz trīs gadus.
Starptautiskie normatīvie akti paredz periodu summēšanu. Ja valstī ir noteikts nepieciešamais stāžs pensijas piešķiršanai, bet cilvēkam tā nav, tad perioda summēšana nozīmē, ka šos gadus var papildināt, piemēram, ar Latvijas stāžu. Tādējādi rodas tiesības uz pensiju, un pensiju var piešķirt pat par viena stāža gadu.
Starptautiskie normatīvie akti novērš stāža periodu pārklāšanos, lai par vienu un to pašu periodu pensiju nepiešķirtu divas valstis, jo tas ir pretrunā gan ar starptautiskajām, gan Latvijas tiesību normām, gan ar vispārpieņemtajiem starptautiskajiem principiem.
Piemēram, Vācijā normatīvie akti ar noteiktiem nosacījumiem paredz stāžā ieskaitīt bijušās PSRS periodus, kā arī Latvijas darba stāža periodus.
Ja šādos gadījumos Latvijas nacionālie tiesību akti arī paredz šos periodus ieskaitīt stāžā, tad regula noteic, kuros gadījumos kurai valstij jāpiešķir pensija par šo periodu.
Strādājot citā valstī, jāpievērš uzmanība datiem un faktiem, kas veido sociālo apdrošināšanu un vēlāk arī tiesības uz pensiju. Tas ir būtiski jebkurā gadījumā, arī tad, ja pēc dzīves un darba perioda ir plānots atgriezties Latvijā un, jau šeit esot, pieprasīt pensiju no citas valsts.
“Svarīgi atcerēties periodu, no kura līdz kuram esat strādājuši konkrētajā valstī. Jāzina darba devēja nosaukums, adrese, citas valsts identifikācijas numurs vai apdrošināšanas numurs, dzīvesvietas adrese nodarbinātības laikā, kā arī pēdējās dzīvesvietas adrese,” norāda LM speciāliste. “Jāsaglabā dokumenti, arī tādi dokumenti, kas pierāda uzvārda, vārda maiņu, mācības, dienestu apliecinošie dokumenti.”
Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas pensijas pieprasītājiem ir ļoti svarīgi saglabāt apdrošināšanas stāža dokumentus, kā arī, tos iesniedzot, jāpievērš uzmanība tam, lai tekstus var skaidri salasīt un zīmogs būtu labi saskatāms.
Starptautiskās tiesību normas noteic, ka pensiju var izmaksāt (eksportēt) uz citu valsti, tas ir – cilvēkam piešķirto pensiju izmaksāt citā valstī.
Kad pienāk pensionēšanās vecums kādā valstī, jāvēršas dzīvesvietas kompetentajā iestādē. Ja persona dzīvo Latvijā, tad jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), kas ir kompetentā iestāde (tā regulā un citos starptautiskos dokumentos definētas atbildīgās iestādes) mūsu valstī.
Lai pieprasītu pensiju, jāaizpilda konkrēta iesnieguma veidlapa pensijas piešķiršanai. Veidlapas ir pieejamas VSAA mājaslapā.
Piemēram, iesniedzot “Iesniegumu citas ES/EEZ valsts pensijas piešķiršanai vai pārrēķinam”, jāaizpilda arī E207 veidlapa (sertifikāts par apdrošinātās personas apdrošināšanas vēsturi), kurā jānorāda savi apdrošināšanas periodi, darba devēja nosaukums, apdrošināšanas numurs šajā otrā valstī, no kuras tiek prasīta pensija.
Attiecīgo iesniegumu veidlapas paredzētas Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Kanādas un Austrālijas pensijas pieprasījumam.
Piesakoties Austrālijas pensijai, jāaizpilda vēl viena veidlapa – par ienākumiem un aktīviem. Austrālijas pensija tiek aprēķināta, ņemot vērā pensijas pieprasītāja ienākumus dzīvesvietā, īpašumus, kā arī dzīvesbiedra, ja tāds ir, ienākumus, īpašumus.
Katram iesniegumam jāpievieno apdrošināšanas stāža dokumenti.
Kad VSAA saņems iesniegumus un dokumentus, visus dokumentus ar apstiprināto stāžu Latvijā tā nosūtīs ārvalsts pensiju iestādei.
