VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
04. janvārī, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Ārlietas
16
16

Pienācis laiks pāršķirt breksita lappusi

LV portālam: IVITA BURMISTRE, Latvijas vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē

Ivita Burmistre, Latvijas vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Jebkuras pārmaiņas prasa zināmu laiku, lai tām pielāgotos, lai atrastu jaunas pieejas un risinājumus, bet tas noteikti būs pārejošs posms. Breksits nemainīs faktu, ka Latvija un Apvienotā Karaliste paliks tuvi, līdzīgi domājoši partneri un sabiedrotie, LV portālam uzsver Ivita Burmistre, Latvijas vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

īsumā
  • Jaunais līgums nodrošina juridisko ietvaru ciešām nākotnes ES un AK attiecībām. Tāds līgums ES vēl līdz šim nav bijis noslēgts ne ar vienu valsti ārpus ES.
  • Mums priekšā ir liels darbs, lai līgumu precīzi ieviestu; tāpat arī ir jomas, kurās sadarbības mehānismi vēl jāizstrādā.
  • Kā ar jebkuru trešo valsti, imports un eksports būs pakļauts muitas formalitātēm. Relatīvi vieglāk pārorientēties būs uzņēmējiem, kuriem jau ir pieredze tirdzniecībā ar valstīm ārpus ES.
  • Vissvarīgākais, ko turpinām atgādināt saviem tautiešiem, kas dzīvo AK, – lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ir jāreģistrējas pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam.
  • Jāreģistrējas arī tiem, kas Apvienotajā Karalistē dzīvo jau gadu desmitiem.

24. decembrī Apvienotā Karaliste (AK) un Eiropas Savienība (ES) panāca vienošanos par to, kā starp abām pusēm noritēs sadarbība pēc AK izstāšanās no ES 2021. gada 1. janvārī. Ko šī vienošanās nozīmē, un kā tā maina ES un Lielbritānijas attiecības?

Iesākšu ar to, ka man ir patiess gandarījums par panākto vienošanos par Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām. Par to jāsaka liels paldies abu pušu sarunu vedējiem, kuri ārkārtas apstākļos un ļoti intensīvā režīmā ir spējuši atrast kopsaucēju un vienoties par līgumu, kas turpmāk noteiks attiecības starp ES un AK.  

Jaunais līgums nodrošina juridisko ietvaru ciešām nākotnes ES un AK attiecībām. Tāds līgums ES vēl līdz šim nav bijis noslēgts ne ar vienu valsti ārpus ES.

Būtiski, ka stipru un ciešu ES un AK attiecību veidošana ir Latvijas interesēs – AK ir Latvijai nozīmīgs sadarbības partneris gan drošības un ārpolitikas jomā, gan tirdzniecībā. Būtisks faktors, kas vieno mūsu valstis, ir lielā Latvijas diaspora AK – vairāk nekā 100 000 tūkstoši mūsu tautiešu dzīvo, strādā vai studē AK –, līdz ar to Latvijai ir svarīgi, ka šo cilvēku tiesības tiek pilnībā nodrošinātas.

Praksē panāktā vienošanās starp ES un AK dos noteiktu stabilitāti gan mūsu valstspiederīgajiem, gan uzņēmējiem, kas sadarbojas ar AK.

Bez šaubām, mums priekšā ir liels darbs, lai līgumu precīzi ieviestu; tāpat arī ir jomas, kurās sadarbības mehānismi vēl jāizstrādā. Tomēr līgums dod ļoti labu pamatu, lai sadarbotos un virzītos tālāk.

Kuras biznesa jomas Latvijā breksita nestās pārmaiņas varētu ietekmēt visvairāk?

Tirdzniecības un sadarbības līguma noslēgšana starp ES un AK rada stabilitāti un lielāku prognozējamību ekonomiskajām attiecībām ar AK. Sagaidāms, ka AK tirgus paliks interesants Latvijas uzņēmējiem arī turpmāk: gan tādās tradicionālajās jomās kā kokrūpniecības nozare, gan, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektorā. Varam prognozēt, ka arī briti saglabās interesi par turpmāko ekonomisko sadarbību ar ES, tostarp Latviju.

Lai arī jaunais līgums nevar nodrošināt agrāko sadarbības līmeni vienotā tirgus un muitas savienības ietvaros, tas izveidos bezprecedenta tirdzniecības attiecības tirgus piekļuves ziņā. Viens no būtiskajiem rezultātiem preču tirdzniecībā ir nulles tarifu un nulles kvotu piemērošana – tas palīdz izvairīties no lielākiem satricinājumiem atsevišķām nozarēm augstu tarifu vai stingru kvotu ierobežojumu dēļ.

