Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viens no jauninājumiem, kas šo līgumu atšķir no sadarbības ar citām ne-ES valstīm ir skaidrs un horizontāls līguma pārvaldības mehānisms. Proti, līguma īstenošanas uzraudzībai paredzēts veidot ES - AK Sadarbības padomi (Joint Partnership Council).
Freepik
Pēc ilgstošām un dramatiskām sarunām 24. decembrī Apvienotā Karaliste (AK) un Eiropas Savienība (ES) panāca vienošanos par to, kā starp abām pusēm noritēs sadarbība pēc AK izstāšanās no ES pārejas perioda beigām 2021. gada 1. janvārī. Tās pamatā ir trīs līgumi, kas nosaka sadarbību tirdzniecības jomā, klasificētas informācijas apmaiņu, kā arī sadarbību kodolenerģijas jomā.
Latvija jau ir atbalstījusi līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021. gada 1. janvāra, līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.
Tas skaidrots arī informatīvajā ziņojumā “Par Eiropas Savienības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām”.
Kā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē akcentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, vienošanās ir labs starts jauna veida attiecībām, kuras sadarbības veidā pakāpeniski tiks piepildītas ar jaunu saturu. Tādējādi turpmākajā darbā ar līgumu detaļas vēl tiks pieslīpētas.
Vienošanās ietver trīs līgumus:
Visām dalībvalstīm līdz 29. decembrim jānorāda, vai tās atbalsta panākto vienošanos. Izņēmuma kārtā paredzēts, ka līgumu ratificēs Eiropas Parlaments, nevis katra Eiropas Savienības dalībvalsts atsevišķi.
Lai gan tirdzniecības un sadarbības līgums nepiedāvā tik ciešu sadarbību starp AK un ES kā līdz šim, tomēr kopumā nosacījumi ir izdevīgāki, nekā sadarbojoties ar citām trešajām valstīm.
Līgums nosaka nulles tarifus un nulles kvotas visām precēm. Vienlaikus, kā jau tas notiek ar jebkuru trešo valsti, imports no AK un eksports uz AK būs pakļauts muitas procedūrām, proti, būs jāveic pārbaudes uz robežas. Tas kavēs preču kustību, tomēr nesadārdzinās tirdzniecību.
Līgums paredz arī turpmāku gaisa, autopārvadājumu, dzelzceļa un jūras transporta savienojamību, nodrošinot augstu transporta drošību, darbinieku un pasažieru tiesības, kā arī vides aizsardzību. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus piekļuve būs zemāka nekā ES ietvaros.
Līgumā tiek noteikti arī nosacījumi cilvēku mobilitātei un sociālajai aizsardzībai, ES pilsoņiem uzturoties, strādājot un pārvietojoties uz AK no 2021. gada 1. janvāra (un otrādi). Tā, piemēram, īstermiņa ieceļošanas un uzturēšanās nolūkos līgums neparedz vīzu prasību.
Tāpat vienošanās ietver sadarbību sociālās drošības pabalstu un vecuma pensiju jautājumā. Vienlaikus paredzēti izņēmumi, t. sk. ģimenes pabalsti, ilgstošas aprūpes pabalsti, apkures pabalsti, sociālā palīdzība u. c.
Līgums regulē arī sadarbību veselības aprūpes pakalpojumu jomā, sniedzot iespējas saņemt gan nepieciešamo medicīnisko palīdzību, izmantot Eiropas veselības apdrošināšanas karti – EVAK, kā arī saņemt plānveida ārstēšanu – tādā pašā apjomā kā šīs valsts pilsoņiem.
Ja Latvijas valsts piederīgais, atrodoties AK (vai otrādi), būs norēķinājies ar saviem līdzekļiem par nepieciešamo medicīnisko palīdzību, pēc atgriešanās savas rezidences valstī būs iespējams arī turpmāk pieprasīt kompensāciju dzīvesvietas valsts veselības apdrošināšanas iestādē.
Arī pierobežas un komandētajiem darbiniekiem un pensionāriem saglabājas iespēja saņemt veselības aprūpi dzīvesvietas valstī.
Līgums paredz arī turpmāku AK dalību ES finansētajās programmās pētniecības, inovāciju un kosmosa jomā (“Apvārsnis Eiropa”, EURATOM Pētniecības un mācību programma, “ITER”, “Copernicus”), kā arī piekļuvi ES Satelītu uzraudzības un izsekošanas programmai. Vienlaikus tiek pārtraukta darbība “Erasmus+” programmā, kas līdz šim ļāva doties mācībās apmaiņā vai brīvprātīgajā darbā gan uz Lielbritāniju, gan no tās.
Tāpat ar līgumu tiek izveidots jauns ietvars tiesībsargājošo iestāžu tiesiskai sadarbībai krimināllietās, īpaši pārrobežu noziegumu un terorisma apkarošanā un izmeklēšanā, vienlaikus ņemot vērā, ka AK ir ārpus ES un arī Šengenas zonas. Šī sadarbība var tikt apturēta, ja AK neievēros saistības, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas.
Līgums paredz apņemšanos atbalstīt starptautiskos centienus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. Puses apņemas savstarpēji sadarboties un novērst savu finanšu sistēmu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un kriminālām darbībām, t. sk. regulāri pārskatīt savus režīmus šajā jomā, ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force, FATF) rekomendācijas.
Viens no lielākajiem strīda jautājumiem, kas paildzināja vienošanās noslēgšanu, bija jautājums par zvejniecību AK ūdeņos. Lai panāktu kompromisu, uz 5,5 gadiem ir ieviests pārejas periods, dodot ES zvejas kuģiem pašreizējo piekļuves līmeni.
Viens no jauninājumiem, kas šo līgumu atšķir no sadarbības ar citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir skaidrs un horizontāls līguma pārvaldības mehānisms. Proti, līguma īstenošanas uzraudzībai paredzēts veidot ES un AK Sadarbības padomi (Joint Partnership Council), kas nodrošinās, ka līgums tiek interpretēts un piemērots precīzi, kā arī izskatīs jebkurus strīda jautājumus. Abām pusēm paredzēta iespēja pieņemt mērus, ja otra puse neievēros līguma nosacījumus.
Līgumā nav panākta vienošanās par to, kā notiks sadarbība ārējās attiecībās, drošībā un aizsardzībā. Tam iemesls ir Lielbritānijas nevēlēšanās veidot vienotu juridisku ietvaru sadarbībai šajās jomās.