Ja trūkst kādas informācijas, tad ārvalstu pensiju iestāde sazinās ar cilvēku, bet šo trūkstošo informāciju var prasīt ar VSAA starpniecību.
Katra valsts lēmumu par pensijas piešķiršanu pieņem saskaņā ar saviem nacionālajiem aktiem.
Var būt arī lēmumi par pensijas atteikumu. Tādā gadījumā lēmumā jābūt pamatojumam, kāpēc pensijas piešķiršana atteikta. Katrā lēmumā ir norādīti tā apstrīdēšanas noteikumi un termiņš, kādā to iespējams izdarīt.
Ja persona pieprasa pensiju no vienas vai vairākām ES/EEZ valstīm, tad katra valsts gan lēmumu par piešķiršanu, gan lēmumu par pensijas atteikumu sūta gan pašam cilvēkam, gan VSAA.
VSAA visu šo informāciju apkopo veidlapā P1 un nosūta cilvēkam. Kad cilvēks šo veidlapu (apkopojumu) saņem, viņam ir dotas atkārtotas tiesības apstrīdēt pieņemtos lēmumus.
Kad pensija piešķirta, kā paredzēts starptautiskajos līgumos, tiek nodrošināts tās eksports uz Latviju.
Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas pensijas tiek izmaksātas ar kompetentās iestādes (VSAA) starpniecību. Savukārt pārējās valstis savu pensiju pārskaita tieši uz personas kontu.
Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas iestādes katru ceturksni sarakstus ar izmaksājamās pensijas apmēru sūta uz VSAA, kas pensiju izmaksā Latvijā dzīvojošajām personām uz viņu kontu.
Ja persona dzīvo ārvalstī, viņai jau ir piešķirta pensija un viņa vēlas pārcelties uz dzīvi Latvijā, tad vislabāk jau pirms pārcelšanās par to informēt pensiju iestādi, kura ir piešķīrusi pensiju. Tas ir svarīgi, lai nerastos pensiju izmaksas pārtraukumi.
Cilvēks darba mūžā var būt nopelnījis vairāku valstu pensijas. Tātad, dzīvojot Latvijā un pieprasot pensiju no kādas citas valsts, var pieprasīt arī Latvijas pensiju. Šogad, kā jau teikts, Latvijā pensionēšanās vecums ir 64 gadi, nepieciešamais apdrošināšanas stāžs – 15 gadi. Latvijā pensionēšanās vecums pieaug gadā par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts likumā “Par valsts pensijām” noteiktais – 65 gadi.
LV portāls skaidrojumā “Tiesības uz pensiju, ja strādāts Latvijā un citā ES valstī” jau ir rakstījis: ja tiesībām uz Latvijas vecuma pensiju apdrošināšanas stāža pietrūkst, tad arī Latvijas pensijai stāžu var papildināt ar citā valstī uzkrāto stāžu. Noteikti jāpievērš uzmanība tam, ka Latvija (tāpat kā citas valstis) pensiju nepiešķir par tiem apdrošināšanas periodiem, par kuriem cilvēks saņem vai viņam ir tiesības saņemt pensiju no citas valsts.
Regula Nr. 883/2004 paredz: katra dalībvalsts pensiju aprēķina par savā valstī uzkrāto apdrošināšanas stāžu atbilstoši nacionālajām tiesību normām, savukārt periodi, kas izpildīti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek ņemti vērā, piemērojot periodu summēšanas principu, lai noteiktu tiesības uz pensiju.
Starpvalstu līgumi ir pieejami VSAA mājaslapas sadaļā “Starpvalstu līgumu piemērošana”.
Vēl viens līgums tiks noslēgts ar Gērnsiju. Saeima šopavasar pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgumu sociālās drošības jomā”, kas stājās spēkā 2. martā.
To, kā pieprasīt pensiju pēc atgriešanās no Apvienotās Karalistes, LV portāls ir skaidrojis publikācijā “Latvijas un Lielbritānijas pensijas pieprasīšana pēc breksita”.
Informācija par pakalpojumu pieprasījumu iesniegšanu ir atrodama VSAA mājaslapā.