Vienlaikus, kā ar jebkuru trešo valsti, imports un eksports būs pakļauts muitas formalitātēm. Relatīvi vieglāk pārorientēties būs uzņēmējiem, kuriem jau ir pieredze tirdzniecībā ar valstīm ārpus ES.

Īpaši vērīgi jaunie noteikumi ir jāizpēta uzņēmējiem, kuri strādā ar precēm, kas parasti tiek pastiprināti kontrolētas, piemēram, augu vai dzīvnieku valsts produktiem, uz kuriem attiecas sanitārās un fitosanitārās kontroles regulējums. Tomēr paralēli jauniem izaicinājumiem tirgu pārorientēšanās var radīt arī jaunas iespējas tirdzniecībā un investīciju piesaistē, tādēļ ir būtiski sekot līdzi notikumu attīstībai un izmantot dažādas biznesa iespējas.

Kā šis pārejas gads ir ietekmējis darbu vēstniecībā? Cik zināms, radītas jaunas štata vietas.

2020. gads tika izmantots, lai sagatavotos jaunajai realitātei pēc pārejas perioda noslēguma. Mēs vēstniecībā visa gada garumā esam sekojuši līdzi ES un AK sarunām, analizējuši notikumu attīstību, paredzējuši iespējamos problēmjautājumus, esam veidojuši aktīvu komunikāciju ar saviem tautiešiem AK, lai apzinātu situāciju un informētu par pārmaiņām, kas iestāsies saistībā ar breksitu. Esam veikuši lielu darbu, lai informētu un aicinātu mūsu valstspiederīgos reģistrēties pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam.

Tomēr jāatzīst, ka vēl vairāk nekā breksita procesi vēstniecības darbu šogad ietekmēja Covid-19 pandēmija. Tās iespaidā kopš marta esam darbojušies ārkārtas režīmā. Pavasarī īstenojām Latvijas vēsturē lielāko repatriācijas operāciju; vasarā, apzinoties tautiešu vajadzības, bijām  viena no pirmajām ES vēstniecībām Londonā, kas atjaunoja pilnvērtīgu konsulāro pakalpojumu sniegšanu klātienē, darot visu iespējamo, lai apmierinātu ievērojami pieaugušo pieprasījumu pēc pasu un ID karšu nomaiņas. Ziemassvētku laikā saistībā ar pārtraukto satiksmi starp Latviju un AK strādājām, lai apzinātu ārkārtas situācijā nonākušos tautiešus un nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties mājās.

Jāatzīst, ka liels izaicinājums šogad bija organizēt vēstniecības darbu atbilstoši veselības drošības prasībām. Ir zināms gandarījums, ka īstenotie veselības drošības pasākumi līdz šim ir ļāvuši Covid-19 pandēmijas apstākļos nodrošināt nepārtrauktu vēstniecības darbu. 

Kā vēstniecības darbu ietekmēja neziņa par to, vai breksits tiks pabeigts ar vienošanos vai bez tās?

Dažādos ar breksitu saistītos jautājumos situācija ir bijusi atšķirīga – ir tādi jautājumi, kas ir bijuši skaidri jau ilgāku laiku, piemēram, ka ES pilsoņiem ir jāreģistrējas pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam. Bet ir tādi jautājumi, kas izšķīrās tieši sarunu laikā, piemēram, kādi tarifi tiks piemēroti preču tirdzniecībā. Par jautājumiem, par kuriem bija lielāka skaidrība, vēstniecība ir aktīvi komunicējusi un centusies dažādos veidos informāciju padarīt pieejamu visiem interesentiem. Ar jautājumiem, kas tiek regulēti tieši līguma ietvaros, bija jāstrādā, pieļaujot divus scenārijus: pārejas periods beidzas ar līgumu vai bez līguma.

Latvijas prioritāte vienmēr ir bijusi panākt vienošanos par nākotnes attiecībām starp ES un AK, taču gatavojāmies abām situācijām. Šo lielo breksita kamolu esam šķetinājuši kopīgi ar kolēģiem Rīgā un Briselē, sekojot līdzi līguma sarunu gaitai un AK virzītajiem likumprojektiem, apzinot neskaidros jautājumus, precizējot trūkstošo informāciju, kā arī plānojot un īstenojot komunikāciju.

Kādas varētu būt lielākās neskaidrības un problēmas, ar ko varētu saskarties tie tautieši, kas dzīvo Lielbritānijā?

