Breksits atstās iespaidu uz sociālās drošības jomu. Piemēram, personām, kuras pārcelsies uz dzīvi Apvienotajā Karalistē pēc 2021. gada 1. janvāra, tiesības uz ģimenes pabalstiem var rasties tikai pēc tam, kad viņas noteiktu laiku būs dzīvojušas un strādājušas Apvienotajā Karalistē.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības daudziem aktuāli kļūst jautājumi par ģimenes, bezdarbnieka vai kādu citu pabalstu, uz kuru tiesības koordinē Eiropas regula. Vai un kādā apmērā šīs tiesības uz pabalstiem ir paredzētas arī no 2021. gada 1. janvāra, skaidrots Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijā.
Saskaņā ar izstāšanās līgumu Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri līdz 2020. gada 31. decembrim dzīvoja un strādāja Apvienotajā Karalistē (AK) un to dara arī pēc 2021. gada 1. janvāra, varēs turpināt saņemt AK piešķirtos pabalstus, tostarp ģimenes pabalstus, kā arī saglabās tiesības saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 noteikumiem pieprasīt citus pabalstus.
Piemēram, pēc darba attiecību pārtraukšanas AK šīs personas, atgriežoties Latvijā, varēs pieprasīt arī AK piešķirtā bezdarbnieka pabalsta eksportu.
Izmaiņas būs tiem Eiropas Savienības (ES) un AK pilsoņiem, kuri no 2021. gada 1. janvāra pārvietosies no ES uz AK un otrādi. Šo personu tiesības sociālās drošības jomā ir noteiktas tirdzniecības un sadarbības līguma protokolā par sociālās drošības koordinēšanu (turpmāk – protokols).
Protokols neparedz bezdarbnieka pabalsta eksportu. Līdz ar to tiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri pēc 2021. gada 1. janvāra vēlēsies doties darba meklējumos uz AK un kuriem būs piešķirts bezdarbnieka pabalsts Latvijā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vairs neizsniegs U2 dokumentu (“Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana”).
Protokolu nepiemēro ģimenes pabalstiem un ilgtermiņa aprūpes pabalstiem (Latvijā tas ir pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana). Tādējādi ES pilsoņu, kuri ieradīsies AK pēc 2021. gada 1. janvāra, tiesības uz šiem pabalstiem noteiks tikai AK nacionālie tiesību akti. Tas nozīmē, ka personām, kuras pārcelsies uz dzīvi AK pēc 2021. gada 1. janvāra, tiesības uz ģimenes pabalstiem var rasties tikai pēc tam, kad viņas noteiktu laiku būs dzīvojušas un strādājušas AK.
Atbilstoši protokolam, nosakot tiesības uz slimības, maternitātes un paternitātes pabalstu un pabalstiem saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, tiks piemērots periodu summēšanas noteikums, ja persona dzīvo ārpus kompetentās valsts (valsts, kurā personai ir tiesības un ir piešķirts attiecīgais pabalsts).
Summēšanas noteikumi tiks piemēroti, arī nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
Arī turpmāk personām, kuras vienlaikus vai pārmaiņus strādā kādā ES dalībvalstī un AK, sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic tikai vienā valstī. Protokols paredz arī darbinieku nosūtīšanas noteikumu piemērošanu. Personām, kurām saskaņā ar protokolu būs piemērojami Latvijas tiesību akti, VSAA izsniegs dokumentu, kas apliecinās Latvijas tiesību aktu piemērošanu.
Ar informāciju par regulas Nr.883/2004 noteikumu piemērošanu var iepazīties VSAA mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi Eiropas Savienībā”.
Ar informāciju par AK valsts pakalpojumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar uzturēšanos, darba meklēšanu un nodarbinātību AK, var iepazīties AK valdības mājaslapā www.gov.uk.