Vissvarīgākais, ko turpinām atgādināt saviem tautiešiem, kas dzīvo AK, – lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ir jāreģistrējas pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam. Ja cilvēki būs reģistrējušies, lielas izmaiņas viņu sadzīvē AK nav gaidāmas.

Galvenās izmaiņas skars tos, kas vēl tikai plāno ierasties AK pēc 1. janvāra, lai strādātu vai mācītos, – šiem mūsu valstspiederīgajiem būs jāsaņem attiecīga vīza. Īstermiņa tūrisma braucieniem vai radu un draugu apciemošanai vīza arī turpmāk nebūs nepieciešama.

Katrā ziņā vēstniecība aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai, vajadzības gadījumā vēršoties ar jautājumiem pie Latvijas un AK atbildīgajām institūcijām. 

Vai ir zināms, cik daudz Latvijas valstspiederīgo vēl nav nokārtojuši pagaidu vai pastāvīgā iedzīvotāja statusu?

Saskaņā ar jaunākajiem publiski pieejamajiem datiem pastāvīgā un pagaidu iedzīvotāja statusam ir iesniegti 108 050 Latvijas pilsoņu pieteikumi. Jāteic, ka Latvijas valstspiederīgie šajā kontekstā ir vieni no aktīvākajiem ES pilsoņiem. Mūsu tautieši vienmēr ir bijuši apzinīgi un pašorganizēti, un arī vēstniecība ir laikus un aktīvi komunicējusi ar mūsu diasporu, aicinot būt aktīviem un savlaicīgi pieteikties.

Apzināmies, ka daļa Latvijas pilsoņu joprojām uzturas AK un nav reģistrējušies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam. Iesniegt pieteikumus vēl var līdz 2021. gada 30. jūnijam, ja esat ieradušies AK līdz 2020. gada 31. decembrim un varat dokumentāli pierādīt, ka AK ir jūsu pastāvīgā dzīvesvieta. Vēstniecība turpina aktīvi strādāt un komunicēt ar tautiešiem, lai pēc iespējas sasniegtu arī tos, kuri vēl nav reģistrējušies.

Mūsu galvenā uzmanība ir vērsta uz senioriem; tāpat maksimāli cenšamies vērst vecāku uzmanību uz to, ka jāreģistrē ir arī bērni. Jāreģistrējas arī tiem, kas Apvienotajā Karalistē dzīvo jau gadu desmitiem.

Iespējams, ka pandēmija un pārejas gads ir novērsis uzmanību no tā, ka 2021. gadā ievērojami mainīsies Latvijas un Lielbritānijas sadarbība. Vai, jūsuprāt, tautieši ārzemēs nopietni izvērtē to, ka nu vairs nedzīvos Eiropas Savienībā?

Nenoliedzami, apziņa par to, ka AK vairs nav ES dalībvalsts, vēl nav nostiprinājusies pilnībā. Domāju, ka daudziem – gan mūsu, gan britu valstspiederīgajiem – tā līdz galam šo apziņu nostiprinās tikai laiks un saskare ar atsevišķām pārmaiņām sadzīvē. Ir jāapzinās, ka daudzas mums tik pierastās ērtības, tādas kā neierobežota ceļošana, ērta sadzīves lietu kārtošana, pārceļoties uz dzīvi citā ES dalībvalstī u. tml., nodrošina ES ietvars un regulējums. Jebkuras pārmaiņas prasa zināmu laiku, lai tām pielāgotos, lai atrastu jaunas pieejas un risinājumus. Bet tas noteikti būs pārejošs posms. 

Breksits nekādā gadījumā nemainīs Latvijas un AK sadarbību kopumā. Būs citi sadarbības formāti, uzsvaru liekot uz divpusējo un reģionālo sadarbību, tāpat ciešāka kļūs sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros. Tas nemainīs faktu, ka Latvija un AK paliks tuvi, līdzīgi domājoši partneri, sabiedrotie.

Šogad svinēsim mūsu valstu diplomātisko attiecību dibināšanas simtgadi. Mūsu divpusējā sadarbība bija, ir un būs ļoti nozīmīga tādās jomās kā aizsardzība, drošības politika, ārpolitika, ekonomika, izglītība, kultūra un mūsu valstspiederīgo tiesību aizsardzība. Ir pienācis laiks pāršķirt breksita lappusi un koncentrēties uz sadarbību jomās, kurās mums ir kopīgas intereses, vērtības un redzējums.

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU